Mobilā versija
+0.8°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
5. augusts, 2017
Drukāt

Lietuvieši nostiprinās Kurzemes krastā (14)

Foto - Valija BeluzaFoto - Valija Beluza

Ik pa brīdim uzvirmo neapmierinātība, ka lietuvieši iekāro mūsu valsts teritoriju, īpaši novados, kas tuvāk jūrai. Taču Eiropas Savienības likumdošana nevienam ES pilsonim neliedz kādā dalībvalstī iegādāties īpašumu, turklāt paši vien tos viņiem esam pārdevuši, un šoseju malas joprojām izraibina uzraksti “For sale”.

Divvirzienu kustība

Abpus robežai dzīvojošie migrē arī, lai apciemotu radiniekus un sakoptu aizgājēju kapa vietas: gadsimtu ritumā nāburgi precējušies krustu šķērsu. Tāpat vilina biznesa, iepirkšanās un atpūtas iespējas. Lietuvieši augstu vērtē Kurzemes pludmales: uz teju 2,9 miljoniem Lietuvas iedzīvotāju ir tikai aptuveni 40 kilometru jūrmalas. Ja sezonas laikā Palangā cilvēki spiežas kā siļķes mucā, kāpēc gan nedoties pārdesmit kilometru tālāk?
Pretējā virzienā kursē mūsu tautieši. Daudziem vēl atmiņā padomju varas norieta periods, kad mūsu veikalu plauktos vējš svilpoja un šoseju uz kaimiņzemi sauca par dzīvības ceļu.
Rucavas novada Palaipes (ciems Kurzemes galējos dienvidrietumos) iedzīvotāji uz Lietuvu dodas regulāri: līdz leišu robežai tikai viens kilometrs. Tur var nodot depozītā tukšās plastmasas pudeles, izdevīgi iepirkties lielveikalos “Akropolis” un “Lidl” un mājupceļā pamieloties iecienītajā krogā “Jozis”. Aizbrauciet uz Kretingu, paskatieties, kā cilvēki dzīvo mazpilsētiņā! Kafejnīciņas, izklaides no vienas vietas, privātmāju verandās tirgo kūpinātas zivis. Dienvidu virzienā vērts stūrēt arī, lai parādītu bērniem krāšņo Jūras un Dzintara muzeju, delfināriju. Lina izstrādājumu klāsts pie viņiem ir apskaužams, kaimiņzemes labumus uzskaita leišmalē dzīvojošie.

Papes magnēts

Iebraucot Latvijā, automašīnas ar citu valstu, galvenokārt Lietuvas numurzīmēm, parasti veic kreiso pagriezienu un dodas virzienā uz Papes ezeru un dabas parku. Pēc desmit, divpadsmit kilometriem ir atpūtas bāzes, kempingi, viesu nami. Pludmales kafejnīcas “Amber Wind” īpašniece Dina Alberta smej, ka grantētais putekļainais ceļš kā filtrs atsijā izlepušus tūristus no skarbās piejūras vides cienītājiem. Lietuvieši esot viņas mīļākie klienti: bez tiem biznesiņš nemaz nevarētu pastāvēt.
Galvenajā pieturvietā “Dzintarvēji” jeb Fišerejā, kas 1939. gadā tapusi zivju pieņemšanai un pārstrādei, vasaras sezonā darbojas Tūrisma informācijas punkts, laivu, katamarāna un velosipēdu noma, ko piedāvā Rucavas novada Lauku attīstības biedrība.

Braucot uz atpūtas bāzi “Pas Antana”, aiz muguras un pretī tikai velosipēdi un automašīnas ar LT numurzīmēm. Būtu vēl vairāk, ja ne putekļainais ceļa segums.

Zuļe un Antans Eiduki stāsta, ka “krievu laikos” šeit darbojusies Šauļu autobusu parka atpūtas bāze. Antans sākumā vadājis atpūtniekus, vēlāk strādājis par komandantu. Kad uzņēmums vairs nespējis bāzi uzturēt, to privatizējis un abi pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi. Pēc precēm un medicīnas pakalpojumiem dzīvesbiedri dodas uz dzimteni: gan lētāk, gan vieglāk savu vajadzību izklāstīt. Divās mājās ir četrdesmit gultasvietu, sanitārais mezgls, duša un virtuve – atsevišķā ēkā. Kolektīvai lietošanai. Latvijas pilsonim Antanam ir licence zvejošanai, zivis uz vietas nokūpināmas. Kā magnēts lietuviešus piesaista demokrātiskās cenas, pagalma iekārtojums viņu nacionālajā stilā, iespēja kontaktēties dzimtajā valodā. Vietu iecienījuši vidējās paaudzes cilvēki, kam svarīgs miers un aptuveni 300 m attālais jūras krasts. Jauniešiem esot vajadzīgas pramugas (izklaides – no lietuviešu val.).
Arī tālāk vīd kempingi un viesu nami. Gan lepnāki, gan pieticīgāki. Pagalmos cilvēku un mašīnu kā biezs.

