Tehnika

Cūkai ielikta robota sirds. Nākamie rindā – cilvēki 0


Robota čaulas “muskuļi” saraujas un izplešas līdzīgi kā sirds sitienu ietekmē.
Robota čaulas “muskuļi” saraujas un izplešas līdzīgi kā sirds sitienu ietekmē.
Līdsas universitātes ilustrācija

Jau šobrīd dažāda robotizācija novērojama gan automašīnās, gan cilvēku darba vietās. Roboti ir cilvēku asistenti un arī cilvēkresursa aizstājēji lielās ražotnēs. Taču, iespējams, nozīmīgākais potenciāls robotizācijai ir tieši medicīnā. Ideja pavisam vienkārša – labākais veids, kā palīdzēt sirdij, ir par tādu kļūt. Ko jūs teiktu, ja kādu dienu jūsu sirdi būtu pārņēmis robots?

Sirdi apņem čaula

Hārvarda universitātes un Bostonas bērnu slimnīcas zinātnieku grupa izstrādājusi īpašu robotveida “čaulu”, kas izstrādāta tā, lai, apņemot sirdi, nodrošinātu orgāna darbību mirklī, kad dažādu iemeslu dēļ tiek traucēta sirdsdarbība. Pašlaik gan tehnoloģija vēl tiek tikai izmēģināta ar dzīvniekiem, precīzāk, cūkām, jo to iekšējo orgānu uzbūve ir līdzīga cilvēka orgānu sistēmām. Taču, redzot mūsdienu tehnoloģiju attīstību, ir tikai laika jautājums, kad robotsirdis palīdzēs arī cilvēkiem, kas ir zinātnieku galvenais mērķis – no sirds mazspējas cieš 41 miljons pasaules iedzīvotāju. Hārvarda universitāte jau iesniegusi dokumentus risinājuma patentēšanai.

Robota čaulas “muskuļi”, kuri saraujas un izplešas līdzīgi kā sirds sitienu ietekmē, veidoti no silikona. “Čaula” pie sirds piestiprināta, izmantojot īpašu piesūkšanās ierīci un šuves, bet īpašs gels novērš berzes rašanos starp sirdi un robotierīci. Savukārt saraušanos un izplešanos nodrošina ar gaisu darbināmi īpaši pneimatiskie pievadi, kas novietoti apkārt robota “čaulai” – tie darbojas līdzīgi kā kompresori. Laboratorijā zinātnieki cūkai, kuras sirdi bija apņēmusi silikona “čaula”, izraisīja sirdsdarbības traucējumus, pēcāk novērojot, kā robotsirds atjauno normālu sirdsdarbību.

Viena no pētījuma autorēm, bijusī Hārvardas absolvente un tagadējā Īrijas Galvejas Nacionālās universitātes pētniece Elena Roša sacīja, ka tika izmantots elektrokardiostimulators, ar kura palīdzību tika diktēts sirdspukstu temps. Viņa norāda, ka “čaula” ap sirdi palielināja asins plūsmu caur aortu par 50%. Viņa arī norādīja, ka robota čaulu var pielāgot katram pacientam. Piemēram, ja pacienta sirds kreisā puse ir vājāka par labo, robotsirdi var pielāgot tā, lai spēcīgāk darbinātu tieši sirds vājāko posmu. Tāpat varot kontrolēt arī “čaulas” darbību ilgākā laika posmā, piemēram, samazinot apgriezienus, ja pacienta sirdsdarbība uzlabojusies.

Ar pumpi var nepietikt

Ārsti šobrīd jau izmanto implantējamus sirds pumpjus, kas palīdz no novājinātās sirds asinis pumpēt uz pārējo ķermeņa daļu, taču, tā kā šādā gadījumā asinis ir tiešā saskarē ar svešķermeni un kustīgām detaļām, pastāv risks asinīm sarecēt. Līdz ar to šādu pumpju lietotājiem jālieto asins šķidrinātāji, kuru blakusefekts var būt pat nekontrolējama asiņošana. Tieši tāpēc jaunais risinājums var izrādīties tik revolucionārs, jo jaunā robotsirds papildina, nevis aizvieto sirdi. Turklāt risinājumam palīdz arī izmantotie materiāli, kuri tik ļoti nekairina orgānus.

Saistītie raksti

Kā norāda Lielbritānijas Līdsas universitātes robotikas speciālists Pjetro Valdastri, daudzi joprojām ļoti baidās no jebkāda veida robotiem, atceroties dažādas Holivudas filmas, piemēram, “Terminatoru”. “Šāda veida robotu atainojums ir novecojis un mūsdienās roboti ir droši, uz sadarbību vērsti, kuru darbībai nemaz nav vajadzīgas rokas vai kājas.”

Savukārt cits pētījuma autors, kardioķirurgs Frenks Pigula norādījis, ka sirds slimību nozare, ņemot vērā dažādus tehnoloģiskos ierobežojumus, kādu laiku bija novērsusies no sirds kompresoru pētniecības, vairāk pievēršoties sirds pumpjiem, taču līdz ar kopējo robotikas attīstību, šis esot īstais brīdis robotu atkārtotai izpētei medicīniskām vajadzībām. “Lielākajai cilvēku daļai, kas cieš no sirds mazspējas, būs iespēja atjaunot vai vismaz pietuvoties savai iepriekšējai dzīves kvalitātei,” sacīja F. Pigula.

LA.lv