Mobilā versija
+15.4°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
27. aprīlis, 2017
Drukāt

Civilizācija Amazones džungļos (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pēc patiesiem notikumiem veidotā biogrāfiskā drāma “Zudusī pilsēta Z” atklāj britu pētnieka Pērsija Foseta gaitas. No Londonas zinātniskajām aprindām izsmiets par apgalvojumu, ka Amazones džungļos dzīvojusi kāda augsti attīstīta civilizācija, viņš vēlreiz devās uz džungļiem, lai pierādītu savus vārdus. Un pazuda.

Britu pētnieka Pērsija Foseta dzīvesstāsts ir iedvesmojis leģendas un kļuvis par iemeslu, kāpēc Amazones mūžamežos pazuduši desmitiem cilvēku. Viņus vadīja cerība atrast Fosetu, kurš 1925. gadā atkal devās džungļos, lai no apsmiekla glābtu savu vārdu, ko jau reiz bija aptraipījis viņa tēvs dzērājs, un pazuda, neatstājis ne mazākās norādes, kur un vai vispār viņu meklēt. Tā kā viņa ekspedīcijām bija plaša rezonanse publiskajā telpā, drosminieku bija gana, taču arī viņi bija spiesti piekāpties dabas varenības priekšā. Deivids Grens, Foseta dzīvesstāsta iedvesmots, uzrakstīja grāmatu, kas 2009. gadā nonāca grāmatplauktos un kļuva par bestselleru. Tās ekranizēšanas tiesības iegādājās Bredam Pitam piederošā studija.

Džemss Grejs, kurš zināms kā drūmu stāstu stāstnieks (“Mums pieder nakts”, 2007, “Reiz Ņujorkā”, 2013), gan nav izmantojis visas oriģinālmateriāla priekšrocības, taču ar īpašu uzmanību pievērsies Viktorijas laikmeta sabiedrības portretam, bez kura atklāšanas Pērsija Foseta dzīvesstāstam trūktu ietvara, kas atklāj gan viņa personību, gan attiecības ar apkārtējiem un, protams, paša ģimeni – dumpīgo sievu un abu bērniem, kuri gadiem ilgi samierinās ar viņa prombūtni. Apsēstība, ar kādu teju detektīvs Fosets gandrīz 20 gadu laikā – filmā viņa ekspedīciju skaits reducēts līdz trijām – vēlas atrast pierādījumus Amazones džungļu civilizācijai, lentei piešķir cilvēcību, no kā daudzas reizes izvairījušies Holivudas pētnieku likteņu veidotāji – vairāk gan tas attiecas uz “zelta laikmeta” filmām. Taču 2 stundas un 21 minūte, ko “Zudušās pilsētas Z” autori notur kinozālē, ir krietni par daudz, pat domājot par žanra īpašiem pielūdzējiem, nemaz nerunājot par tiem, kuri žanra etalonu vidū min Vernera Hercoga nu jau klasikai piederīgo drāmu “Agirre, Dieva dusmas” (1972) ar Klausu Kinski titullomā.

 

“Zudusī pilsēta Z”/”The Lost City of Z”

ASV, 2017.

Režisors: Džeimss Grejs

Lomās: Čārlijs Hanems, Sjenna Millere, Roberts Patinsons, Toms Holands, Anguss Makfaidens, Franko Nero

No 28. aprīļa “Kino Citadele”, “K Suns”, “Multikino”, “Cinamon”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > pie la-vīzes masmēdekļa administratīvās SILES lopiski truli parazitējošajiem kriminālnoziedzniekiem
    .
    PRETLIKUMĪGA CENZŪRA smird, la-vīzes administratīvie “locekļi”. Tieši tāpat, kā šo kriminālrecidīvo noziegumu piekopjošie “lielākie kretīni”. Galvenokārt – tāpēc, ka šajā pašreizējā “tiesiskajā valstī” CENZŪRA IR AIZLIEGTA un neizbēgami TIEK SODĪTA SASKAŅĀ AR LIKUMU!!!

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+