Cukura diabēti, iespējams, ārstēs, izmantojot modernās tehnoloģijas 0
Stradiņa slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs norādīja, ka šī projekta īstenošana ir liels izaicinājums. “Kopumā e-veselības virsuzdevums ir pavērst veselības aprūpes sistēmu profilakses virzienā.
Mums ir lielas “e-cerības”, un tuvākās nākotnes uzdevums ir ar ierobežotiem resursiem izveidot sistēmu, kas ir kvalitatīva, izmaksu efektīva un ilgtspējīga,” sacīja Pīrāgs.
Projekta vadītāja Madara Grīnšteine uzskata, ka e-medicīna ir neizbēgama nākotne. “Mēs jau šodien ar diabēta pacientu attālinātās ārstēšanas projektu esam spēruši ļoti konkrētu soli, lai izmēģinātu jaunu ārsta un pacienta sadarbības modeli,” piebilda Grīnšteine.
Ārste-endokrinoloģe Kristīne Geldnere atzīmēja, ka projekta starprezultāti apliecinājuši – lielākajai daļai pacientu ir vēlme lietot modernās tehnoloģijas, pieaug pacientu līdzestība un dzīves kvalitāte. Kā visbūtiskāko ārste atzīmēja pacientu glikētā hemoglobīna rezultātu uzlabošanos.
“No ārsta viedokļa, ar moderno tehnoloģiju starpniecību varam uzlabot medicīnas pakalpojumu pieejamību, attālināti uzraugot pacientu un koriģējot terapiju. Jāņem gan vērā, ka, iesaistot darbā modernās tehnoloģijas, ārsta ikdiena ir jāpārplāno – virtuālās vizītes jāpielīdzina klātienes konsultācijām un tām ir jāieplāno gan laiks, gan arī jāparedz ārsta darba apmaksa,” akcentēja endokrinoloģe.
Projekta e-veselības speciāliste Ieva Vītola norādīja, ka pilotprojektā izstrādātā sistēma vēl ir attīstāma un pilnveidojama, lai būtu ērtāka lietotājiem, bet jau patlaban redzami daudzi ieguvumi – pacientam ir ērtāk ievadīt datus mobilajās ierīcēs, nav jānēsā līdzi papīra dienasgrāmata; pacienta informācija ir pieejama jebkurā laikā un vietā, kur ir interneta pieslēgums; ārstam iespējams koriģēt pacienta ārstēšanas plānu virtuālās vizītes laikā; pacients var labāk pārvaldīt savus datus, jo glikozes rādījumus iespējams vizuāli attēlot grafikos.
Savos iespaidos par ieguvumiem dalījās arī projekta pacients Jānis, kas ar cukura diabētu slimo jau 17 gadus. “Ar tehnoloģijām esmu uz “tu” un atbalstu to ienākšanu medicīnā. Ir ērti izmantot glikometru, kas sasinhronizēts ar mobilo telefonu, nav jānēsā līdzi papīra dienasgrāmata, lai ik dienas ievadītu cukura līmeņa un ēdienreižu datus. Sistēma ļauj datus vizualizēt grafikos, pats varu tiem sekot, un jāatzīst, ka mani analīžu rezultāti patiešām ir uzlabojušies. Arī ārsts attālināti redz manus datus, tas ietaupa laiku,” stāstīja pacients Jānis.
“eMedic” pilotprojekts turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Viens no pētnieku komandas pamatuzdevumiem ir projekta beigās formulēt, kur un kad šāds risinājums izmantojams un kādi ir šīs attālinātās aprūpes algoritmi. Pilotprojektam beidzoties, tiks izstrādātas arī rekomendācijas, visi pētījumā iegūtie dati tiks publiskoti, bet ar projekta rezultātiem un praktisko pielietojumu iepazīstināta gan Veselības ministrija, gan citas veselība aprūpes institūcijas.
Cukura diabēts ir viena no nozīmīgākajām neinfekcijas slimībām, kas kļūst par arvien lielāku sabiedrības veselības problēmu vēlīno komplikāciju un mirstības cēloņu struktūrā gan Latvijā, gan pasaulē.
2013.gada Latvijas Cukura diabēta reģistra dati liecinot, ka diabēta izplatība strauji pieaug pēc 40 gadu vecuma, būtiski skarot darbspējīgo iedzīvotāju daļu. Endokrinologs ir tiešās pieejamības ārsts, ja pacients slimo ar cukura diabētu. Latvijā ir 70 endokrinologi, kas ir tiesīgi izrakstīt valsts garantētās kompensējamās zāles. Rinda pie endokrinologa vidēji ir 30-40 dienas.
Lai pacientiem sniegtu pēc iespējas labāku aprūpi, Stradiņa slimnīcas Endokrinoloģijas centra komanda ir iesaistījusies Centrālās Baltijas jūras reģiona “INTERREG IV A 2007-2013” programmas projektā “eMedic – telemedicīnas un diabēta ārstniecības attīstība”, kura mērķis ir uzlabot un modernizēt diabēta pacientu aprūpes procesu, attīstīt jaunu e-pakalpojumu izveidi, moderno tehnoloģiju izmantošanu un novērošanas metožu ieviešanu veselības aprūpē.
Pilotprojekta laikā pacientiem, kuri piedalās attālinātajā diabēta monitorēšanā, ir izdalīti glikometri ar iebūvētu “Bluetooth” moduli, kā arī mobilie telefoni ar aplikāciju, kas ļauj uztvert glikometra raidīto signālu. Pacientam ne tikai trīs četras reizes dienā jāmēra cukura līmenis asinīs, bet arī jāievada mobilajā tālrunī dati par ēdienreizēm un savu fizisko aktivitāti. Savukārt ārsts virtuāli seko pacienta rādītājiem un, ja nepieciešams, koriģē ārstēšanas taktiku, ievadot datus īpašā portālā.
Projektā iesaistīti cukura diabēta pacienti, ārsti endokrinologi, diabēta aprūpes māsa, projekta medicīniskais koordinators un e-veselības speciālists. Projekta starptautiskie partneri ir Turku Lietišķo zinātņu universitāte, Turku Zinātnes parks, Igaunijas E-veselības fonds, Dienvidrietumu Somijas slimnīcu iecirknis, Karolinskas Universitātes slimnīca Zviedrijā.
