Foto: LETA

CSP: Septembrī cenas Latvijā bijušas par 0,4% zemākas nekā pirms gada 1

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada septembrī, salīdzinot ar analoģisku laika posmu pirms gada, samazinājās par 0,4%. Precēm cenas samazinājās par 0,6%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2013. gada septembrī, salīdzinot ar situāciju pirms gada, bija energoresursu, tostarp auto degvielas, siltumenerģijas un dabasgāzes, kā arī telekomunikāciju pakalpojumu cenu samazinājumam, kuru patēriņš mājsaimniecību izdevumu struktūrā veido ievērojamu daļu.

Degvielas cena šogad septembrī, salīdzinot ar šo mēnesi pirms gada, bijusi par 6,6% zemāka. Sakaru pakalpojumi gada laikā kļuva par 6,7% lētāki, ko ietekmēja mobilo telekomunikāciju un interneta pakalpojumu cenu samazinājums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt cenas gada laikā kāpušas uztura produktiem, ar veselību saistītajām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtām, kā arī sabiedriskās ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumiem.

Pārtikas produktu cenas gada laikā pieauga par 1,1%. Visvairāk cenas pieauga kartupeļiem – par 10,8%, dārzeņiem – par 6%), kā arī pienam un piena produktiem – par 4,3% un gaļai – par 2,3%.

Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 1,9%, bet tabakas izstrādājumu – par 3,8%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija personīgās aprūpes precēm un medikamentiem. Cenas kāpušas arī laikrakstiem un grāmatām.

Mēneša griezumā – inflācija

Savukārt, salīdzinot ar augustu, septembrī patēriņa cenas palielinājās par 0,3%. Precēm vidējais cenu līmenis pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām septembrī bija sezonālam cenu kāpumam apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam pārtikai.

Dārzeņu un kartupeļu cenas samazinājās vidēji par 5,5%, augļu – par 6%. Salīdzinot ar augustu, cenas pieauga svaigai gaļai – par 2,4%, pienam un piena produktiem – par 0,8%, sieram – par 2,4%, zivīm – par 3,3% un olām – par 2,6%.

Noslēdzoties izpārdošanas akcijām un sākoties jaunās sezonas preču tirdzniecībai, apģērbam cenas pieauga par 2,4%, bet apaviem – par 13%.

Cenas kritās pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem – par 5,9%, degvielai – par 0,1%, bet pieauga automašīnām – par 0,3%.

Sākoties mācību gadam, maksa par izglītības pakalpojumiem pieauga vidēji par 0,1%.

Reklāma
Reklāma

Pārējās patēriņa grupās cenu kāpums bija vērojams personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem 1,4% apmērā, kafejnīcu un restorānu pakalpojumiem – par 1%. Cenas samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem – par 6,2%, izmitināšanas pakalpojumiem – par 7,3% un sanatoriju pakalpojumiem – par 14,6%.

Attīstībai inflācija – netipiski zema

Ekonomikas ministrijā (EM) lēš, ka turpmāk patēriņa cenu izmaiņas lielā mērā būs atkarīgas no ekonomiskās situācijas uzlabošanās Latvijā un cenu tendencēm pasaulē.

“Lai arī pēdējos mēnešos patēriņa cenu dinamika ir mērena, pakāpeniski aug patērētāju inflācijas gaidas saistībā ar plānoto eiro ieviešanu, tomēr tās ietekme uz cenām nebūs lielāka par 0,2 – 0,3 procentiem,” atzīmē EM.

EM prognozē, ka kopumā šogad gada vidējā inflācija būs 0,1 % pie nosacījuma, ka pasaules pārtikas un naftas produktu cenas saglabās pašreizējo tendenci un nav sagaidāms to straujš pieaugums.

Tikmēr Finanšu ministrijā (FM) prognozē, ka inflācija jau nākamajā mēnesī tuvosies nullei un turpmākajos mēnešos atkal kļūs pozitīva, lai arī saglabāsies netipiski zema salīdzinoši spēcīgi augošai ekonomikai. Vienlaikus FM atzīmē, ka energoresursu cenu virzītai deflācijai nav negatīvas ietekmes uz ekonomiku.

Patēriņa cenu dinamika 2013. gadā kopumā atbilst Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, un tā var būt nedaudz zemāka par prognozēto 0,4% pieaugumu.