Ekonomika
Bizness

Dabas aizsardzības plāni – iespēja visiem izvilloties 16


Gaļas liellopus pēc 6 – 8 mēnešu vecuma sasniegšanas pārdod.
Gaļas liellopus pēc 6 – 8 mēnešu vecuma sasniegšanas pārdod.
Foto no “Mauriņu” albuma

Apspriešana – sasteigta

Dabas aizsardzības plānam ir labā puse un, zināmā mērā, sliktā puse. Labums –  mudinājums saglabāt dabas daudzveidību. Mazāk  iepriecinoši, ka daļai cilvēku šie plāni iesaka ierobežot saimniecisko darbību.

“Mana saimniecība “Mauriņi” atrodas Veclaicenes aizsargājamā ainavu apvidus teritorijā. “Mauriņu” īpašumā dabiskajos zālājos mīt plankumainā dzegužpirkstīte, baltmuguras un trīspirkstu dzenis, zilganais jeb divkrāsu kāpurs, aug kalnu vilkmēle un citi aizsargājamie augi. Mums ir daudz pirmās kategorijas biotopu. Esmu lepna par to,” teic Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bioloģiskās saimniecības “Mauriņi” saimniece Gunita Virka.

Viņa kopā ar nomas zemēm apsaimnieko 150 ha, kur ganās vairāk nekā 70 gaļas liellopu, deviņi savvaļas zirgi un poniji. Dzīvnieki pļavās ēd zāli, tā saglabājot sugu daudzveidību. Gaļas liellopus pēc 6 – 8 mēnešu vecuma sasniegšanas pārdod.

Saimniecībā nedaudz nodarbojas arī ar tūrismu, Gunita audzē ārstniecības augus un garšaugus, apstrādā aitu vilnu un uztur latviskās pirts tradīcijas.

Saimniece atzīst – darbošanās aizsargājamā ainavu apvidū (AAA) prasa papildu piepūli. Piemēram, ik gadu ir jāattīra no krūmiem aizaugušās platības, jācīnās ar celmiem un atvasēm, kas prasa daudz laika un arī­dzan naudas. Viņa lēš – ja nebūtu ES atbalsta maksājumu, tad šāda darbošanās nestu zaudējumus.

Nesen apstiprināts Vec­laicenes AAA dabas aizsardzības plāns (DAP). G. Virka teic – plāna gatavošanas laikā veiktā teritorijas izpēte bija ļoti vajadzīga, bēda vien par to, ka daudzi īpašnieki nezina, kādi aizsargājami augi atrodas viņu īpašumā, ko drīkst un nedrīkst darīt aizsargājamā teritorijā. Saimniece nosauc arīdzan praktiskus ieguvumus no īpašuma iekļaušanas AAA teritorijā. Piemēram, nav jāiezīmē ar čipiem savvaļas zirgi. DAP apspriešana gan šķitusi sasteigta. Gunitai radies iespaids, ka dažādu projektu gatavošanā ieguvēji ir vien projektu rakstītāji, konsultanti, kas saņem labu atalgojumu. Rezultātā saimniekiem ierobežo atļauto darbošanos.

Nebūs DAP, nebūs struktūrfondu

DAP nepieciešamību Latvijai kā ES dalībvalstij nosaka saistošās dabas direktīvas.

PADOMES DIREKTĪVA par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību noteic, ka ES dalībvalstis īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (“NATURA 2000” teritorijām) gatavo apsaimniekošanas plānus (Latvijā tos vēsturiski dēvē par dabas aizsardzības plāniem).

“DAP Latvijā var gatavot arīdzan teritorijām, kas nav iekļautas “NATURA 2000” tīklā, jo ne visas vietējās aizsargājamās teritorijas ir vienlaikus “NATURA 2000″ teritorijas. DAP var veidot arī ģeomorfoloģiskiem dabas pieminekļiem, dendroloģiskajiem stādījumiem un citām īpaši aizsargājamām teritorijām,” teic Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Viņa piebilst – ar DAP izveidi pašvaldībai ir vieglāk plānot izaugsmi: ja vēlas precizēt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas robežas vai mainīt zonējumu vai šīs teritorijas aizsardzības vai izmantošanas noteikumus, tad ir nepieciešams zinātnisks pamatojums. Šādā situācijā DAP kalpo kā zinātniskais pamatojums, lai sakārtotu normatīvo regulējumu.

