Mobilā versija
+18.6°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
11. janvāris, 2017
Drukāt

Dabas aizsardzības pārvalde meklēs Pētermuižas dižtūjas cirtējus (2)

Fotogrāfijas – Dainis OzolsFotogrāfijas – Dainis Ozols

Dabas aizsardzības pārvalde, saņemot ziņas par nozāģēto dižtūju Vecumnieku novada Valles pagastā, apsekojusi notikuma vietu, identificējusi īpašumu un noteikusi ciršanas apstākļus. Pašlaik ir uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība iesaistīto pušu un faktisko apstākļu noskaidrošanai. Paralēli DAP vides inspektori pārbauda arī publiski izskanējušo informāciju.

Valles pagastā augošās tūjas apkārtmērs bija sasniedzis 2,76 m, kas šīs sugas kokiem ir ļoti liels izmērs. Latvijā Rietumu tūja (Thuja occidentalis) ir uzskatāma par dižkoku, kopš tās apkārtmērs pārsniedzis 1,5 m.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumiem Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” visi vietējo un citzemju sugu dižkoki tiek uzskatīti par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – dabas pieminekļiem un ir aizsargājami.

Lai nodrošinātu aizsargājamo koku atpazīstamību, DAP sadarbībā ar pašvaldībām izvieto informatīvās zīmes dabā.

Latvijā dižkoku atpazīstamībai tiek lietota īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīme “Ozollapa”. Taču, ņemot vērā lielo aizsargājamo koku skaitu un ierobežotos resursus, prioritāri ar robežzīmēm tiek apzīmēti tie aizsargājamie koki, kas atrodas pilsētvidē vai vietās, kur ir lielāka cilvēku plūsma, aktīvāka saimnieciskā darbība vai cita veida apdraudējums aizsargājamajam kokam.

Foto – Dainis Ozols

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidro: “Par dižkoku kļūst katrs koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto apkārtmēru vai garumu. Un neatkarīgi no tā, vai šis koks ir attiecīgi apzīmēts dabā, īpašniekam ir jānodrošina tā aizsardzība. Dižkoka nociršana vai nozāģēšana ir pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus). Turklāt par konkrēto darbu veikšanu iepriekš ir jāsaņem rakstiska DAP atļauja. Valles pagasta dižtūjas nozāģēšanai šāda atļauja nav prasīta.”

Sodu, par dabas pieminekļa – aizsargājama koka (dižkoka) – patvaļīgu nociršanu vai nozāģēšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67.panta otro daļu. Tā apmērs var būt no 140-700 euro fiziskajām personām un 280-1400 euro juridiskām personām.

Lai veicinātu dižkoku atpazīšanu un uzskaiti valstī, DAP kopā ar Latvijas simtgades biroju un Latvijas Radio īstenos Dižkoku uzskaites jeb Dižošanās akciju. Tās pamatā ir izstrādāts interneta rīks, kas ļaus ikvienam Latvijas iedzīvotājām iesaistīties dižkoku meklēšanā un noteikšanā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tūjas stumbrs jāsaglabā un jāiveido kā apskates objekts pienācīgi noformējot.

  2. Tas labi, ka Dabas Aizsardzības Pārvalde ir nopietni ķērusies pie izmeklēšanas. Kā lasījām ziņās, tas zāģētājs jau ir noskaidrots: Sadales tīklu apakšuzņēmējs. Tik drusku grūti saprast ko velk lietu garumā. Uz vietas viss jau pārbaudīts, bildes pilns internets, visi jau visu zina. Bet te raksta, ka vēl kaut ko meklēs un pārmeklēs, un, ka “DAP vides inspektori pārbauda arī publiski izskanējušo informāciju.”. Ko viņi tagad avīzes vēl lasīs? Nesimulējiet pārbaužu pārbaudes, bet izrakstiet vainīgajam zāģētājam rēķinu, lai sabiedrība redz, ka dabu sargā reāli nevis tikai atskaitēs un runās!

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +18.6
Alūksne +16.8
Daugavpils +17
Saldus +12.4
Liepāja +17.4
Jelgava +12.8
Ventspils +18.2
Limbaži +15
Madona +15.6
Rēzekne +18.0
Draugiem Facebook Twitter Google+