Praktiski
Mājas

Collas, pintes un kortelis: seno garuma, svara, tilpuma un šķidruma mēru skaidrojums 0

Foto – Shutterstock

Pasaulē vēl mēra pēdās, collās un mārciņās… Vai iespējams uzzināt sakarības starp šīm mērvienībām un tām, ko lietojam ikdienā? MARĢERS LĀCIS BAUSKĀ

Esam pieraduši garumu mērīt metros, svaru svērt kilogramus, bet tilpumu mērīt litros. Tās visas ir metriskās sistēmas mērvienības, kuras pirmsākums meklējams XVIII gadsimta Francijā Lielās franču revolūcijas laikā. Pēc monarhijas krišanas karaļa varu nomainīja Nacionālā sapulce. Drīz pēc tam jaunās varas izveidotā Franču akadēmija nolēma daudzo un katrā provincē dažādo garuma, svara un tilpuma mēru vietā ieviest tagad tik pierastos decimālos mērus, sākot ar attāluma jeb garuma mēru metru.

Laikam ritot, franču zinātnieku ieviestajai mēru sistēmai pievienojās citas valstis. Tika noslēgtas starptautiskās vienošanās, un 1875. gadā izveidoja Svaru un mēru palātu. Tās rīkotie kongresi joprojām ir noteicošais likumdevējs metroloģijā – zinātnē, kuras uzdevums ir arī noteikt fizikālo lielumu mērīšanu. Šī palāta rekomendē fizikālo lielumu vienības, to etalonu izgatavošanu un lietošanu.

Latvijā metrisko mēru un svaru sistēma tika ieviesta 1924. gada 1. janvārī. Pirms tam tika pieļauta Krievijas mēru lietošana. Garumu sāka mērīt metros, nevis aršīnās un pēdās; svaru – gramos, nevis mārciņās, šķidrumus – litros, nevis stopos un spaiņos.

Lasot senākus tekstus un receptes, bieži vien nākas sastapties ar ne tik zināmām mērvienībām. Tāpēc piedāvājam iepazīties ar dažiem seniem Latvijā lietotiem mēriem.

Svara mēri
• Birkavs = 20 podi = 400 mārciņas = ~ 167,52 kg
• Pods = 20 mārciņas = 8,376 kg

Šķidruma mēri
• Rīgas stops = 4 korteļi = 1,275 l
• Āms(a) = 120 stopi
• Enkurs = 30 stopi
• Felts = 6 stopi

Tilpuma mēri labībai
• 1 pūrs = 6 sieki = 54 stopi = ~ 48 kg
• 1 sieks = 9 stopi = ~ 8 kg
• Rīgas pūrs = ~ 68,75 l
• Rīgas sieks= ~ 11,46 l

Garuma mēri
• Rīgas ass = 3 olektis = 6 pēdas = 161,25 cm
• 1 olekts = 2 pēdas = 24 collas = 53,75 cm
• Kortelis = ¼ olekts = 6 collas = 13,44 cm
• Rīgas mērrīkste = 14 pēdas = 7 olektis = 376,25 cm
• Aršīna = 28 collas
• Colla = 2,54 cm
• Jūdze = 7 verstis = 7,44676 km
• Pēda = 12 collas = 30,48 cm
• Olekts = 69,7 cm (1667. g.)
• Veršoks = 1 ¾ collas = 4,445 cm

Arī citviet pasaulē pamazām notika pāreja uz metrisko sistēmu. Taču, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs tā nav spēkā vēl joprojām.

Dažādas mērvienības joprojām lieto arī citviet pasaulē. Piemēram, colla ir garuma mērvienība, kas plaši tiek izmantota ASV un daļēji Apvienotajā Karalistē, Kanādā un citviet. Pēc starptautiskiem standartiem 1 colla ir 0,0254 m jeb viena colla atbilst 2,54 centimetriem. Vienā jardā ir 36 collas, un vienā pēdā ir 12 collas. Kvadrātcollās mēra laukumu, kubikcollās – tilpumu.

Ilgstoši pastāvēja dažāda garuma collas, respektīvi, tās garums dažādās valstīs atšķīrās. Kopš 1958. gada vienas collas garums tika noteikts pret metrisko sistēmu kā 1 in = 0,0254 m.

Šaujamieroču kalibrs ASV tiek mērīts collas simtdaļās (Apvienotajā Karalistē – tūkstošdaļās), piemēram, 45. kalibrs atbilst 0,45 collām (11,43 mm), 30. kalibrs atbilst 0,30 collām (7,62 mm) utt. Līdzīgi šī garuma mērvienība tradicionāli tiek izmantota arī citās nozarēs, piemēram, datoru monitoru, televizoru ekrānu platums pa diagonāli tiek noteikts collās.

Lai uzzinātu sakarības starp metrisko un citu sistēmu mērvienībām, agrāk bija jāmeklē atbilstošās tabulas rokasgrāmatās. Tagad to viegli izdarīt virtuālajā pasaulē. Interneta vidē atrodas ļoti daudz aplikāciju, kuras tiešsaistē ļauj pārrēķināt mērvienības no vienas sistēmas uz citu. Tāpat šādas aplikācijas iespējams ielādēt mobilajos telefonos un izmantot tur, kur nav pieejams internets.

LA.lv