Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. janvāris, 2012
Drukāt

CVK atvērta priekšlikumiem par referenduma jautājumu

Foto - LETAFoto - LETA

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars ir atvērts priekšlikumiem par referenduma jautājumu formulēšanu; galīgais lēmums par to būtu jāpieņem līdz 11.janvārim.

“Līdz brīdim, kamēr tiek sākta zīmju drukāšana, personīgi es esmu atvērts jebkuru ierosinājumu izskatīšanai,” aģentūrai BNS apliecināja Cimdars. Zīmju nodošana tipogrāfijā plānota pēc 11.janvāra.

Seši neatkarīgie deputāti ir aicinājuši mainīt jautājuma formulējumu gaidāmajā referendumā par valodu, lai cilvēkiem uzreiz būtu skaidrs, par ko notiek tautas nobalsošana. Viņi aicina referendumā uzdot šādu jautājumu “Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu, kas paredz noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu?”.

CVK jautājumu formulējusi “Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu?”, kam sekos divas atbildes iespējas – “par” vai “pret”.

Cimdars aģentūrai BNS sacīja, ka CVK locekļiem tiks nodoti izvērtēšanai saņemtie priekšlikumi un atkarībā no viņu viedokļiem tiks lemts par jautājuma formulējuma mainīšanas nepieciešamību.

Līdz šim CVK locekļi bez plašākām diskusijām lēma, ka jautājumam jābūt juridiski korektam, bet papildu ziņas sniegs informatīvie materiāli.

“Mans viedoklis, ka vēlēšanu zīmē ir juridiski korektais jautājums, kā tas ir bijis arī iepriekš, bet papildu informatīvo slodzi nes citi materiāli. Dažkārt to var apvienot, bet dažkārt tas nav mērķtiecīgi,” teica Cimdars.

CVK pārstāvis Raimonds Olehno aģentūrai BNS pauda viedokli, ka jautājums nav jāmaina.

“Jautājuma būtība ir par to, vai vēlētājs atbalsta vai neatbalsta grozījumus Satversmē. Kaut kādus vēl paskaidrojumus rakstīt vēlēšanu zīmē, manuprāt, nav vajadzības,” norādīja Olehno.

Viņš uzsvēra, ka CVK būs jāsniedz skaidrojums informatīvajos materiālos, par ko būs grozījumi, lai vēlētājiem nebūtu jautājumu, kā arī iespēja vērsties pie vēlētājiem ir politiskajām partijām, grozījumu atbalstītājiem un pretiniekiem.

“Komisijas sēdē izskanēja viedoklis, ka varbūt jautājumu vajadzētu formulēt ar palīgteikumu – vai esat par Satversmes grozījumiem, kuri paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Taču tas netika atbalstīts. Te nav runa tikai par grozījumiem Satversmē, bet, ja tas notiks, arī izmaiņām vairākos citos likumos,” paskaidroja Olehno.

Neatkarīgo deputātu grupa savukārt norāda, ka saņēmusi vairāku vēlētāju sūdzības par jautājuma formulējumu. Deputāti secinājuši, ka esošais formulējums var sekmēt to, ka daudzi balsotāji nesapratīs, par ko tieši viņiem jābalso. Daži vēlētāji pat norādījuši, ka, nesaprotot jautājuma būtību, referendumā nepiedalīsies.

“CVK jau vairākas reizes ir kāpusi uz grābekļa, izvēloties vispārējus un neizprotamus formulējumus referendumu balsošanas zīmēs un tādējādi radījusi plašu neizpratni sabiedrībā. Mēs aicinām šoreiz šādu kļūdu nepieļaut un vienlaikus aiztaupīt CVK darbinieku darbu, lai skaidrotu lietas, ko iespējams izskaidrot, papildinot nobalsošanas zīmi ar nieka deviņiem vārdiem,” aģentūrai BNS pavēstīja Neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis Jānis Upenieks.

CVK pārstāve Kristīne Bērziņa iepriekš aģentūrai BNS paskaidroja, ka pēc būtības Satversmes grozījumu projekts, kas tiek nodots izlemšanai tautas nobalsošanā, paredz vairākas izmaiņas, nevis tikai nosaka krievu valodai otras valsts valodas statusu, piemēram, izmaiņas Satversmes 101.pantā, kas runā par darba valodu pašvaldībās.

Jautājuma formulējums varētu novest pat pie referenduma rezultāta apstrīdēšanas, sacīja Bērziņa.

“Ja gribētu paskaidrot referenduma jautājumu sīkāk, tajā būtu jāiekļauj visi Satversmes grozījumu projekta panti vai aspekti, kas panāktu pretējo efektu un padarītu tautas nobalsošanas jautājumu daudz grūtāk uztveramu. Savukārt, ja iekļautu tikai šo vienu pašlaik saziņā lietoto ideju ‒ par krievu valodu kā otru valsts valodu, pastāv iespēja apstrīdēt referenduma rezultātu tiesā ar argumentu, ka vēlētāji tikuši maldināti,” teica CVK preses sekretāre.

Viņa minēja, ka, iespējams, nākotnē vēlētāji rosinās vēl kādas izmaiņas likumos vai Satversmē, kas varētu būt vienlaikus par dažādiem tematiem. “Kurš šādā situācijā būs tas, kas pateiks, kāda ir galvenā doma šiem grozījumiem?” retoriski vaicāja Bērziņa.

Savukārt sociologs Arnis Kaktiņš atzina, ka vēlētos redzēt jautājumā iekļautu plašāku informāciju.

“Ir skaidrs, ka tiek prasīts, vai esat par vai pret likumprojektu, bet nav skaidrs, ko likumprojekts paredz. Man šķiet, ka labāk būtu, ja tiktu iekļauts vairāk informācijas tekstā,” uzsvēra sociologs.

Taču viņš pieļāva, ka neatkarīgi no jautājuma formulējuma noteikti būs daļa cilvēku, kuri saputrosies. Taču svarīgs aspekts ir tas, ka kļūdīsies abas puses.

“Šis jautājuma formulējums prasa to, ka ārpus vēlēšanu zīmes būtu ļoti nepieciešama vēl informācija ‒ uz plakātiem, bukletos, lapiņās. Ka biļetenam ir vēl pielikums, kas piesprausts pie sienas iecirknī,” klāstīja eksperts.

Jau ziņots, ka CVK nolēmusi, ka tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem notiks 18.februārī. Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+