Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. janvāris, 2015
Drukāt

“Cūcība ir izņirgt, ko cits dievina”. “LA” aptauja par vārda brīvības robežām (14)

charlie_2

Kādas ir vārda un izteiksmes brīvības robežas? Vai ir kas tāds, ko nevajadzētu kariķēt?

 

Uldis Bērziņš, dzejnieks: “Atceros karikatūru: līkdegunis žīdu komisārs sēž krievu mužikam skaustā, bet pajoliņš latvju streļķis dur štiku dibenā: “Uz priekšu! Par pasaules revolūciju!” Tagad etniskā kūdīšana visiem sakāpusi kaklā, ne un ne, personificēt un ķengāt etniskās identitātes nedrīkst. Bet reliģiskās identitātes – vai tās tik principiāli atšķiras? Sievasmāti lai sunī znots. Svešu sievasmāti tu i nedomā nolamāt – tev viņa ir dāma! To katrs saprot. Cūcība ir izņirgt, ko cits dievina. Man kā literatūras gardēdim nepatiks ne lasīt, ne apspriest sižetus par Jūdu – atraidītu mīlnieku un Jāni – karsti mīļoto. Tas ir mans sižets, o autor, liec mieru! Raksti par Ali Babu un divpadsmit laupītājiem. Es speciāli neuzsolos, bet var gadīties. Nuja, kad kāds aizvainojoši izteiksies par manu vecomammu – varbūt pieliekšos un gāzīšu.”

 

Ēriks Ošs, “Latvijas Avīzes” karikatūrists: “Zīmēt, manā izpratnē, var ļoti daudz, bet tīšām provocēt, ērcināt, kaitināt, kā puišeļi skolā viens otru mēda – tas man nekad nav paticis, tas šķiet bērnišķīgi. Taču nogalināt par karikatūrām vai nocirst pirkstus, kā te viens otrs pēc “Charlie Hebdo” ieteica, – tas nu ir galīgi nepieņemami! Jau pirms desmitiem gadu ar pārsteigumu atklāju, ka man ir iekšējas robežas, – līdz tam sevi biju uzskatījis par stipri brīvdomīgu cilvēku. Bet, iespējams, tas saistīts arī ar manu vecumu, ar gadiem, jaunībā biju stipri dullāks. Turklāt esmu arī pamatīgs mietpilsonis, citiem vārdiem sakot, liekulis, – iekšēji es diezgan daudz ko kariķēju, bet reizēm neesmu zīmējis lietas, par kurām man būtu bijis neērti mātes, vēlāk sievas priekšā. Un vai tad mums, brīvajiem Rietumiem, nav tabu tēmu, par kurām mēs nekad nezīmētu karikatūras?”

 

Dagmāra Beitnere Le Galla, kultūras socioloģe: “Sāksim ar to, ka par zīmējumu nav jānogalina. Līdz šim cilvēki ar biezāku kultūras slāni izdevumu “Charlie Hebdo” nelasīja, tam bija visai ierobežots patērētāju loks. Taču galvenais aspekts visā šajā jautājumā ir tas, ka franču pilsoņi nogalināja citus franču pilsoņus. Mēs šodien dzīvojam politkorektuma diktatūras laikmetā, un “Charie Hebdo” karikatūras atvēra sāpīgu jautājumu, par kuru ierindas frančiem nav atļauts runāt. Sērojot par teroristu upuriem, franči izgāja ielās, domāju, lielā mērā arī tāpēc, lai protestētu pret valsts islamizāciju. Der atcerēties sociologa Herberta Spensera pieeju sabiedrībai kā bioloģiskai sistēmai, un, ja bioloģiskā sistēmā tiek izjaukts līdzsvars, tā pretojas, lai neaizietu bojā. Savulaik nevēlēdamies uzspiest asimilāciju kā alternatīvu, tagad franči arvien vairāk piekāpjas islamizācijas priekšā. Nesen kādas pilsētiņas mērs piekāpās, jo musulmaņu kopiena protestēja pret Ziemassvētku vecīti svētku sarīkojumā, citas pilsētas peldbaseinā ieviestas atsevišķas apmeklējuma stundas vīriešiem un sievietēm… Šie jautājumi samilst arvien sāpīgāk, jo Francijas musulmaņu kopiena ir valsts pilsoņi. Svarīgi saprast, ka šis nav tikai Francijas, tikai Eiropas, bet arī Latvijas jautājums.”

