Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. decembris, 2014
Drukāt

Vai Sibīrijas latvānis arī ir indīgs? (4)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

“Gatavojos pie mājas izveidot puķu pļavu, bet visos sēklu maisījumos ir Sibīrijas latvānis. Vai tas ir briesmīgais latvānis ar indīgo sulu vai kāds cits?” BRIGITA

LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas pētniece Biruta Cepurīte stāsta, ka ģintī ir 70 sugu, kas izplatītas galvenokārt ziemeļu puslodē. Latvijā sastopamas trīs latvāņa (Heracleum) sugas: H. mantegazzianum, H. sibiricum (syn. H. sphondylium) un H. sosnowskyi.

Sosnovska latvānis ir invazīva, agresīva citzemju suga. Saskare ar šo augu ir ļoti bīstama, jo rada smagas apdeguma čūlas un veselības komplikācijas.

Latvijā reti, galvenokārt apstādījumos kā dekoratīvs augs, sastopams Persijas jeb Mantegaci latvānis. Suga cēlusies Kaukāza kalnos. Līdz 3 m augstā auga ziedkopas vasarā izaug lietussarga lielumā. Daudzviet Eiropā šis kultūraugs pārgājis savvaļā un kļuvis par invazīvu nezāli, jo bagātīgi izsēj sēklas un aug gandrīz jebkurā augsnē. Satur furokumarīnus, tāpēc saskare ar to ir bīstama.

Pļavas jeb Sibīrijas latvānis ir vietēja suga mūsu florā, nav kaitīga cilvēka veselībai (neizraisa apdegumus), tāpēc ārzemju sēklu ražotāji nereti to iekļauj pļavu puķu sēklu maisījumos. Latvijā aug ceļmalās, pļavās, mežos un tīrumos kā nezāle. Morfoloģiski variējoša suga, divgadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs, kas sasniedz 50–180 cm garumu. Ziedi sakārtoti saliktos čemuros. Itālijā un citās Eiropas valstīs Sibīrijas latvāni kultivē kā pārtikas augu ģimenes dārziņos.

Ievestos pļavu puķu sēklu maisījumus kritiski vērtē Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Agnese Priede: – Manuprāt, importa sēklu savārstījumi jeb nezāļu maisījumi nav nekas labs un ieteicams. Sugas bieži ir tādā kombinācijā, kādā tās dabā nekad nebūtu zālājos, kas veidojušies cilvēka un dabas mijiedarbībā. Augi vienmēr savstarpēji draudzējas zināmās, noteiktās un visai stingrās kombinācijās (augu sabiedrībās), tāpēc piespiest tos augt kopā neizdosies, jo dabā tā nenotiek.

Nereti sēklu maisījumos kopā ir gan mitru, gan sausu pļavu augi – tas liecina, ka nekas labs neizaugs. Velti cerēt, ka, sējot gatavus maisījumus, varēs iegūt rudzupuķu un magoņu pļavas, jo tādas vispār nemēdz būt, turklāt abas ir tīrumu nezāles. Protams, dažkārt pat vairākus gadus pēc kārtas rudzupuķes un magones zied sevišķi krāšņi kādā pamestā laukā, taču tas nav zālājs ar velēnu.

– Ārvalstu sēklu maisījumos ir pavisam cits ģenētiskais materiāls. Dabiski tas te neatceļotu, tāpēc, pat ja tās ir sugas, kas aug arī savvaļā pie mums, būtu ģenētisks mikslis ar nezināmām sekām, – stāsta Agnese Priede. – Latvijā gan dabai, gan pašiem vislabāk būtu ražot dabiskos zālājos ievāktos sēklu maisījumus – sugas tādā kombinācijā, kādā tās aug dabā. Tādējādi varētu panākt augu sekmīgu kopādzīvošanu, vienlaikus palīdzot saglabāt arvien sarūkošās dabisko pļavu augu sugas.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. pētniece nav izgājusi no laboratorijas. Sibīrijas latvānis, kaut arī nav tik agresīvs kā citi paveidi, tomēr izraisa apdegumus. Grūti iznīdējams piemājas zālienā. Pēc svaigas pļaušanas nedrīkst iet ar plikām kājām, rodas bullas.

Draugiem Facebook Twitter Google+