Pie kāda ārsta vērsties, ja ir aizdomas par cukura diabētu? 0
“Man ir aizdomas, ka manai mātei ir cukurslimība, jo viņa dzer daudz ūdens un naktī bieži jāiet uz tualeti. Pēdējā pusgadā viņa ir arī zaudējusi svaru. Pie kā viņai jāvēršas – pie ģimenes ārsta vai endokrinologa?” ILZE ZIRAPA AIZPUTES NOVADĀ
Otrā tipa cukura diabēts var attīstīties cilvēkiem vecumā pēc 45 gadiem, tāpēc, ja ir riska faktori, piemēram, paaugstināts asinsspiediens un holesterīna rādītāji vai ģimenē kāds slimojis ar cukura diabētu, ieteicams glikozes līmeni asinīs pārbaudīt vismaz reizi gadā. To var izdarīt pie ģimenes ārsta.
Klasiskie slimības simptomi – bieža urinēšana, slāpes, nemotivēta svara samazināšanās parādās tikai tad, ja glikoze asinīs pārsniedz 10–12 milimolus litrā (mmol/l), tomēr par slimību var liecināt > 7 (mmol/l) glikozes līmenis asinīs. Intervālā starp 7 un 10 mmol/l nav raksturīgo cukura diabēta simptomu.
Taču, ja slimība konstatēta un sākta ārstēšana, tad, kā informē Latvijas Endokrinologu asociācijas vadītāja docente Ilze Konrāde, cukura diabēta pacientam ik pēc trim mēnešiem jādodas pie ģimenes ārsta vai speciālista, kurš varētu kompetenti novērtēt terapijas efektu. Ja slimniekam ir labi kontrolējams otrā tipa cukura diabēts un nav audzēju, neiroloģisku slimību un citu saslimšanu, pietiek ar ģimenes ārsta uzraudzību. Šādos gadījumos ar endokrinologu jākonsultējas reizi gadā. Ja līdztekus slimībai parādās aknu, nieru funkciju traucējumi vai citas problēmas, kas ierobežo terapijas lietošanas iespējas, pacientam jāatrodas endokrinologa uzraudzībā.
Diemžēl Latvijā daudzos lauku rajonos endokrinologu ir ļoti maz vai speciālisti nav pieejami vispār, turklāt vizīte pie endokrinologa jāgaida vidēji 3–4 mēnešus gandrīz jebkurā praksē, tāpēc ārsta apmeklējums jāplāno laikus.
