No karbonādes tek ūdens! Normāli vai pircēja mānīšana, noskaidro “LA” 8
“No karbonādes gaļas tek ūdens!” šādus sašutuma vārdus ik pa laikam dzirdam no “Latvijas Avīzes” lasītājām, kuras arī vērš uzmanību, ka tagad ražotās cūkgaļas garša atšķiras no iepriekšējās paaudzes laikā baudītās. Saimnieces spriež, ka no svaigās cūkgaļas iztekošais ūdens, iespējams, tajā ievadīts mehāniski. Pazīstamā Blomes “Donu” saimniece Ilze Briede, stāstot par savu pieredzi, uzsver – ūdens izdalās gan no lielfermās ražotās cūkgaļas, gan arī no tās, ko audzē mazā saimniecībā. Viņa gan nepieļauj, ka tirdzniecībā esošajā cūkgaļā kāds varētu ievadīt ūdeni vai citu šķidrumu. Cita lieta – maltā gaļa. “Neviens īpaši nejutīs, ja tai būs pielieta glāze ūdens,” piebilst Blomes saimniece.
Lai noskaidrotu, cik tad daudz ūdens ir Latvijas lielveikalos un Rīgas Centrāltirgū pārdotajā gaļā, “Latvijas Avīze” veica eksperimentu. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” laboratorijā pārbaudei nodevām vienā dienā pirktus piecus cūkgaļas paraugus. Cūkgaļas karbonādi bez kaula novembra beigās pirkām lielveikalos “Rimi”, “Maxima” un “Elvi”, kā arī Rīgas Centrāltirgū – SIA “Ādažu desu darbnīca” un IK “Gajova” stendā. Pārbaudē tika konstatēts, ka gaļa ir kvalitatīva, ūdens nekur nav par daudz, gluži otrādi – tā ir pat nedaudz mazāk, nekā vajadzētu būt saskaņā ar literatūrā norādīto daudzumu.
Aizdomas neapstiprina
“BIOR” Ķīmijas nodaļas vadītājs Jānis Liepiņš uzsver dīvainību – visos pārbaudītajos cūkgaļas karbonāžu paraugos ūdens ir mazāk, nekā vajadzētu būt saskaņā ar literatūrā norādīto daudzumu (analīžu rezultāti apkopoti uzziņā). “Normālā cūkgaļas karbonādē ūdens daudzumam būtu jāveido 74% īpatsvara. Varam secināt – paraugi netur sevī ūdeni. Tie ir bijuši vai nu sasaldēti, vai ilgāk glabāti,” secina vairāk nekā 50 gadus nozarē strādājošais eksperts. Viņš pēc ES regulā dotās formulas aprēķinājis, ka ūdens paraugiem nav pievienots, tas no gaļas ir izdalījies. Tas neapstiprina baumas, ka cūkām fermās pirms vešanas uz kautuvi ar lopbarību rosina pastiprinātu tieksmi dzert.
Pēc skābuma (pH) rādītāja nosaka dzīvnieka veselību, to, vai kautuvē tam bijis jāpārdzīvo stress un vai gaļa ir kādu laiku pastāvējusi. “Vislabāk, ja šis rādītājs ir 5,4 – 5,5 intervālā. Ja mazāks nekā 6, tad dzīvniekam nav bijis stresa, tas nav nomocīts. Ja rādītājs vairāk ir uz sārmainuma pusi, tas ir, uz 7, tas liecina par problēmām. Visu konkrēto paraugu rezultāti rāda, ka cūciņas bijušas veselīgas, to rāda arī paraugu krāsa. Ja tie būtu ilgāk pastāvējuši, tad krāsa būtu vairāk pelēka,” skaidro J. Liepiņš.
