Gaļas liellopus pēc 6 – 8 mēnešu vecuma sasniegšanas pārdod.
Gaļas liellopus pēc 6 – 8 mēnešu vecuma sasniegšanas pārdod.
Foto no “Mauriņu” albuma

Dabas aizsardzības plāni – iespēja visiem izvilloties 0

Apspriešana – sasteigta

Dabas aizsardzības plānam ir labā puse un, zināmā mērā, sliktā puse. Labums –  mudinājums saglabāt dabas daudzveidību. Mazāk  iepriecinoši, ka daļai cilvēku šie plāni iesaka ierobežot saimniecisko darbību.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

“Mana saimniecība “Mauriņi” atrodas Veclaicenes aizsargājamā ainavu apvidus teritorijā. “Mauriņu” īpašumā dabiskajos zālājos mīt plankumainā dzegužpirkstīte, baltmuguras un trīspirkstu dzenis, zilganais jeb divkrāsu kāpurs, aug kalnu vilkmēle un citi aizsargājamie augi. Mums ir daudz pirmās kategorijas biotopu. Esmu lepna par to,” teic Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bioloģiskās saimniecības “Mauriņi” saimniece Gunita Virka.

Viņa kopā ar nomas zemēm apsaimnieko 150 ha, kur ganās vairāk nekā 70 gaļas liellopu, deviņi savvaļas zirgi un poniji. Dzīvnieki pļavās ēd zāli, tā saglabājot sugu daudzveidību. Gaļas liellopus pēc 6 – 8 mēnešu vecuma sasniegšanas pārdod.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saimniecībā nedaudz nodarbojas arī ar tūrismu, Gunita audzē ārstniecības augus un garšaugus, apstrādā aitu vilnu un uztur latviskās pirts tradīcijas.

Saimniece atzīst – darbošanās aizsargājamā ainavu apvidū (AAA) prasa papildu piepūli. Piemēram, ik gadu ir jāattīra no krūmiem aizaugušās platības, jācīnās ar celmiem un atvasēm, kas prasa daudz laika un arī­dzan naudas. Viņa lēš – ja nebūtu ES atbalsta maksājumu, tad šāda darbošanās nestu zaudējumus.

Nesen apstiprināts Vec­laicenes AAA dabas aizsardzības plāns (DAP). G. Virka teic – plāna gatavošanas laikā veiktā teritorijas izpēte bija ļoti vajadzīga, bēda vien par to, ka daudzi īpašnieki nezina, kādi aizsargājami augi atrodas viņu īpašumā, ko drīkst un nedrīkst darīt aizsargājamā teritorijā. Saimniece nosauc arīdzan praktiskus ieguvumus no īpašuma iekļaušanas AAA teritorijā. Piemēram, nav jāiezīmē ar čipiem savvaļas zirgi. DAP apspriešana gan šķitusi sasteigta. Gunitai radies iespaids, ka dažādu projektu gatavošanā ieguvēji ir vien projektu rakstītāji, konsultanti, kas saņem labu atalgojumu. Rezultātā saimniekiem ierobežo atļauto darbošanos.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.