Mobilā versija
Brīdinājums +17.3°C
Ludmila, Laimdots, Laimiņš
Ceturtdiena, 22. jūnijs, 2017
8. jūnijs, 2017
Drukāt

Dabas koncertmeistars. Saruna ar mūziķi Ingu Ulmani (3)

Foto - Zigmunds BekmanisFoto - Zigmunds Bekmanis

Tie, kuri skatās televīziju un klausās radio, noteikti būs pamanījuši mūziķi Ingu Ulmani un nodomājuši, ka viņš mainījis savu ampluā. Tomēr tā nebūs taisnība, jo Ingus galvenā nodarbošanās joprojām ir mūzika – ik vasaru Dabas koncertzāle, kur mūzika top kopā ar zinātniekiem un literātiem brīvā dabā, un “Brīnumskapis” bērniem Ziemassvētku priekšvakarā.

 

No bērnības atceros grupu “Jumprava”, vēlāk arī “Lādezers”, kurās spēlēji. Kā kļuvi par tik populāru ansambļu dalībnieku?

Ar mūziku esmu bijis saistīts jau kopš dzimšanas. Skolas laikā man bija spēcīga balss, un iedzimtais balss tembrs mani atšķīra no citiem. Pirmā nopietnā spēlēšana bija septītajā klasē, kad vēl mācījos mūzikas skolā akordeonu. Desmitajā klasē es jau spēlēju nopietnā grupā, mums bija savi fani, kas brauca līdzi uz ballītēm. Kad aizgāju mācīties uz Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolu, muzicēšana turpinājās jau pavisam citā līmenī. Izturēju ļoti lielu konkursu. Pabeidzu kā vokālists, spēlēju Līgatnes grupā “Pasažieri”, kas skaitījās labākā Cēsu rajonā. Un tad Aigars Grāvers uzaicināja uz “Jumpravu”. Vienā mirklī ar savām dziesmām kļuvām ļoti populāri – tā droši vien gadās vienreiz mūžā, jo vēl pēc tik daudziem gadiem šīs dziesmas ļaudis atceras un dzied. Pēc tam bija vairāki citi muzikālie projekti, līdz nonācu grupā “Lādezers”, ar ko tad arī noslēdzās mana rokmūziķa karjera, kaut arī uz koncertiem mūs joprojām aicina. Tas gan vairs nav tik būtiski, jo esmu izvēlējies pavisam citu muzikālo ceļu – veidoju Dabas koncertzāli un “Brīnumskapi”.

Esi viens no LTV1 “4. studijas” un arī Latvijas Radio raidījuma “Monopols” vadītājiem. Kā spēj apvienot darbu un mūziku?

Savulaik, kad nodarbojos tikai ar mūziku, mana muzikālā jaunrade sāka bremzēties. Tad es sapratu, ka man nevajag sevi tik ļoti ierobežot un vajag ļauties arī citām interesēm. Turklāt, ja darām ko vienu, tas mūs sasprindzina. Sākam baidīties no neizdošanās un nespējam atvērties kaut kam jaunam, negaidītam. Esmu secinājis, ka bieži vien pārsteidzošas atklāsmes manā darbā nākušas no malas. Lūk, vides zinātnieki man pavēra acis uz pavisam citām muzikālām grupām, kuras muzikanti parasti neklausās, jo viņiem ir pilnīgi citāda domāšana. Visi darbi ārpus mūzikas, tostarp “LNT brokastis” un lielas apdrošināšanas kompānijas mārketinga direktora amats iepriekš lielā mērā mani dzen uz priekšu, veido mazliet atšķirīgu starp mūziķiem.

Tava kuplā ģimene dzīvo Baltezerā, kur mitinās daudz slavenību. Vai pats arī tāds jūties?

Kad nesen braucu pirkt plīti, mani neviens neatpazina, tas nozīmē, ka nemaz tik slavens neesmu (smejas). Domāju, ka vispārpieņemtā nozīmē slavens arī nekļūšu, jo tas nekad nav bijis mans mērķis. Slava man vajadzīga vienīgi tik daudz, lai cilvēki atnāktu uz maniem koncertiem un uzzinātu, ko es daru.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Paldies par Dabas koncertzāli! Ar prieku klausos arī “Monopolu”. Lai veicas!

  2. Ulmanis patīk muzikālā un mākslinieciskā ziņā, bet kaut kur uzskatos manāma komformisma ēna, kas liedz līdzc galam klausīties viņā. komformisma ar jauno modes varu

  3. Veiksmi,tas ir lieliski

Draugiem Facebook Twitter Google+