Ekonomika
Darbs un nauda

CSP: Katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā – pirmspensijas un pensijas vecumā2

Foto: Dainis Bušmanis

Latvijā katrs ceturtais nodarbinātais ir pirmspensijas un pensijas vecumā, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz Darbaspēka apsekojuma galvenajiem rādītājiem 2018.gadā.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka pēdējo 10 gadu laikā Latvijā par 2,4 gadiem pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, un 2018. gadā tas bija 43,7 gadi.

Nozaru dalījumā augstākais vidējais vecums (49,9 gadi) bija pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko organizāciju darbību, sadzīves iekārtu remontu un dažādu individuālo pakalpojumu sniegšanu; mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (49,6 gadi), kā arī veselībā un sociālajā aprūpē (48,5 gadi) un izglītībā (48,2 gadi) nodarbinātajiem.

Savukārt jaunākie darbinieki bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (36,8 gadi).

Gandrīz ceturtā daļa (23,3%) no visiem nodarbinātajiem Latvijā pērn bija 55-74 gadu vecumā, kas bija otrs augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji 19,4% nodarbināto bija pensijas vai pirmspensijas vecumā.

Augstākais īpatsvars ES bija Lietuvā 23,5%, savukārt aiz Latvijas sekoja Igaunija un Vācija (abās 23,1%), kamēr zemākais īpatsvars bija Luksemburgā – 10,8%.

Nepilnu darbalaiku pērn strādāja 8,1% nodarbināto, tostarp 10,8% nodarbināto sieviešu un 5,3% nodarbināto vīriešu.

Salīdzinājumā ar ES, kur 32% sieviešu un 9,7% vīriešu 2018.gadā strādāja nepilnu darbalaiku, Latvijā nepilns darbalaiks ir sastopams retāk, un tam ir tendence samazināties.

Ne vienmēr šāds darbalaiks ir paša nodarbinātā izvēle – aptaujā kā galvenais iemesls (29,4%) nepilnam darbalaikam minēts, ka nodarbinātais nav varējis atrast pilnas slodzes darbu, norādīja statistikas pārvaldē.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka nodarbināto skaitā lielākā daļa ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību (37,3%), savukārt ekonomiski neaktīvo (bezdarbnieki, kuri darbu nemeklē) skaitā trešā daļa jeb 31,6% ir personas ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni.

Vienlaikus 71,7% vadītāju un speciālistu ir ar augstāko izglītību.

Tāpat statistikas pārvaldē minēja, ka augstāks izglītības līmenis dod iespēju ieņemt amatus vai strādāt profesijās ar augstāku atalgojumu.

Izglītības līmeņa saistību ar atalgojumu apliecina arī aptaujas rezultāti – vairāk nekā trīs ceturtdaļas (79,5%) lielākajā algu kategorijā (1400 eiro un vairāk) ir tieši personas ar augstāko izglītību, savukārt zemāko algu (līdz 450 eiro) grupā tikai piektā daļa (19,4%) darbinieku bija ar augstāko izglītību.

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, no tiem 41,7% bija ilgstošie bezdarbnieki, kuri nevar atrast darbu ilgāk par gadu.

Populārākā darba meklēšanas metode bija kontaktēšanās ar radiem un draugiem, kuru izmantoja vairāk nekā trīs ceturtdaļas (77,7%) bezdarbnieku.

Salīdzinājumā ar Baltijas valstīm šī darba meklēšanas metode tik populāra ir tikai Latvijā.
Saistītie raksti

Lietuvā daudz biežāk darba meklētāji kontaktējas ar valsts nodarbinātības dienestu (78,8%), savukārt Igaunijā biežākā darba meklēšanas metode ir publicēto darba piedāvājumu pētīšana laikrakstos un internetā.

Darbaspēka aptaujā pērn piedalījās 16,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Apspriež pārrobežu sadarbību iepakojuma pārstrādē
2 dienas
AD
Artis Drēziņš
Ekonomika
LA.LV testē motociklus: Ar “Royal Enfield Continental GT 650” aizbraukt uz Liepāju padzert kafiju
2 dienas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
“Piecelties! Ekonomiskā tiesa nāk!”
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Dabā
Pirmdien daudzviet valstī spēcīgi līs un dārdēs pērkons
6 stundas
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
Kāpēc, pirms laika pensionējoties, nedrīkst strādāt, bet īstajā vecumā strādā, cik tik gribi?
5 stundas
VK
Vita Krauja
Kultūra
Teātris ir gaistošs mirklis. Saruna ar aktrisi Elīnu Hanzenu
Intervija 10 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Latviju pārstāvošajiem autosportistiem trīs goda pjedestāli “RallyX Nordic” debijas sacensībās Rīgā
5 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
Koncertzāle “Latvija”: jauna ērģeļmūzikas citadele vai Ventspils karaļvalsts greznumlieta?
6 stundas