DAP it kā ir ieteikuma raksturs, tomēr ir situācijas, kad tas kļūst vairāk nekā rekomendējošs, piemēram, ja “NATURA 2000” teritorijā plāno aktīvu attīstību – ceļu pārbūvi vai tūrisma infrastruktūras attīstīšanu.

Šogad pašvaldības, kuru teritorijā ietilpstošajām “NATURA 2000” teritorijām ir spēkā esošs DAP, gūst vairākas priekšrocības, tāpēc ka dažādu finanšu piesaiste “NATURA 2000” teritorijai iespējama vien tad, ja ir spēkā esošs DAP.

Labā un sliktā puse

“DAP ir tāda lieta, kura izstrādes laikā vajadzētu kopā sanākt pašvaldībām, zemju īpašniekiem, dabas ekspertiem un visiem izvilloties, reizēm šā vārda īstajā nozīmē, tāpēc ka plānā būtu jālīdzsvaro dabas un sociālās intereses. Vienīgā nelaime: cilvēki laukos dažkārt uzskata – ko mēs iesaistīsimies, mūsu viedokli neņems vērā, viss ir agrāk izlemts,” teic G. Strode.

Pašvaldību eksperti un vadītāji norāda uz divām konfrontējošām interešu grupām DAP. “Dabas aizsardzības plānam ir labā puse un zināmā mērā sliktā puse. Labums – mudinājums saglabāt dabas daudzveidību. Mazāk iepriecinoši, ka daļai cilvēku šie plāni ierobežo saimniecisko darbību, ko vajadzētu kompensēt. Valsts līmenī šis jautājums nav līdz galam atrisināts, tāpēc notiek dažādas peripetijas kā nesen Vecpiebalgā,” teic Apes novada teritorijas attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Rominoiss. Apes pašvaldības un Alūksnes pašvaldības teritorijā ietilpstošajam Veclaicenes ainavu apvidum nesen ir apstiprināts DAP.

J. Rominoiss arī vērš uzmanību, ka Latvijā ir jāuzlabo likumi, lai ar nodokļu atlaižu instrumentu rosinātu cilvēkus dzīvot aizsargājamās dabas teritorijās. “Patlaban maksātās kompensācijas nav adekvātas,” piebilst eksperts. Kompensāciju lielums par saimnieciskās darbības ierobežojumiem patlaban ir no 55 eiro/ha līdz 160 eiro/ha. Rominoiss atceras, ka saziņa ar sabiedrību Veclaicenes DAP gatavošanas laikā nebija pietiekama. Pusotru gadu ilgais termiņš esot bijis pietiekams ekspertiem, tomēr saziņai ar sabiedrību laika neesot pieticis.

Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers teic, ka DAP gatavošanas laikā panākti kompromisi starp plāna veidotājiem un zemju īpašniekiem. Viņš uzsver – ja plānojam jaunus dabas liegumus, jāmaksā papildu kompensācija līdz brīdim, kad īpašums ir apmežots. Tad ieguvums būs gan īpašniekam, gan arīdzan dabai. D. Adlers secina, ka ierēdņi ļoti daudz vadās pēc likumiem un dokumentiem un ļoti maz iedziļinās reālajā situācijā uz vietas.

DAP pievieno vērtību

“Dabas aizsardzības plāni kļūst aizvien dārgāki, tāpēc ka izpēte kļūst aizvien detalizētāka, kartē precīzāk nekā agrāk ir jānorāda vajadzīgais objekts. Jo vairāk objektu atrasts, jo vairāk tie vēlāk jāievada datubāzēs, kas prasa vairāk darba,” teic Latvijas Dabas fonda valdes locekle Lelde Eņģele.

DAP nelielai teritorijai (līdz pārsimts ha platība) var sagatavot pusotra gada laikā, rēķinoties, ka izmaksas tad ir mērāmas pārdesmit tūkstošos eiro, atkarībā no teritorijas specifikas. Lielajām teritorijām, piemēram, Ķemeru nacionālajam parkam vai Gaujas nacionālajam parkam izmaksas mērāmas simtos tūkstošos eiro.

