Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. augusts, 2016
Drukāt

Pumpurgliemezis – pat grūti saskatāms, bet aizsargājams

Foto - Peter Leth no fugleognatur.dkFoto - Peter Leth no fugleognatur.dk

Četrzobu pumpurgliemezis ir ļoti mazs – tā čaulas augstums ir 1,7 – 1,9 mm.

Četrzobu pumpurgliemezis (Vertigo geyeri) ir neliels dzīvnieks – tā čaulas augstums ir 1,7 – 1,9 mm. Šis gliemezis ir rets visā Eiropā galvenokārt tādēļ, ka cilvēka darbības dēļ ir stipri samazinājies tam piemērotu biotopu skaits. Šim dzīvniekam piemērotas ir atklātas un ar kalciju bagātas dzīvotnes – kalcifilie zāļu purvi un palieņu pļavas. Lieguma “Vitrupes ieleja” teritorijā ir vairākas šādas pļavas. Pārējās zināmās četrzobu pumpurgliemeža atradnes ir Kurzemē.

Lēcveida vīngliemezim (Helicigona lapicida) ir aptuveni 2 cm plata saplacināta čaula. Latvijā ir zināmas tikai trīs vietas, kur šī suga ir sastopama – Vitrupes ieleja, Slīteres rezervāts un Užavas apkārtne. Lēcveida vīngliemezim pagājušā gadsimta sākumā bija vēl trīs atradnes Dienvidkurzemē, bet tās visas mežsaimniecības dēļ ir gājušas bojā. Šim dzīvniekam ir vajadzīgi veci, dabiski un cilvēka darbības neietekmēti vai mazietekmēti lapu koku meži. Lēcveida vīn­gliemezis ir viena no tām mežos dzīvojošām dzīvnieku sugām, kas, mežu nocērtot, nevar izdzīvot laikā, līdz izaug jauns mežs. Līdzīgi ir arī ar citām retām gliemežu sugām, kas ir sastopamas Vitrupes ielejas mežos: margainais vārpstiņgliemezis (Clausilia dubia), graciozais vārpstiņgliemezis (Ruthenica filograna), vēderainais vārpstiņgliemezis (Macrogastra ventricosa), krokainais vārpstiņgliemezis (Macrogastra plicatula), sārtā gludspolīte (Aegopinella nitidula), ķiploku gludspolīte (Oxychilus alliarius).

Pašā upē mīt biezā perlamutrene (Unio crassus), kas tāpat kā četrzobu pumpur­gliemezis, ir ES biotopu direktīvā iekļauta suga, visā Eiropā reta un aizsargājama. Gliemenei ir vajadzīgas nelielas upes ar tīru, strauji tekošu ūdeni, pie tam tādas, kuru krasti ir apauguši ar mežu.

Visas šīs sugas par retām ir kļuvušas cilvēka darbības dēļ. Tas ir noticis visā Eiropā. Lauksaimniecībā tīrumi ir tikuši ierīkoti palieņu pļavās, arī zāļu purvi ir tikuši izmantoti kūdras ieguvei, tādējādi samazinot piemērotu dzīvotņu daudzumu vairākām dzīvnieku un augu sugām (piemēram, četrzobu pumpurgliemezim). Arī upju taisnošana un mežu ciršana ir cilvēka darbība, kas ietekmē dabu. Ir dzīvnieki – putni un kukaiņi –, kas aizlido prom, ja cilvēks viņu dzīvesvietu pārveido. Gliemji to nespēj. Ja dzīvotnē apstākļi tiek izmainīti tā, ka biotops kādai sugai vairs nav piemērots, gliemeži tur iet bojā.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -2.4
Alūksne -8.2
Daugavpils -7
Saldus -2
Liepāja -1.7
Jelgava -1
Ventspils -1.3
Limbaži -6
Madona -8
Rēzekne -7
Draugiem Facebook Twitter Google+