Foto – Andris Eglītis

Dabas paradīze – purvos
 0

Purvi klāj apmēram 4,9% mūsu valsts teritorijas. Latvijā sastopami triju veidu purvi – zemie jeb zāļu purvi, kas veidojušies ieplakās, kur pieplūst gruntsūdens un minerālvielām bagāti upju un avotu ūdeņi, pārejas purvi un augstie jeb sūnu purvi. Ieskatīsimies visneparastākajos!


Reklāma
Reklāma

 

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
ASV izsludina ārkārtas stāvokli pirms Saules aptumsuma – paredz cilvēku masu bojāeju 12
Lasīt citas ziņas

Teiču purvs (19 779 ha) atrodas Madonas novadā. Ir lielākais dabas rezervāts Latvijā, viens no neskartajiem sūnu purviem Baltijā. Interesantākais, ka purvs atrodas nevis ieplakā, kā varētu šķist, bet augstāk par pārējo apkaimi. Ūdeņu aizplūšanu novērš sūnas.

Stiklu purvi (6636 ha) atrodas Ugāles līdzenuma Kursas zemienē Valdgales pagastā. Purvu komplekss ir lielākais Rietumlatvijā, īpaši nozīmīga teritorija gan ligzdojošajiem, gan migrējošajiem putniem. Izveidota Vasenieku purva laipa, lai apmeklētājus iepazīstinātu ar vienu no skaistākajām Latvijas dabas dzīvotnēm – sūnu jeb augsto purvu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lielais Ķemeru tīrelis – viens no Latvijas lielākajiem (6192 ha) augstā tipa purviem ar ļoti izteiktām purva ezeriņu, lāmu un ciņu ainavām, kā arī sērūdens veidošanās reģioniem.

Cenas tīrelis (2133 ha) atrodas Rīgas rajona Mārupes un Babītes pagastā. Galvenā teritorijas vērtība – neskarts augstais purvs ar ciņu – lāmu kompleksu, kā arī pārejas purvi un slīkšņas. Nozīmīga migrējošo putnu – zosu un dzērvju – atpūtas vieta. Tīreli kā tranzītteritoriju izmanto arī vilki. Iekārtota piecus kilometrus gara laipu taka apļa veidā, sniedzot iespēju apskatīt pēc iespējas lielāku purva teritoriju ar tā dažādo floru un faunu.

Peikstuļnīcas – Salas purvs (7606 ha ) – lielākais dumbrājs – zemais purvs Kārsavas un Balvu novadā, Adzeles pacēlumā.

 

Sedas purvs (7300 ha) – Jērcēnu pagastā. Kaut arī tajā jau no 20. gadsimta vidus iegūst kūdru, purvs ir izcils biotops ūdensputnu ligzdošanai un arī atpūtas vieta pavasarī migrējošajiem ūdensputniem un bridējputniem. To vērošanai purva malā izveidoti skatu torņi.

Laugas purvs (755 ha) Krimuldas novada Lēdurgas pagastā. Purvs atjaunots, audzējot lielogu dzērvenes. Purva ūdens satur daudz humīnskābes, ļoti veselīgas ir kailpeldes purva peldvietās. tās ir līdzvērtīgas dūņu vannām.

Reklāma
Reklāma

Oleru purvs (105 ha) Jeru pagastā, Rūjienas novadā ir pārejas purvs, kas izveidojies nolaista ezera vietā. Tajā izveidota kilometru gara taka. Var skatīt melnalkšņu dumbrāju – slīkšņu ar cūkaušiem un puplakšiem.

Sēravotu purvs (96 ha) ar čužu audzi dabas liegumā Abavas upes kreisajā krastā, apmēram 1 km no Kandavas. Aug rets pēcledus laikmeta augs čuža – neliels krūms, kas jūnijā un jūlijā zied dzelteniem ziediņiem. Ierīkota taka, var apskatīt arī sēravotus.

Bērzpils purvs (5100 ha) Bērzpils un Lazdukalna pagasta teritorijā. Purva centrālajā daļā ir augstais purvs. Vietām klajš, vietām apaudzis ar sīkām priedītēm. Augsto purvu ietver pārejas un zemais purvs. Ligzdo kuitala, melnā puskuitala, lauka lija, dzeltenais tārtiņš, lielā čakste, dzērve un baltirbe.