Ļuda un Jonas Rapalis no Kauņas šeit pirms gadiem četrdesmit iegādājušies piekrastes zvejnieka saimniecību, kā paši atzīst, apejot likumu – nokārtojot mantojuma līgumu. Pie mājām “Agatniekiem”, kur lietuviešu ģimene mīt no aprīļa līdz novembrim, uzraksts lietuviski brīdina, ka privātā teritorijā iebraukšana aizliegta. Mastā plīvo Latvijas un Lietuvas senais karogs. Lietuvas pilsonis Jonas uzsver, ka šis, ar dižkungu Vītautu zirga mugurā, ir viņu zemes īstais karogs. “Runāšu ar jums tikai latviski: kādos ratos sēdu, tādu dziesmu dziedu. Mazmeitai Barbarai Onai iesaku mācīties arī ķīniešu valodu: nākotne pieder cilvēkiem, kuri saprotas bez tulka palīdzības,” Jonas pēc profesijas ir psihologs, tāpēc nav brīnums, ka ar latviešiem satiek ļoti labi. Sevi viņš sauc par brīvo strēlnieku, jo padomus karjeras stratēģiskajā plānošanā sniedz gan dzimtenē, gan Latvijā.
18. gadsimta otrajā pusē būvētā dzīvojamā ēka ar niedru jumtu rūpīgi atjaunota, čukurs ticis pie jumja zīmes, virs pagraba izbūvētas atpūtas telpas dēliem Tomasam un Jonasam un trīs mazbērniem. Klētī un bijušajā aitu stallī manāma cilvēku klātbūtne. Atpūšas te gan radi, gan draugi, vīrs sazvērnieciski piemiedz ar aci. Blakus dzīvojošie lietuvieši savas mītnes izmantojot līdzīgi. Uzņēmējdarbību reti kurš reģistrē, jo viņiem šķiet,ka nodokļu nauda neieripo vietējās pašvaldības maciņā.

Taču tieši iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības, tāpat kā zemes un ēku nodoklis, kas lauku tūrisma pakalpojumu sniedzējiem ir augstāks nekā privātmāju īpašniekiem, nonāk pašvaldības budžetā, tātad rada iespēju uzlabot vietējo ceļu stāvokli, veicināt infrastruktūras attīstību.

Jāsāk ar likumiem

Rucavas novada pašvaldības vadītājs Jānis Veits vispirms atgādina, ka 1921. gadā kaimiņvalstis apmainījušās ar teritorijām. Lietuviešiem atdota Latvijai piederējusī Palanga un Sventāja, bet ar to nepieticis. “Vajadzēja rekreācijas zonu paplašināt uz mūsu pusi. Valdošie vēji ir no dienvidiem, un rūpnīca “Akmenes cementas” un Ignalinas atomelektrostacija uzceltas pie robežas. Astoņdesmitajos gados no tankkuģa avārijas laikā izplūdušais mazuts sabeidza piekrasti, domājām, vai vēl būs iespēja tūrismu attīstīt, bet izdevās naftas produktus savākt un apbedīt ar māla kārtu izoderētā katlavānā.” Cerīgs bijis Baltijas valstu ostu apsaimniekošanas projekts, kur Papes osta vairāk būtu glābšanas osta – avārijas seku likvidēšanai. Mainoties prezidentiem, plāns augstā līmenī vairs nav pacelts. “Kad strādājām pie Papes un Jūrkalnes attīstības projekta, profesors Valdis Segliņš ieteica apskatīt, kā jūras piekrasti attīstībai izmanto Lietuvas Nidā (Nida ir arī mūsu pagastā). Neringas pašvaldība paaugstinājusi maksu par vieglās automašīnas iebraukšanu aizsargājamā dabas teritorijā – Kuršu kāpā. No jūnija līdz augustam tā ir 20 eiro, līdz ar to infrastruktūra tur sakārtota.”

