Kokteilis
Ceļo

Dabas un Dieva brīnumu zemē, kur satiekas Rietumi un Austrumi 0


Horvātijas kūrorta pērle Dubrovnika Adrijas jūras krastā vilināt vilina tūristus.
Horvātijas kūrorta pērle Dubrovnika Adrijas jūras krastā vilināt vilina tūristus.
Foto – Vivanta Volkova

Bosnija un Hercegovina, Horvātija – šeit satiekas Rietumi un Austrumi. Kā šīs valstis atgūstas un attīstās 25 gadus pēc kara? Jāteic, tūrisma joma te sit augstu vilni. Ceļotājus pārsteidz neskaitāmi ūdenskritumi, Adrijas jūra un kalni, leģendām apvītie piramīdas formas pakalni Visoko ielejā jeb noslēpumainās “Bosnijas piramīdas”. Svētceļnieki un brīnumu meklētāji plūst uz Medžugorji, kur Dievmāte turpina sniegt vēstījumus. Apbrīnojami amatnieku prasmīgie darinājumi, bet vietējo ļaužu gatavotie uzlējumi, saprātīgi lietoti, sola veselību.

Galerijas nosaukums

Kad frontes līnija aiz muguras

Gleznainā pilsēta Mostara ne pārāk sen pieredzējusi kara postu. No stāvlaukuma līdzās franciskāņu klosterim, kura zvanu tornis sniedzas 107 metru augstumā, uz vecpilsētu ved iela, kas pirms 25 gadiem bija frontes līnija. Vēl tagad redz sagrautas ēkas, jo ne visas ir atjaunotas. Jāatgādina, ka Bosnijas karš sākās 1992. gada 1. martā, turklāt turpat līdzās, Horvātijā, jau no 1991. gada plosījās tā sauktais Tēvzemes karš.

Mostara pārsteidz ar iespaidīgo Osmaņu impērijas laiku arhitektūru, lieliem mošeju kupoliem un augstiem minaretiem, bruģakmeņiem ornamentāli klātu galveno ielu, kur rit spraiga tirdzniecība: koši pašmina (kašmira–zīda) lakati, turku gaismas lukturi, apgleznoti šķīvji, paliktņi, austrumnieciski metāla trauki, fascinējošas rotaslietas utt. Vietējais kalējs Safa, ģērbies sniegbaltās biksēs un kreklā, savu māku demonstrē, sēdēdams turpat uz ķeblīša un veidodams oriģinālas kapara rokassprādzes. Arī meistaram Ļeļakam Eminam savs rūpals – akurātas ādas somas ar tautiskiem rakstiem. Netrūkst oriģinālu suvenīru, piemēram, patronas pārveidotas pildspalvās. Bet par visvairāk apbrīnotajiem meistariem droši vien var nosaukt jaunos vīriešus, kuri piepelnās, tūristiem par prieku lecot no slavenā 27 m augstā Mostaras tilta Neretvas upes ūdeņos. Unikālais, par varavīksni apdziedātais Mostaras Vecais tilts radījis pilsētas nosaukumu un attēlots arī tās ģerbonī. Nokalpojis 427 gadus kā simbols Mostaras tautu draudzībai, tilts 1993. gadā tika saspridzināts, bet nu atkal atjaunots agrākajā veidolā.

Dervišu valstībā

Netālu no Mostaras pie Eiropā lielākā avota teju vai klintī uzcelts dervišu templis. Sniegbaltajā ēkā ar akmens plākšņu jumtu atradusies dervišu skola un bijusi sūfiju svētnīca, tagad te izveidots muzejs. Izstaigājot telpas, pārņem bijības un nebeidzama miera sajūta, īpaši paceļot acis augšup uz kupolu – to klāj krāsainas “zvaigznītes”, caur kurām iespīd saules gaisma. Uz palodzēm un lūgšanu stūrīšos redz lūgšanu krelles un Korānu – grāmatas novietotas filigrāniem kokgriezumiem greznotos x veida statīvos. Līdzās askētiskiem gaiteņiem, sanitārajām telpām un virtuvei izvietota viesistaba un lūgšanu telpa, ko klāj koši paklāji, raibi spilveni un zemi galdi ar izšūtām sedziņām, bet visvairāk pārsteidz sūnzaļie ornamentālie griesti, kas atgādina gleznu.

Šo svētvietu iecienījuši daudz tūristu, par ko liecina arī avota tuvumā uzceltie restorāni, kur var iebaudīt turku kafiju. Dažviet, apsēžoties pie galdiņa, kājas mirkst Bunjas upes ūdeņos, turklāt skatam paveras ne vien no klints alas plūstošais Blagai avots, bet arī upītes kaskādes un tiltiņi.