 

Jānis Vādons, dzejnieks: “Pasaule arvien vairāk zaudē spēju saprasties. Saspīlējums neatslābst, tas turpina nospriegoties. Bet vārda brīvība nav ierobežojama, kamēr tā nav vardarbīga vai kamēr to pamatoti nevar uzskatīt par kaitniecisku vai vardarbību rosinošu. “Charlie Hebdo” karikatūras brīvību veicina, nevis to ierobežo. Un tās neaicina uz vardarbību, tās pat neizsmej ticību, bet šīs ticības viltus mācekļus un viņu rīcību. Arī Latvijā mums jāatceras, ka izteikšanās nav ierobežojama, biežāk jābūt gataviem diskusijai. Spēkā ir tikai pašcenzūra, kas izriet no cilvēka ētikas principiem un personiskajām attiecībām ar pasauli.”

 

Uzziņa

Satīriskais nedēļas žurnāls “Charlie Hebdo” (“Nedēļas Šarlī” – no franču val.) iznāk trešdienās kopš 1970. gada.

Paši sevi “Charlie Hebdo” veidotāji apraksta kā sekulārus, ateistiskus, galēji kreisus un antirasistiskus.

Pirms asiņainajiem notikumiem šā gada janvārī, kad brāļu Kuaši uzbrukumā tika nogalināti 12 cilvēki, tostarp redaktors Stefans Šarbonjē, “Charlie Hebdo” veidotāji jau bija piedzīvojuši teroristu uzbrukumu 2011. gadā.

Teroristiskās organizācijas “Al Qaeda” Āfrikas atzars “Alšababa” 21. janvārī aicināja Eiropas musulmaņus sekot brāļu Kuaši piemēram, ziņo “France Press”.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Nedari otram to, kas pašam nepatīk.Cienīt otra izvēli visās lietās ir augstākā cilvēciba.Ja ar vienu pirkstu rādi uz otru, tad trīs rāda uz pašu. Dievs visiem viens, kā to pielūdzam, tas katra ziņā.

  2. Līdzās vārda brīvībai pastāv pants par huligānismu, un tieši to vajadzētu piemērot gadījumos, kad notiek ņirgāšanās par Mīlestību, Nāvi, Dievu un ticību, Tēvzemi un tās simboliku.
    Savukārt, centieni saskatīt ”naida runu” norādēs uz indivīdu raksturīgām īpašībām, manuprāt, ir absolūti nevajadzīgs mēģinājums ierobežot vārda brīvību.
    Jā – nogalināt nevajadzēja. bet cilvēki bija brīdināti, turpināja ņirgāties un sekas bija paredzamas.

  3. …Vecu vecā patiesība – neaiztiec, neapsmej, to, kas citam ir svēts…

  4. Manas domas ir tādas:
    mums eiropiešiem kulturā tiešām nav pieņemtas aizlietgtās tēmas karikatūrām.

    BET musulmaņi ir savādāki. Jāpārkāpj viņu citādākumam. tas ari viss. Un nevajag uzreiz vispārināt. Kultūras ir atšķirīgas un tas ir jāsagremo.

    Ja grūti, par to bij jādomā, ieviešot savu superīgo proimigrantu politiku, kas netiek atzīta par kļūdu vēl līdz šim brīdim. tā var būt pat LIKTENIGA kļūda Eiropai. Bet nu ja tik ietiepīgi paštaisni, ka to nevar atzīt un sākt pārskatīt – AIDA – uz priekšu.

    Katrā ziņā ja cilvēki ir salaisti, izņirgt viņu tik atslēgsvarīgas jūtas ir aprobežoti.

