Foto: Shutterstock.com

Civiltiesiskus strīdus varēs risināt ārpus tiesas – ar mediatora starpniecību 2

Lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Mediācijas likumu, kas noteiks mediācijas tiesisko regulējumu, informē Saeimas Preses dienestā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TOP10. Gudrākie cilvēki Latvijā mākslīgā intelekta skatījumā
“Kur šķiņķis pazudis?” Kādam rīdziniekam ēdiena pasūtīšana uz mājām beigusies ar nepatīkamu pārsteigumu, arī restorāna īpašnieki ir neizpratnē
RAKSTA REDAKTORS
CILVĒKSTĀSTS. “Es strādāju par apkopēju viesnīcā un biju lepna, ka to spēju” – Daces spēka stāsts par nozīmīgām dzīves pārmaiņām
Lasīt citas ziņas

Mediācija likumā definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību.

Likums nosaka vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, skaidro jēdzienus, kas attiecas uz mediāciju, un nosaka prasības tiesas atvasinātai mediācijai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jaunais regulējums paredz, ka mediāciju varēs veikt ārpus tiesas procesa, un tas veicinās brīvu konkurenci starp mediatoriem un noteiks mediācijas pakalpojuma kvalitātes standartu. Savukārt tiesas atvasinātu mediāciju veiks mediators pēc tiesas ierosinājuma.

Lai tiesnesis pusēm ieteiktu izmantot mediāciju, viņam ir jābūt pārliecinātam, ka minētais pakalpojums būs kvalitatīvs un virzīts uz domstarpību atrisināšanu, tādēļ paredzēts ieviest vienotus mediatoru apmācību standartus un mediatoru sertificēšanu.

BNS vēsta, ka par sertificētu mediatoru varēs būt persona ar nevainojamu reputāciju, kas sasniegusi 25 gadu vecumu, tai ir augstākā izglītība, prot valsts valodu augstākajā līmenī, izgājusi mediatora apmācības kursu un ieguvusi mediatora sertifikātu.

Mediatorus sertificēs Sertificētu mediatoru padome, un tā lems arī par sertifikāta darbības izbeigšanu vai apturēšanu.