Miera karalienes svētvietā

Starp kaļķakmens kalniem, no kā arī cēlies ciemata nosaukums, atrodas Medžugorje, kas tulkojumā nozīmē “vieta starp kalniem”. Augstākajā virsotnē jeb Križevaca (Krusta) kalnā kopš 1934. gada sargājoši paceļas milzīgs 8,56 metrus augsts dzelzsbetona krusts, tajā iemūrēts neliels Kristus krusta fragments, kuru tika atsūtījis pāvests.

Pastāv tradīcija doties Krusta kalnā, lai tur sagaidītu saullēktu. Kāpt pa akmeņainajām takām, turklāt sākumā vēl tumsā, spīdinot lukturīšus, nav joka lieta, bet fizisku atelpu un garīgu pārdomu brīžus sniedz 15 Krusta ceļa stacijas. Mums šis Krusta ceļš izvēršas par īpaši neaizmirstamu un svētīgu savas iekšējās pasaules izvētīšanu, jo sekojam no Bruknas Kalna svētību kopienas atbraukušajam priesterim Andrejam Mediņam. Viņa spēcīgos sprediķus varētu salīdzināt ar zibens šautrām, kas izgaismo ķērpjiem aizaugušos dvēseles dziļumus un iesīkstējušā prāta pieliekamos kambarus.

Medžugorjes Podbrdo jeb Parādīšanās kalnā 1981. gada vasarā sešiem bērniem bija parādījusies Dievmāte un likusi lūgties par mieru visā pasaulē. Jaunavas Marijas atklāsmes turpinās joprojām – lūdzoties Rožukroni, tās saņem vizionāri (šādi dēvē nu jau par pieaugušajiem kļuvušos bērnus), ar kuriem tiekas svētceļnieki. Garīgu pārdzīvojumu, protams, sniedz dievkalpojumi, kuros skan īpašās Dievmātei veltītās dziesmas.

Kādreizējais ciematiņš nu jau izaudzis par pilsētu ar jaunceltnēm un daudzstāvu viesnīcām. Vienā pilsētās nomalē top iespaidīgs centrs garīdzniecībai, kas atgādina kā no pasakas iznirušu karaļvalsti ar mūra pilīm, arkām, ejām, strūklakām. Tūristu grupas šajā karaļvalstī uzņem tās saimniece Nensija un viņas vīrs Patriks, stāstot, kā viņi izmainījuši savu dzīvi, izlasot kādu Dievmātes vēstījumu. Amerikā Patriks bijis veiksmīgs autodīleris, Nensija – juriste, bet pirms vairāk nekā divdesmit gadiem abi nolēmuši atteikties no savas karjeras un pārcelties uz dzīvi šeit. Vieni, klausoties viņos, atzīst – patiesa dievbijība, kamēr citi nosaka: “Uzņēmēja gēns”… Vietējiem iedzīvotājiem galvenais bizness nu ir izmitināt savās mājās tūristus vai arī darināt un tirgot sakrālos suvenīrus, kuru daudzums ir neaptverams. Tāpat redz krāšņi izšūtus galdautus, sedziņas, adījumus no labas vilnas, zinātāji steidz pie noteiktas pārdevējas iegādāties gardas vīģes un dažādus uzlējumus, piemēram, uz valriekstu čaumalām gatavotā “Orahovača” labi palīdzot pret vēdera kaitēm, bet granātābolu “Šipka” gādā par hormonu līdzsvaru organismā u. tml. Vairāk vai mazāk grādīga satura pudeles glīti noformētas, parasti arī ar Medžugorjes baznīcas attēlu un top tepat pie vietējiem ļaudīm – pie daudzām mājām ir uzraksts, ka te tirgo vīnu un rakiju (40 – 60% stiprs alkoholisks dzēriens). Brūvēšanas procesu kādā pagalmā turklāt var palaimēties vērot klātienē, bet uzcītīgi kurinātie destilējamie aparāti uz kvēlojošām oglēm un ar dūmu mutuļiem nakts tumsā izskatās tik iespaidīgi, ka atgādina teju pekles katlus…

Mandarīnu ieleja un viduslaiku piekraste

Ceļotāji atklājuši, ka izdevīgi dzīvot Bosnijā, bet uz Horvātijas dārgajām kūrortpilsētām un dabas parkiem doties ekskursijās. Turklāt braucot var piestāt ceļa malā un iegādāties vietējo tirgotos sulīgos mandarīnus. Protams, tūristus arī aicina īpaši interesants piedāvājums – pašiem doties ievākt ražu, vizinoties laiviņā pa kanāliem mandarīnu birzīs. Skats uz tām Neretvas upes ielejā ir aicinoši gleznains un neparasts.