    Manuoprāt to, ka imigranti eiropu vai šajā gadījumā – musulmaņi franciju, smacē jau morāli un gribas viņus nolikt pie vietas.. par to jādomā savādāk. atsakoties no tautu jaukšanas.

    • Tā Eiropa tomēr ir debila. Tik apbrīnojami naiva… sāk riebties arvien vairāk un vairāk.

      amerikāņi tomēr nav tādi vientieši.

      eiropieši kā antiņi apmaldās 3 priedēs. ar šo gadījumu… ar Krieviju…

      nesimpātisks naivums.

  5. bet mušas dievina sūdus!

  6. neizsmej ticību? izsmej viltus ticības mācekļus? Ar kādām tiesībām kāds var noteikt, kurš ir viltus māceklis, kurš ne – it īpaši, ja karikatūrās tiek izsmieti konkrēti cilvēki un reizē arī ar viņiem saistītie! Es nelasīšu vairāk LA, jo LA arī tagad izsmej mani, ievietojot šī raksta augšgalā karikatūru par konkrētu cilvēku, kurš ir lielas kopienas, ģimenes mīlēts un cienīts. Tas ir tas pats kā nebiedroties ar tim, kas par manu tēvu smejas. Un, ja šādus ikdienas ķengātājus par huligānismu un cieņas aizskārumu vēl var iesūdzēt tiesā, tad augstāko plauktiņu ķengātājiem visi ceļo vaļā un visi, kas viņiem nepiekrīt, tiek par tumsoņām saukti.

  7. Vai tad reitumu zaimotajiem ir kaut kas SVETS (vienigais vinu svetums ir zilie un lesbietes kurus USPIEZ cienit visiem )bet mes ka ka AUNI visam piekritam.

  8. tas ko nesaskata musu valdiba,politiki ar pilsonibas,ar izmitinasanas atlauju pieskirsanu ir bistams Latvijai!katrai tautai ir sava religija!katolu religija vidus laikos ari bija nezeliga,tacu laiku gaita ta to izskauda!kas diemzel nenotiek ar austrumreligijam!tas ir nezeligas ne tikai pret saviem pieludzejiem bet vel nezeligakas pret neticigajiem!ienakot vairak Latvija austrum tautam,tam bus vajadzigas savas pielugsmes vietas!galu gala ari mes nonaksim tada pasa situacija ka valstis kur to ir daudz!

  9. Atbildei uz aizskārumu ir jābūt adekvātai-bilde pret bildi,vārds pret vārdu,bez kriminālām izdarībām,uz kurām jāatbild ar likuma paredzēto bardzību.

  10. Nesaprotu, ko te tik daudz var spriedelēt:ja cilvēkam nav ieaudzinātas morāles normas, viņš savā darbībā būs tendēts uz visatļautību un sava ego klaju demonstrēšanu, bet ja viņš ievēro šīs normas, tad viņš zina robežas savai rīcībai. Uzvedības normu nezināšana sabiedrībā vai neaudzinātība neatbrīvo indivīdu no atbildības. Arī brīvībai ir savas galējības sākot ar apspiestību un beidzot ar visatļautību, tikai nezin kāpēc apspiestību mēs visi nosodām, bet visatļautību pasludinām par izteiksmes vai vārda brīvību?

  11. Domāju, ka ticības lietas jaunu nu nevajadzētu aizskart. Tā vairs nav mākslas brīvība, bet garīga izlaidība un lielā tālumā no sadzīves kultūras.

  12. Fanatiskiem cilvekiem Atbildēt

    Alaz trukst humora izjuta un biezi vinu acis smiesanas visos savos variantos ir starp visgrecigakiem no grekiem jo cilveks kas smejas nespej visu nemt ka absolutu nemainamu patiesibu…. Itseviski nopietno fanatiku vertibas … un nopietno uzvedibu …..Tadel nenopietnus cilvekus kuri smejas par citiem ir jasoda….. ta saka fanatiki un tagad redam kur tadi smiekli var novest.

Draugiem Facebook Twitter Google+