Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. marts, 2016
Drukāt

Citu elektrības pārdevēju izvēlējies tikai katrs simtais (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pagājušā gada sākumā Latvijā pilnībā tika atvērts elektroenerģijas tirgus, un kopš tā brīža arī mājsaimniecības var brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju. Lai arī sākotnēji “Sadales tīkls” prognozēja, ka savu elektroenerģijas tirgotāju varētu mainīt apmēram 6% mājsaimniecību, līdzīgi kā tas ir bijis Igaunijā un Somijā, Latvijā situācija ir izrādījusies atšķirīga.

 

Jaunpienācējiem – vien simtā daļa

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija liecina, ka kopš tirgus pilnīgas atvēršanas kopumā ap 13 tūkstošiem mājsaimniecību ir izvēlējušās kādu citu elektroenerģijas tirgotāju, kas nav “Latvenergo”. Līdz ar to 99% no kopējā mājsaimniecībām piegādātā elektroenerģijas apjoma pagājušajā gadā piegādāja “Latvenergo”, bet 1% – pārējie pieci tirgotāji.

Latvijā ir 815 tūkstoši mājsaimniecību, un tikai 1,6% no tām iepērk elektrību pie kāda tirgus jaunpienācēja. Turklāt jāņem vērā, ka no šiem 13 tūkstošiem apmēram pieci tūkstoši mājsaimniecību elektrību iepērk pie “Latvijas dzelzceļa”, kas ir sadales operators ar tirdzniecības iespējām. Šīs mājsaimniecības atrodas “Latvijas dzelzceļa” darbības zonās. Būtībā savu izvēli mainīt elektrības piegādātāju ir veikuši tikai astoņi tūkstoši mājsaimniecību (dati par 2015. gada pēdējo ceturksni), tas ir gandrīz 1% no kopējā mājsaimniecību skaita. Pagājušā gada sākumā tādu bija apmēram pieci tūkstoši, un tas nozīmē, ka gada laikā no “Latvenergo” pakalpojumiem ir atteikušies vēl trīs tūkstoši mājsaimniecību, liecina SPRK sniegtā informācija.

 

Igaunijā divarpus reižu vairāk tirgotāju

Latvijā aktīvi mājsaimniecību tirgū darbojas seši uzņēmumi – bijušais monopolists “Latvenergo” un jaunpienācēji nozarē – “220 Enerģija”, “Aeon Energy”, “Baltcom”, “ESK Sistēmas” un “Win Baltic”. Savukārt igauņu “Eesti Energia” meitas uzņēmums “Enefit”, kas Latvijā apkalpo juridiskās personas, jau pirms tirgus atvēršanas mājsaimniecībām paziņoja, ka šajā segmentā pagaidām nestartēs, un tas nav mainījies arī līdz šim brīdim.

2015. gadā “Latvenergo” tirgus daļa Latvijā ir bijusi ap 75% pēc pārdotās elektroenerģijas apjoma, “Enefit” – ap 15%. Salīdzinājumam, kad Igaunijā 2013. gadā pilnībā tika atvērts elektroenerģijas tirgus, Igaunijas Konkurences padome informēja, ka, lai arī bijušais monopols “Eesti Energia” joprojām palika lielākais tirgotājs ar 72% tirgus daļu, citi tirgus dalībnieki arī bija ieguvuši vērā ņemamas tirgus daļas: “Latv­energo” meitas uzņēmums “Elektrum Eesti” – 11%, “220 Energia” – 2%, “Elektrimüügi” – 1% utt. Kopumā kaimiņvalsts tirgū darbojās 15 uzņēmumi.

“220 Enerģija” pārstāvis Vahurs Kuks vērtē, ka Igaunijā elektroenerģijas tirgus ir ļoti aktīvs un uzņēmumi cīnās par katru klientu, to varētu salīdzināt ar dinamisko telekomunikāciju tirgu Latvijā. Mājsaimniecības reāli izmanto iespēju mainīt piegādātāju kaut vai katru mēnesi. Tirgotāji kaimiņvalstī pamatā konkurē ar cenu, un tas ir galvenais sāncensības ierocis. “Bez šaubām, Igaunijas mājsaimniecības tirgus kopš atvēršanas brīža ir bijis aktīvāks nekā Latvijas tirgus,” secina “220 Enerģija” pārstāve Agnese Smilga.

 

Vienīgais mārketinga ierocis – salīdzinājums

Konkurences padomes pētījums par tirgus atvēršanas laika posmu 2014. – 2015. gadu mijā liecina, ka nelielā tirgus dalībnieku aktivitāte saistāma ar neskaidro situāciju un neticību sakarā ar tirgus atvēršanas atlikšanu. Te jāatgādina, ka elektrības tirgus atvēršana mājsaimniecībām sākotnēji tika plānota 2013. gada septembrī. Tuvojoties šim datumam, tika nolemts tirgus atvēršanu mājsaimniecībām pārcelt uz 2014. gada 1. aprīli, vēlāk – uz 2015. gada 1. janvāri, kad beidzot tas arī tika izdarīts.

