“Citi nolasa kārtīgi, citi pa virsu pārskrien”. Aptaujājam saimniekus, pie kuriem pircēji var lasīt ogas 1
Ogu ražas laikā aizvien lielāku popularitāti iemanto saimniecību piedāvātā iespēja iegādāties produkciju, ievācot to pašiem. Tādējādi, lai gan pašam jāpastrādā, tomēr ir iespēja tikt pie uzticamas, svaigas produkcijas par zemāku cenu nekā veikalā vai tirgū.
Inārs Lavreņķis, z/s “Skujas” Siguldas novada Allažu pagastā:
“Cilvēku atsaucība ir diezgan liela. Laika apstākļi gan pagājušajā nedēļā iegriezās nelabvēlīgi, jo visu laiku lija, un lietū jau ogas nelasīsi. Šī nedēļa rādās cerīgāka. Kopumā cilvēki ar šādu piedāvājumu ir apmierināti. Atšķiras cilvēku tipi, kādi atbrauc ogās. Citi nolasa kārtīgi, citi pa virsu pārskrien un daudz kas paliek nenolasīts. Tā teikt – tikai smukākās un lielākās ogas paņem. Piedāvājam šādu ogošanas veidu, jo ir liela teritorija, kas jānolasa. Tādējādi mēs nošaujam divus zaķus – cilvēki nolasa ogas, un mēs vienlaikus tās arī pārdodam. Ieguvēji ir visi, jo cenas ir zemas. Cena cilvēkus priecē, jo tirgū ir krietni dārgāk. Šādi arī mazāk ogu iet bojā. Šis nav vienīgais veids, kā realizējam produkciju, – piedāvājam arī kafejnīcām, kas cep kūkas. Pārdodam arī Siguldas tirgū.”
Māris Snickovskis, z/s “Klīves” Jelgavas novada Elejas pagastā:
“Šis ir pirmais gads, kad piedāvājam šādu ogošanas iespēju. Mums šogad ir diezgan laba ķiršu raža, tāpēc papildu cilvēki ir vēlami. No otras puses – darba kvalitāte ir tāda virspusēja. Daudzi paņem vien tās lielākās ogas, visu nenolasa. Kopumā interese ir liela, un potenciālos ogotājus interesē izdevīgā ogu cena. Tendence ir tāda, ka pircējs jāpielaiž tuvāk ražošanas procesam, ražošanas vietai. Bija atbraukusi sieviete no Francijas, kura stāstīja, kā tur atbrauc patērētājs un grib visu redzēt – kā aug, kā attīstās utt. Viņiem tas ir svarīgi. Domāju, ka drīz nevarēs tikai izaudzēt, aizvest un pārdot. Tagad daudzi tirgo Ungārijas ķiršus, uzrādot tiem Latvijas izcelsmi. Cilvēki drīz neticēs, ka piedāvātais tiešām ir pašmāju. Ja pats būsi salasījis, tā jau cita lieta. Piedāvājam lasīt arī avenes, citas ogas gan ne, jo tās nav populāras. Pēc novērotā varu teikt, ka cilvēki nepērk ogas vārīšanai, bet vairāk saldēšanai, jo cukurs ir samērā dārgs.”
Jānis Liepa, z/s “Liepkalni” Ogres novada Krapes pagastā:
“Ik pa laikam kāds ogotājs ierodas, bet pērn bija vairāk interesentu. Varbūt konkurence to iespaido. Esam tālu no pilsētas, un šogad arī vairāk saimniecību piedāvā iespēju pašiem pircējiem salasīt ogas. No cilvēku puses attieksme ir laba, tā teikt – dabas mīļotāji brauc. Piedāvājam šādu iespēju, jo trūkst darba roku. Vēl arī līst lietus, un tad jau lasīt nevar. Lai gan platība mums ir neliela – kāds pushektārs upeņu – tikai dažus gadus sanāk nolasīt visas ogas, pārsvarā daļa paliek nenolasītas. Nu jau ogas pārdodam tikai šādi, varbūt dažreiz kādai kafejnīcai pārdodam. Nav vairs tie gadi, lai brauktu uz tirgu. Citreiz arī sev kādu vīniņu uztaisām.”
Maija Murjāne, z/s “Puķukalni” Gulbenes novada Kalnienā:
“Pie mums cilvēki šādi lasa sev ogas jau gadus desmit. Šogad cilvēki gan nav tik atsaucīgi kā citus gadus, bet nevarētu teikt, ka nekā nav. Gan laika apstākļi nelutina, gan naudas cilvēkiem nav tik daudz. Vienu mirkli spīd saule, otrā mirklī jau līst, un tā visu laiku, varbūt vienīgi šonedēļ laiks mainīsies. Kopumā šogad ir ļoti laba aveņu raža. Citreiz to ietekmē salnas, kas nosaldē pumpurus. Mums ir gadījušies labi ogotāji, nav bijuši tādi, kas izbradātu krūmus. Pārsvarā brauc pieredzējuši cilvēki, kas šādi ogo gadu no gada. Viens otru jau labi pazīstam. Jaunieši brauc mazāk. Cilvēki lasa avenes gan ēšanai, gan vārīšanai, gan saldēšanai. Esam tālu no Rīgas – kādi 200 km, mūs zina tuvākajā apkārtnē, esam likuši sludinājumus. Transporta izdevumi ir lieli, ja jābrauc šurp no pilsētas. Kad bija bērni, tad vēl varējām arī paši lasīt, tagad ir grūti. Sākumā tirgojām arī tirgū un pilsētā, tagad ogas pārdodam tikai šādā veidā.”
