Čuguna furo 0
Ārzemnieki, braucot gar Talsu novada “Mūrnieku” mājām, reizēm ir šokēti, jo domā, ka vannas uz riteņiem dīķa malā nabaga latviešiem ir vienīgā mazgāšanās iespēja.
Japāņu iecienītie lielie koka kubli jeb furo ir dārgi un kaprīzi, tāpēc izmanīgi latvieši pamanās kublu izgatavot no visa kā cita, pat no padomju laikā populārās čuguna vannas ar skaisto, balto emalju. No klasiskās šī vanna atšķiras ar to, ka ir pārvietojama un apkurināma. Pārvietojama, pateicoties apakšā pievienotajiem riteņiem, apkurināma, zem vannas novietojot mazu metāla krāsniņu.Visu saimniecību kopā satur dzelzs rāmis. Labu vilkmi nodrošina vairākus metrus garš skurstenis. Komponistam Raimondam Tigulam, kurš šo furo socializēto radinieci novietojis dīķa malā, montāžas darbus paveicis dzelžu meistars Viktors no Talsiem. Mobilais agregāts izmaksājis nedaudz. Uzpildīšana ar ūdeni un krāsniņas izkurināšana aizņem apmēram pusstundu. Tad mazliet jānogaida, līdz ūdens temperatūra izlīdzinās komfortablajā +40 °C līmenī. Gatavojot ūdeni, tam var piemest kādus veselīgus augus, kaut vai saplūkt dīķa malā augošās kalmes. Saimnieks pats kādreiz ņēmis ūdeni no dīķa, tad no ūdensvada.
– Dīķa ūdens izrādījās labāks, mīkstāks un dzīvāks, – tagad atzīst Raimonds, – būs pie tā jāatgriežas. Vienkāršiem līdzekļiem izveidotā vanna ļauj kārtīgi atslābināties un uzlādēties no dabas enerģijas, kad gaisa temperatūra ir tikai pāris grādi virs nulles. Neiztrūkstoša vannā iešanas procesa sastāvdaļa ir glāze vīna, klātesot apsardzes dienesta vadītājam dobermanpinčeram Bostonam, kurš uz saimnieka nodarbi skatās ar zināmām aizdomām. Un, galvenais, šādā furo var sildīties arī mīļotās sabiedrībā, tas šim procesam piedod pavisam citu dimensiju.