Savukārt G. Strode atzinīgi vērtē Apes un Alūksnes pašvaldības ļoti lielo ieinteresētību. “Šīs pašvaldības vēlas attīstīt tūrismu, radīt teritorijā papildu pievienoto vērtību un patlaban domā par finansējuma piesaisti savu ieceru īstenošanai. Ja, piemēram, liegums izveidots purva vai vecu mežu masīva aizsardzībai, retu putnu aizsardzībai, tad šādās vietās ir saimnieciskās darbības aizliegumi un ierobežojumi apmeklētājiem, līdz ar to pašvaldība nekādu pievienoto vērtību no šīs teritorijas, visticamāk, nesaredz. Ir teritorijas, kur konfliktus rada ne tik daudz dabas vērtību aizsardzība. Piemēram, vecās meliorācijas sistēmas un dambji upēs vai ezeros patlaban nefunkcionē, jo gadiem nav uzturēti. Ir strīdi – vai un kā atjaunot, garas saskaņošanas procedūras. Reizēm, lai aizsargājamā dabas teritorijā varētu šīs saimnieciskās lietas sakārtot, nolemj izstrādāt DAP, kur tad ekspertiem jāizvērtē, kur un ko vajag darīt, lai varētu gan saimniekot, gan dabas vērtības nosargāt,” tā G. Strode.

Viss nav apzinātas

Saistītie raksti

Latvijā, atšķirībā no gandrīz visām ES dalībvalstīm, aizvien nav inventarizēti visi īpaši aizsargājamie biotopi. Pārvaldē cer, ka nākamajā gadā Latvijā ar ES finansējuma atbalstu sāks īpaši aizsargājamo biotopu inventarizāciju visas valsts mērogā. “Drīzumā sāksim iepirkumu procedūras, lai jau nākamgad var eksperti sākt darbus un iegūt informāciju, cik un kādā kvalitātē aizsargājamie biotopi ir sastopami. Šis darbs jāpaveic trīs gadu laikā, un tikai pēc tam varēsim spriest par to, vai tiešām nepieciešamas pārmaiņas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā,” saka G. Strode.

Pēdējais ziņojums par sugu un biotopu stāvokli valstī par laika periodu no 2007. līdz 2012. gadam rāda, ka lielākā daļa Eiropā aizsargājamo sugu populāciju un biotopu Latvijā atrodas nelabvēlīgā stāvoklī. Līdzīga situācija gan ir arī citās ES dalībvalstīs, tomēr tas nav attaisnojums. G. Strode paredz – secinājumi par sugu un biotopu stāvokli gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai kopumā tik drīz būtiski neuzlabosies. Iemesls – ziņojumu gatavo par situāciju visā valstī kopumā. “Saņemot Lauku atbalsta dienesta (LAD) maksājumus par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu, kas parasti ir arī aizsargājami zālāju biotopi, tiek veicināta zālāju stāvokļa uzlabošanās gan “NATURA 2000″ teritorijās, gan ārpus tām. Zālāju bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir sasaistīta ar LAD atbalsta maksājumiem. Agrāk apsaimniekotājs varēja saņemt atbalsta maksājumu par bioloģiski vērtīga zālāja apsaimniekošanu, ja vienu reizi gadā zālāju nopļāva, kaut vai ar smalcināšanu un atstāja zāli uz lauka, bet šādas apsaimniekošanas rezultātā lielai daļai zālāju samazinājās bioloģiskā daudzveidība. Kopš 2015. gada ir jauni nosacījumi – zāle ir jāpļauj un jānovāc no lauka, vienīgi tagad maksājums ir diferencēts un daļai apsaimniekotāju atbalsta maksājums ir mazāks nekā agrāk. Iznāk, ka daļai apsaimniekotāju ir jāveic lielāks darbs par mazāku atbalsta maksājumu, tāpēc daļa apsaimniekotāju izvēlas nedarīt neko,” stāsta G. Strode.

LA.lv