Pēc kara apšaudēm restaurētā Horvātijas pērle Dubrovnika Adrijas jūras krastā vilina aizvien vairāk atpūtnieku (arī no Rīgas lidostas vasaras sezonā nu atklāts tiešais reiss). Noiet gar viduslaiku pilsētas 2 km garo akmens mūri, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, vien ir ko vērts. Gaišo akmens bruģi vecpilsētas ielās ļaužu pēdas nopulējušas spoži mirdzošu. Nogurušie tūristi labprāt satupstas veldzēties pie milzīgās apaļās Onufrija strūklakas, kas viduslaiku pilsētas ūdensapgādes sistēmas tīklā esot bijusi noslēdzošā daļa. Savukārt mazā Onufrija strūklaka atrodas pilsētas centrālajā laukumā, kur arī slejas zvanu tornis ar pulksteni un Svētā Vlasija baznīca: tās altārī glabājoties Dubrovnikā īpaši godināmā Vlasija galva un vietējo juvelieru izcilais meistardarbs – apzeltīta svētā figūra no sudraba. Svētā Vlasija skulptūra redzama arī virs vecpilsētas lielajiem ieejas vārtiem – viņu uzskata par Dubrovnikas patronu, jo 971. gadā šejienes iedzīvotājiem viņš esot parādījies, lai brīdinātu par ienaidnieku uzbrukumu.

Dubrovnikā piestāj daudz kruīza kuģu, ar kuriem pirms pieciem gadiem esot sabraucis vairāk nekā miljons tūristu, tāpēc, lai novērstu pārapmeklētību, pilsēta vienojusies ar kruīza kompānijām, ka dienas laikā no kuģa nenokāps vairāk kā 7000 pasažieru. Savukārt ar prāmi vai kuteri iespējams izvizināties pa jūru un paciemoties kādā brīnišķīgā salā, piemēram, Lokruma salā ir botāniskais dārzs, Karaliskais forts, benediktīniešu klosteris un nūdistu pludmale.

Ūdenskritumi un dabas brīnumi

Izbaudot Horvātijas vijīgos piekrastes ceļus, var apbrīnot gleznainos skatus uz kristāldzidro jūru, kalniem, bet emociju kulminācijai savu artavu sniedz nepārspējamie ūdenskritumi.

Raugoties Kravices ūdenskritumā, neviļus nāk prātā, ka tāda varētu būt bijusi ūdens rituālu vieta mīlestības un skaistuma dievietei Afrodītei un viņas izredzētajam Adonīsam. Ne velti 26 m augsto un 120 m plato ūdenskritumu pakāje vasarā ir kļuvusi par populāru peldvietu. Un, ja izdodas uzrāpties gar ūdenskrituma malu, iespējams ieraudzīt dažus mazākus, aiz klintīm paslēptus ezeriņus. Tiesa, jāatceras, ka par iespēju paraudzīties uz Kravices un citiem dabas brīnumiem tiek iekasēta nauda, turklāt cena ar katru gadu pieaug.

Saistītie raksti

Tie, kas redzējuši lielāko Horvātijas nacionālo parku – Plitvices ezerus –, teic, ka tā ir paradīze zemes virsū. Parka teritorijā ir 16 lieli un vairāki mazi ezeri, aptuveni 140 ūdenskritumi, 20 alas un unikāls priežu un dižskābaržu mežs. Arī Krka nacionālais parks ar iespaidīgajām dabas ainavām atzīmēts visos Horvātijas tūrisma ceļvežos: ja vēlas tos redzēt varenības pilnbriedā, turp jādodas pavasarī. Parks Krka upes kanjonā paver brīnišķīgu skatu uz nepieradinātas dabas ainavām, iespaidīgi mutuļojošu ūdenskritumu kaskādēm un mierīgi plūstošiem ūdeņiem, pār kuriem ved koka tiltiņi un celiņi. Protams, katram gribas tvert fotomirkļus, taču pilnībā parādīt attēlos visu acīm redzamo skaistumu diemžēl nav iespējams.

Pārsteigumus sagādā arī Slunjice – pilsētiņai tek cauri Koranas un Slunjčicas upītes, veidojot neskaitāmus mazākus un lielākus ūdenskritumus. Dažviet mājiņas un pagalmi uzsēdušies tieši virs ūdenskritumiem. Brīnums aiz brīnuma…

LA.lv
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kur meklēt iedvesmu un dāvanas: 5 unikāli Ziemassvētku gadatirgi Vācijā
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO: Mūziķis “MESA” izgaismos Ministru kabinetu
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO: Džonijs Deps atgriežas uz lielajiem ekrāniem filmā “Fantastiskās būtnes”
16 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Ulme ticis pie kārotās 8247 eiro kompensācijas pēc divu mēnešu darba Saeimā 2
4 stundas
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
FOTO, VIDEO. Iemirdzas tradicionālais gaismas festivāls “Staro Rīga”!
4 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 2
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Inčukalnā pieķer šoferi bez tiesībām: braukā riņķī ar cita auto numurzīmēm
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Par Stambulas lidostas teroraktu sešiem apsūdzētajiem piespriež mūža ieslodzījumu
2 stundas