Mobilā versija
Brīdinājums +16.9°C
Guntra, Marianna, Ginters
Trešdiena, 20. septembris, 2017
29. jūnijs, 2017
Drukāt

Dabas un Dieva brīnumu zemē, kur satiekas Rietumi un Austrumi

Foto - Vivanta VolkovaFoto - Vivanta Volkova
Uzziņa

Nacionālā valūta – Bosnijas un Hercegovinas konvertējamā marka, kuras kurss ir 2 KM : 1 EUR. Veikalos un kafejnīcās labprāt pieņem arī eiro. Horvātijas nacionālā valūta ir kuna: 7,5 HRK : 1 EUR

Nacionālie ēdieni. Čevapi jeb čevapčici – plāceņveida maizē (saukta arī par somun vai kibaņicu) ietītas garenas (aptuveni 5 cm) gaļas kotletītes. Bureks – turku izcelsmes kārtainās mīklas pīrāgs ar gaļas, aitas siera, sēņu, spinātu vai citu pildījumu.
Pirms ceļa ieteicams nodrošināties ar pietiekamu summu eiro, ko Bosnijā un Hercegovinā labprāt pieņem. Bankomātos iespējams izņemt vienīgi konvertējamās markas, kuras pēc tam var izrādīties grūti iztērēt.
Taupīgai ceļošanai naktsmītnes labāk izvēlēties Bosnijā, bet uz Horvātijas tūrisma pērlēm doties ekskursijās.
Katoļu lielajos svētkos un īpaši 25. jūnijā, kad tiek svinēta Dievmātes parādīšanās Medžugorjē gadadiena, jārēķinās ar lielu ļaužu pieplūdumu pilsētiņā, tāpēc viesnīcas jārezervē savlaicīgi vai jāizvēlas cits laiks. Svētceļojumus uz Medžugori organizē gan baznīcu aktīvisti, gan vairākas tūrisma firmas.

Bosnija un Hercegovina, Horvātija – šeit satiekas Rietumi un Austrumi. Kā šīs valstis atgūstas un attīstās 25 gadus pēc kara? Jāteic, tūrisma joma te sit augstu vilni. Ceļotājus pārsteidz neskaitāmi ūdenskritumi, Adrijas jūra un kalni, leģendām apvītie piramīdas formas pakalni Visoko ielejā jeb noslēpumainās “Bosnijas piramīdas”. Svētceļnieki un brīnumu meklētāji plūst uz Medžugorji, kur Dievmāte turpina sniegt vēstījumus. Apbrīnojami amatnieku prasmīgie darinājumi, bet vietējo ļaužu gatavotie uzlējumi, saprātīgi lietoti, sola veselību.

Kad frontes līnija aiz muguras

Gleznainā pilsēta Mostara ne pārāk sen pieredzējusi kara postu. No stāvlaukuma līdzās franciskāņu klosterim, kura zvanu tornis sniedzas 107 metru augstumā, uz vecpilsētu ved iela, kas pirms 25 gadiem bija frontes līnija. Vēl tagad redz sagrautas ēkas, jo ne visas ir atjaunotas. Jāatgādina, ka Bosnijas karš sākās 1992. gada 1. martā, turklāt turpat līdzās, Horvātijā, jau no 1991. gada plosījās tā sauktais Tēvzemes karš.

Mostara pārsteidz ar iespaidīgo Osmaņu impērijas laiku arhitektūru, lieliem mošeju kupoliem un augstiem minaretiem, bruģakmeņiem ornamentāli klātu galveno ielu, kur rit spraiga tirdzniecība: koši pašmina (kašmira–zīda) lakati, turku gaismas lukturi, apgleznoti šķīvji, paliktņi, austrumnieciski metāla trauki, fascinējošas rotaslietas utt. Vietējais kalējs Safa, ģērbies sniegbaltās biksēs un kreklā, savu māku demonstrē, sēdēdams turpat uz ķeblīša un veidodams oriģinālas kapara rokassprādzes. Arī meistaram Ļeļakam Eminam savs rūpals – akurātas ādas somas ar tautiskiem rakstiem. Netrūkst oriģinālu suvenīru, piemēram, patronas pārveidotas pildspalvās. Bet par visvairāk apbrīnotajiem meistariem droši vien var nosaukt jaunos vīriešus, kuri piepelnās, tūristiem par prieku lecot no slavenā 27 m augstā Mostaras tilta Neretvas upes ūdeņos. Unikālais, par varavīksni apdziedātais Mostaras Vecais tilts radījis pilsētas nosaukumu un attēlots arī tās ģerbonī. Nokalpojis 427 gadus kā simbols Mostaras tautu draudzībai, tilts 1993. gadā tika saspridzināts, bet nu atkal atjaunots agrākajā veidolā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+