Foto – LETA

Cvetkova aizsedzas ar vārda brīvību, apgalvo, ka pret viņu vērsta “politiskā vajāšana” 0

“Tā ir vārda brīvības ierobežošana, deputāta vajāšana par viņa politiskajiem uzskatiem un virzīšanās uz totalitārisma izpausmēm,” Saeimas deputāte Irina Cvetkova (“SC”) vakar komentēja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt viņu par izteikumiem ASV. 


Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Iesniegumu ar lūgumu izskatīt Cvetkovas darbības Mandātu komisijai bija iesniedzis deputāts Valdis Liepiņš (RP), kurš uzskata, ka kolēģes darbības nav savienojamas ar deputāta cieņu. Cvetkova nosaukusi par neonacisma izpausmēm vairākus Saeimas pieņemtos lēmumus, piemēram, jaunā Pilsonības likuma normas par dubultpilsonību, padomju simbolikas aizliegumu. Liepiņš uzskata, ka tādējādi Cvetkova pārkāpusi deputātu Ētikas kodeksa 7. pantu (Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju), 9. panta otro daļu (Deputāts nepieņem privātu uzaicinājumu un nepiedalās pasākumā vai izvairās no citādas situācijas, ja sakarā ar to var rasties aizdomas par viņa interešu konfliktu vai Saeimas prestiža pazemināšanu), kā arī 16. pantu (Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli).

Pati Cvetkova, kura pēc profesijas ir juriste, komisijas sēdē jutās pašpārliecināti. Vispirms viņa izteica “nožēlu” par to, ka šīs sēdes dēļ nevar piedalīties Ebreju genocīda upuru piemiņas dienā, un demonstratīvi izdalīja deputātiem grāmatiņas par Ebreju iznīcināšanu Latvijā (krievu valodā). Kas attiecas uz izteikumiem, deputāte apgalvoja, ka portāls kasjauns.lv 
viņas vārdus esot sagrozījis, izplatot melīgu informāciju un izdarot nepamatotus secinājumus. Viņa par to esot gatava tiesāties ar izdevniecību “Rīgas Viļņi”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr arī komisijas sēdē, atbildot uz deputātu jautājumiem, viņa nenoliedza, ka atsevišķas Pilsonības likuma normas un padomju simbolikas aizliegumu uzskata par neonacisma izpausmēm. “Man ir tiesības paust savu viedokli un kritizēt nepieņemamas likuma normas,” uzsvēra deputāte.

Viņa arī neuzskata, ka būtu bojājusi Saeimas prestižu, jo pasākumā piedalījusies uz privāta ielūguma pamata. Arī pārmetumi par nepieklājīgu izturēšanos, viņasprāt, esot nepamatoti.

Deputāts Gunārs Igaunis (RP) atgādināja, ka Satversmes tiesa atzinusi – valsts drīkst noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai. Viņaprāt, deputātes uzskati ir, maigi izsakoties, kaujinieciski un kūda uz nemieriem. Igaunis arī atgādināja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka politiķis atšķirībā no privātpersonas atrodas savu vārdu un rīcības ciešā uzraudzībā gan no žurnālistiem, gan sabiedrības, tādēļ viņam jābūt ar lielāku tolerances pakāpi.

“Ja Saeimas deputāts apgalvo, ka Saeimas vairākuma pieņemti likumi ir neonacisma izpausmes, tad faktiski ar to tiek apgalvots, ka Latvijas parlamenta darbība vērtējama kā neonacistiska. Ja šāds izteikums neliecina par Saeimas prestiža graušanu, tad kas vēl par to liecina?” retoriski jautāja Raivis Dzintars (NA).

Viņš arī uzsvēra, ka Mandātu komisijas lēmums par sankcijām nav tik daudz konkrētā deputāta sodīšana, cik attieksmes paušana par viņa izteikumiem vai rīcību. Savukārt Janīna Kursīte (“Vienotība”) atgādināja Franka Gordona komentāru “Latvijas Avīzē”, kur viņš apgalvoja, ka mazākumtautībām jārespektē pamatnācijas vēstures skatījums. “Šajā gadījumā pamatnācijai, kuras pārstāvjiem bija jāizcieš divas vienlīdz smagas okupācijas, nebūtu jāklausās šādi aizvainojoši pārmetumi par neonacismu,” uzskata Kursīte.

Reklāma
Reklāma

Balsojumā deputātu vairākums (Janīna Kursīte, Raivis Dzintars un Gunārs Rusiņš) atbalstīja ierosinājumu noteikt Cvetkovai bargāko iespējamo sodu par deputāta Ētikas kodeksa pārkāpumu – rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot komisijas lēmumu “Latvijas Vēstnesī”. Pret balsoja vienīgi Cvetkovas frakcijas biedrs – Mandātu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.