Īpaši skeptisks bija “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers, kurš jau pirms vairākiem gadiem paziņoja, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais mājsaimniecību tirgus regulējums uzliek nesamērīgas prasības elektroenerģijas tirgotājiem. Vēlme noteikt, piemēram, to, kādā formā un apmērā būs jāveic klientu apkalpošana vai kādiem jābūt piedāvātajiem produktiem, ir pretrunā atvērtā tirgus principiem. Šādi noteikumi tikai pieprasa nelietderīgas investīcijas no tirgotājiem, kuras vēlāk nāksies segt patērētājiem.

No “Enefit” viedokļa, šā brīža prasības tirgotājiem nodrošināt “Sadales tīkla” jautājumu administrēšanu rada būtiskas izmaksas, un tā bija problēma pirms tirgus atvēršanas un ir arī šobrīd.

Savukārt papildu aspekts ir ļoti pasīvais tirgus, kāds tas veidojas Latvijā. “Tirgus atvēršanas laikā sabiedrību ir iespējams vieglāk uzrunāt un piedāvāt savus pakalpojumus, jo regulēto tarifu likvidēšanas brīdī visiem ir aktuāli pieņemt lēmumu par tālāko. Šobrīd, kad tirgū ir notikušas pārmaiņas, tirgus jaunpienācējam ir daudz grūtāk pievērst uzmanību tirgotāja izvēles jautājumam,” atzīmē J. Bethers. Piemēram, A. Smilga atzīst, ka “220 Enerģija” neplāno lielas mārketinga aktivitātes, jo tik pasīvā tirgū kā Latvija tās ir neefektīvas. Uzņēmums iegūst jaunus klientus, kuri ir saņēmuši informāciju no salīdzināšanas portāliem vai, piemēram, kaimiņiem.

Bet J. Bethers norāda uz satraucošu tendenci – tie atsevišķie tirgotāji, kas jau ir ielauzušies mājsaimniecību segmentā, nevis izmanto gūto pieredzi, palielinot savu aktivitāti un klientu skaitu, bet gan visbiežāk apstājas pie jau izveidotā klientu loka apkalpošanas. Tas varētu liecināt, ka arī viņi apšauba tālāku investīciju pamatotību tik pasīvā tirgus vidē.

 

Apjauš izvēles brīvību

Neskatoties uz to, ka Latvijas mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus ir samērā pasīvs, ir cerības, ka tas vairāk varētu sakustēties šā gada beigās. Šobrīd Latvijā “Latvenergo” ir vairāk nekā 800 tūkstoši mājsaimniecību klientu, un vairākumam no tiem līgumi gada beigās būs jāpār­slēdz: gan tiem klientiem, kuriem ir “Elektrum” produkti ar divgadīgiem līgumiem, gan arī tiem, kuriem līguma termiņš ir viens gads. “Latvenergo” atzīst, ka uzņēmuma uzdevums ir darīt visu, lai klientu izvēle arī turpmāk būtu “Elektrum” produkti.

Kamēr vienai kompānijai ir jācīnās par esošo līgumu saglabāšanu, jaunpienācējiem tā ir iespēja iegūt jaunus klientus. A. Smilga pat teic, ka jau šā gada sākumā ir vērojama lielāka aktivitāte tirgū, īpaši janvārī. “220 Enerģija” šobrīd ir vairāk nekā divi tūkstoši mājsaimniecību klientu un apmēram 0,4% tirgus daļas, prognozes liecina, ka gan klientu skaitam, gan tirgus daļai būtu jāaug.

“Latvenergo” vērtējumā tirgošanās tikai šobrīd sākas, konkurence turpmāk saasināsies, jo arī klienti kļūst aktīvāki. Turklāt svarīgāk ir izprast, vai Baltijā neparādīsies kāds jauns spēlētājs, jo šobrīd Baltijā darbojas Baltijas vai ar to saistīti tirgotāji (igauņi, lietuvieši, krievi). Domājams, ka līdz ar jaunu starpsavienojumu izbūvi un lielāku integrēšanos Skandināvijas tirgū Baltijā varētu ienākt tirgotāji no šīm valstīm, un tas varētu būtiski ietekmēt konkurenci mūsu reģionā.

 

elektribstabs

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. tātad 99% saprot ka tas nav tirgus , bet sviests !

  2. Tādu to kārtību tā nauda nosaka.Bez naudas tu esi galīgs sūds , bet mūsu valdība tos taisa un vēl samaksā viņiem.

  3. MMZ- MUĻĶU UN MILJONĀRU ZEME

  4. par loģiku, kad jāievieš abonentmaksa. Pagājušajā gadā paaugstināja maksu par elektrību, un krietni.
    Ar to nepietika. Acīmredzot Latvenergo un Sadales tīkli nevarēja sadalīt peļņu. Latvenergo 85 miljonu peļņas. Bet, ja par to atgādinām, tad “argumenti” par brīvo tirgu neattiecoties tikai uz Latvenergo.
    Taču loģiski, ka mazie lietotāji nemainīja pārdevēju, to darīja lielie. Un šis pētījums to pierāda 100%.

    Tagad dīrās vēlreiz ādu mazajiem lietotājiem. Tie, kas taupīja elektrību nu maksās simtprocentīgu un vēl lielāku padārdzinājumu (vasarnīcu pieslēgumi).
    Un tad vēl prezidents aicina uz zemes stundas pasākumiem!?
    Ekoloģija un taupīšana kaķim pie astes!
    Nabadzības plaisas likvidēšana :).

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+