Arī Rucavas novadā domā, kā attīstīties. Ir rakstīti projekti par zonējumu piekrastē, zvejnieku nobrauktuvēm, atpūtas vietām, to iezīmēšanu kartē un reālu izbūvēšanu. Jāizmanto arī LEADER projekta iespējas velosipēdistu celiņu izbūvēšanai. “Jā, tas ir fakts, ka lietuvieši piekrasti izpērk, pakāpeniski tur veic būvniecību, un vietējie iedzīvotāji jau uz rokas pirkstiem saskaitāmi. Kāpēc lietuvietis var iegādāties zemes gabalu, villu un luksusa mašīnu? Pļaujot taku ap Papes ezeru, ievēroju, ka sagrabējušās mašīnas ir ar Latvijas numurzīmēm. Vai to esam pelnījuši? Uzskatu, ka esam gudra un strādīga tauta, tikai mums kaut kas nav kārtībā. Pašvaldība pagastā ceļ to līmeni, kas paceļams, bet tā nevar regulēt akcīzes nodokli, kas Lietuvā jau iekļauts degvielas cenā, un nevar atļaut zvejot lašus, ko drīkst Lietuvas pusē. Pie mums viens gāzes balons maksā tikpat cik Lietuvā divi.”

Pārstrādātajā Rucavas teritorijas plānojumā neitrālā zona ir samazināta, parādījušās parka un lieguma zonas, kur būvēt vispār nedrīkst. ES nozīmes aizsargājamo teritoriju tīkls “Nature 2000” paredz kompensāciju, bet tā neatsver iespēju konkrētajā vietā izdzīvot. Vari sēdēt uz soliņa, vērot saulrietu, klausīties putnu dziesmas, bet, ja tev neļauj būvēties, īpašumam nav jēgas. Attīstībai un dabas saudzēšanai jābūt samērīgai, attīstību sekmējošai, pārliecināts J. Veits.

“Lietuvieši īpašumus kaut kādā veidā pārpērk, kādreiz to pierādījām caur tiesu, bet nu Rucavai ir sava būvvalde, kas seko katram būvniecības objektam un ceļ trauksmi. Lai pašvaldībai būtu vairāk līdzekļu attīstībai, domājam par iebraukšanas maksas ieviešanu, bet pirmajā lasījumā politiskais lēmums nebija veiksmīgs. Jāsāk ar nodokļu sistēmu, jau ievadītas sarunas ar VID. Ja būs lielāki ienākumi, varēsim sakārtot infrastruktūru. Šobrīd cilvēks, piemēram, ceļ privātmāju, bet iekārto tajā viesu namu. Mēs nedrīkstam bez saimnieka atļaujas iet privātā teritorijā un skaidrot, vai visi tur sabraukušie ir brālēni, māsīcas un citi radi. Pretenzijas mums ir arī pret to, ka savus gružus vasarnieki izgāž konteineros Rucavas centrā. ”

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Ventspilī tas pats,nosauc par villām,viesu namiem dzīvojamo Vecpilsēts rajonā,nebūtu nekas pretī,bet uzvešanās………..Iedzen dārzā auto un uz pillo muziķē,bērni bļaustās,veči…….priekā.Saprotu brāļu tauta.Jūra,parki un tas vis par pliku velti,lietojiet,ejiet,nesēdiet dārzā un nepļ……jiet.

  2. Labāk lietuvieši Kurzemē nekā krievi Jūrmalā.

  3. Leitis Rapalis biznesu taisa zemes uzpērko un saviem bičuļiem tirgojot. Daudzi lietuvieši uz šo tipu ir dusmīgi.Rapalis pa vasaras sezonu desmit līdz piecpadsmit štukas nopelna tīra peļņa no atpūtnieku uzņemšanas. Leiši paliek ļoti nekaunīgi izbraukā kāpas, piegružo, zvejo ar tīkliem ezerā super idille. Jūlis vietējais leitis staigā gar vietējiem īpašumiem un meklē ko var nozagt.Paldies vēl ka ceļš ir grantētais ir mazāk šo leišu mežoņu. Dabas parks jāpasmejas tas uz papīra leitis dara savu.

  4. Ļoti labs raksts, patiess un bez pārspīlēta urrā patriotisma. Realitāte nolikta kā uz paplātes. Paldies, vēlreiz.

