Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
3. augusts, 2016
Drukāt

Dabas liegumā Litenē gatavojas superekoloģiskam gaļas biznesam (3)

Foto no Cigļa ģimenes albumaFoto no Cigļa ģimenes albuma

Dabas liegumā “Sitas un Pededzes paliene” Litenes pagastā, kur dabas aizsardzības plānu izveidoja 2005. gadā, “Sopuļu” saimnieks Gunārs Ciglis nākotnē cer sākt gaļas ražošanas biznesu.

Parkveida pļavas un ķikuti

Dabas liegums Litenes un Kubuļu pagastā ir izveidots 2004. gadā 870 ha platībā un ietver daļu no Pededzes upes ielejas. Kopā ar dabas liegumiem “Mugurves pļavas” un “Pededzes lejtece” tas veido vienotu hidroloģisko sistēmu, kurā notiekošie procesi vislielākajā mērā ir atkarīgi no Pededzes un to pieteku funkcionēšanas. Dabas liegums ir viena no piecām labākajām ķikutu ligzdošanas vietām Latvijā, kā arī tas ietver vismaz 1% no visas sugas populācijas valstī. Pededzes ieleja kopumā ir viena no lielākajām lapkoku praulgrauža koncentrācijas vietām Latvijā.

Pededzes un Sitas ielejās pie šo upju satekas atrodamas plašas dabisku un nepārveidotu palieņu pļavu platības ar vecupēm un ozolu grupām. Teritorijā konstatēti Latvijā reti biotopi – parkveida pļavas un jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju krastos. Sastopamas vairāk nekā 18 dzīvnieku sugas, kas minētas ES Putnu un Biotopu direktīvu pielikumos. Teritorijā sastopamas trīs globālā mērogā apdraudētas putnu sugas: jūras ērglis, grieze un ķikuts.

Dabas liegums “Sitas un Pededzes paliene” ir nodalīts kā “NATURA 2000” teritorija gan saskaņā ar Putnu direktīvas prasībām, gan Biotopu direktīvas prasībām.

Lopkopība – vienīgā iespējamā uzņēmējdarbība

“Sopuļu” saimnieks Gunārs Ciglis kopš 2005. gada šeit 250 ha norobežotā platībā audzē Hailandera šķirnes savvaļas gaļas liellopus un savvaļas zirgus. 2006. un 2007. gadā Nīderlandes dabas fonds “ARCA” saimniecībai uzdāvināja 20 Hailandera šķirnes gaļas liellopus un tikpat Poļu konika šķirnes savvaļas zirgus. Patlaban tie savairojušies, saimniecībā ir 89 gaļas liellopi un 111 zirgi. Nīderlandes fonda projekta mērķis bija atjaunot šo dzīvnieku izplatību savvaļā. Noslēgtā vienošanās paredz, ka “Sopuļi” dāvinās savu dzīvnieku pēcnācējus citu valstu saimniekiem.

G. Ciglis atzīst – viņam piederošajā teritorijā lopkopība ir vienīgā iespējamā uzņēmējdarbība tāpēc, ka pavasarī pļavas pārplūst. Jāņem arīdzan vērā, ka palieņu pļavas neapmežojas. Pavasara plūdu laikā nosmok pat sīkstie un mazprasīgie alkšņi.

“Sopuļu” liellopi visā dzīves laikā nav tikušies ar veterinārārstu. Tie pārtiek vien no zāles, bet no oktobra divas reizes nedēļā dzīvniekus piebaro ar sienu. “Šādi nosacījumi ir iekļauti projektā. Un dzīvniekiem veselība ir laba,” secina saimnieks.

Nekā cērtama apsaimniekotajās platībās neesot. Atbalsta saņemšanai pļavas vienu reizi gadā ir jāpļauj. “Mēs Latvijā zinām intensīvo un ekstensīvo ganīšanu. Mums saimniecībā notiek dabiskā ganīšana. Zemkopības ministrijā aizvien tas nav saprasts,” tā saimnieks. Viņš vērš uzmanību, ka pērn ministrija divkārt samazināja atbalstu saimniecībām aizsargājamajās teritorijās un pārdalīja to par labu ražojošajiem lauksaimniekiem. “Tika solīts, ka šāds samazinājums būs līdz brīdim, kamēr aizsargājamās teritorijas nokartēs. Lai atbalsta maksājumiem ir jābūt daudzmaz līdzīgiem,

G. Ciglis arī teic, ka ziemā liellopi nevar tikt pie barības, ja sniega biezums sasniedz pusmetru. Šā iemesla dēļ dzīvniekus sāk piebarot oktobrī.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. esiet nu mierā ar savu dabu……….alās dzīvosiet? Paši neesat parazīti?

  2. Savedīs no Krievijas ziemeļbriežu gaļu un paņems mūsu mežacūku gaļu, tad būs superekoloģiska desa, kad Sibīrijas mēris ar cūku mēri satiksies.

  3. Lai Ciglis atrod algotu darbu, nevis posta Latvijas dabu.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+