  5. Latvieši – maza, vārga un izzūdoša tautiņa pie Baltijas jūras.Un, lielākoties bez nacionālas un Valstiskas apziņas!

  6. laikam tā viš i! Atbildēt

    Mūsu valdības un Saeimas NEKO NAV DARĪJUŠAS, LAI AIZSARGĀTU VALSTI UN ĪPAŠUMUS LATVIJĀ! PĀRDOT, PĀRDOT UN PĀRDOT….. NAUDA, NAUDA, NAUDA…. KĀ no velna apsēsti! Kā traki suņi!!! DOMBROVSKIS ceļā uz augstāko stāvu SAEIMAS MĀJĀ sacīja: LAI TIKAI BRAUC PROJĀM! MUMS IR DEMOKRĀTIJA!?? Apbrīnojama vienaldzība! Ne mazākā doma par ekonomiskās situācijas uzlabošanu! Ne mazākā doma par ražošanas attīstību, lai būtu ko atmaksāt paņemtos miljardus – valsts parādu…. Ja pirmskara Latvija plauka, NAUDA bija IEKRĀTA, pat 18 tonnas bija zelts, TAGAD PALIEK BAISI ….. VAI VISPĀR ŠO VALDĪBU” KADRI” PROT SAIMNIEKOT? VIŅI NEPĀRREDZ VALSTI KOPUMĀ, TAS ĻOTI SKAIDRI REDZAMS… VIŅI PRIECĀJAS PAR LIELĀS DAĻAS SABIEDRĪBAS NABADZĪBU un MĒS neredzam tam ”priekam” galu…. Latvija no latviešiem tukšojas katru dienu, bet VIŅI priecājas par saviem darba augļiem!!!!!!!!!!!! KUR MĒS EJAM, VIŅI NESKAIDRO!?? SABIEDRĪBU VIŅI NEREDZ UN NEDZIRD! MULD SAVU GADIEM IEGAUMĒTO MULDĒŠANAS TEKSTU…ATKAL SAPŅO PAR IEVĒLĒŠANU 13. SAEIMĀ, LAI VARĒTU ZVILNĒT VĒL 4 GADUS UN PELDĒTIES BAGĀTĪBĀ….KUR MĒS EJAM??????????????

  7. latvieši ir vāji Atbildēt

    Latvija tiek kolonizēta no visām pusēm. Līdz šim neviena nacionāla valdība kopš 1991.g. mums nav bijusi.

  8. Visgarākā robeža (588 km) Latvijai ir ar Lietuvu, un no baltu valodām tieši mūsējām ir tuvākā radniecība. Lietuviešiem gadskārtu nosaukumi gandrīz kā latviešiem: pavasaris, vasara, ruduo, žiema.

    Autors ir diletants, no baltu valodām vienīgās ir palikušas tikai lietuviešu un latviešu valodas.

  9. Bet Cēsis tiek iztirgotas ķīniešiem, bija visos laikos latviska pilsēta ,bet tagad dzeltenie tik pērk īpašumus un jau paliek nekaunīgu āliņģus tēlo.

  10. Lietuvieši Kurzemi izperk ,ķīnieši okupē Cēsīs ,Amatciema 80% ēku pieder iebraucējiem . Iztirgojam visu ,galvenais nauda ,nauda ,nauda ,bet 18 novembrī telojam BAIGOS patriotu atlieku lekuliba !

  11. Priecājos, ka lietuvieši! Labi ka ne krievi, ne ķīnieši! Baltiešiem jāturas kopā! Bet neuzņēmīgais un kašķīgais latvietis jau nevar sadzīvot ar saviem tautiešiem…Un vispār valdībai jāpieņem likums, ka Latvijā zemi īpašumā var iegādāt tikai valsts piederīgie, kas pārzina valsts valodu.

  12. Un kāds brīnums? Vietējiem ir problemātiski nopirkt ko laukos. Man ar banka teica, ka vajag ķīlu 80% vērtībā, ja vēlos pirkt īpašumu ārpus pilsētas. Nu nav man naudas lai ņemtu divus īpašumus kredītā un ar vecāki nav tik bagāti lai atstātu tādu mantojumu. Tā kā leiši ar saviem izdevīgajiem banku nosacijumiem mums visu izpirks diezgan fiksi.

  13. pamazām cittautieši Latviju izpirks un valstij pienāks beigas…

Draugiem Facebook Twitter Google+