Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. janvāris, 2012
Drukāt

Dabas zīmju vērotāja: Ziema vēl sevi parādīs

Foto - Ilva MisiņaFoto - Ilva Misiņa

Dabas zīmju vērotāja Emīlija Stepanova Sedā prognozē, ka īstā ziema sāksies vecajā Zvaigznes dienā – 19. janvārī.


 

– Īstais Pūķa gads sākšoties 23. janvārī. Tagad jau sniegs arī sabiris, un vai tas nozīmē, ka beidzot klāt ir ziema?

– Jā, ziema iestāsies un būs diezgan gara. 19. janvārī ir senā Trijkungu jeb Zvaigznes diena, kas reizē ir arī laika grieži. Taču par ziemu jārunā diezgan nosacīti, jo, piemēram, austrumu pusē tā būs bargāka, kamēr Kurzemē neizpaliks atkušņi un būs pavisam nedaudz sniega.

– Tagad arī meteorologi sola, ka ap šo laiku gaidāms sals. Jūs viņiem piekrītat?

– Piekrītu. Tikai domāju, ka ar tiem viņu prognozētajiem padsmit grādiem mīnusos nepietiks. Var būt 30 un pat vairāk. Protams, ne jau katru dienu. Ziemai vēl pietiek mēnešu sevi parādīt, jo tā jābūt, ka trīs ziemas no vietas ir bargas un trīs vasaras ļoti karstas. Zeme vēl nav īsti sasalusi un var redzēt, ka kurmji cenšas ierakties dziļāk – tātad jūt aukstumu.

– Pagājušās vasaras nogalē jūs teicāt, ka būs garš un sauss rudens. Daudzi neticēja, jo pēdējos gados ziema iestājusies agri un rudens parasti saistās ar lietiem. Jūsu prognoze piepildījās. Kā jūs to noteicāt?

– Ļoti ilgi un ražīgi ziedēja āboliņš tad, kad parasti tas vairs nenotiek. Savukārt pavasarī pilnos ziedos bija pīlādži.

– Gadā nozīmīgie datumi ir vairāki, atbilstoši reliģijām, tautībām. Jūs arī tagad runājat par tādu Zvaigznes dienu, kuru reti kurš zina. Pēc kāda kalendāra tad jūs nosakāt laika apstākļus?

– Es nosaku pēc latviešu, bet ņemu vērā arī krievu – Gregorija – kalendāru.

 

Tādēļ nav aplami, ja teikšu, ka Ziemassvētkos iesāka snigt, bet tie bija pareizticīgo Ziemassvētki. Mūsu Ziemassvētkos pērnajā decembrī tikai vietām uzsniga Kurzemē. Tāpat arī, ja vērojam laiku pēc Lieldienām, Vasarsvētkiem, ir jāņem vērā gan latviešu, gan krievu, kas ir ar nedēļas starpību.

 

– Tad var gadīties, ka latviešu Lieldienās pavasaris un vasara rādās slikti, bet krievu Lieldienās zīmes sola labu laiku vai otrādi?

– Jā. Mums ir jāatceras šīs dienas un jāpavēro pašiem, lai var salīdzināt. Protams, var būt arī otrādi. Kaut gan īpašas atšķirības nav – starpība jau ir vien nedēļu.

– Vai jums pašai neliekas, ka globālo klimata izmaiņu dēļ aizvien grūtāk ir noteikt, kas sagaidāms? Piemēram, vienmēr teikts, ka pienenes aizveras uz lietu, bet reizēm gāž kā ar spaiņiem un puķītes joprojām pilnos ziedos.

– Reizēm patiešām nekas nesaskan. Kādreiz, ja no rīta spoža saule uzlēca skaidrās debesīs, visa diena bija jauka. Tagad dažreiz jau pēc pāris stundām laiks pilnīgi sagriežas. Kāpēc? Laikam jau tie ozona caurumi jeb siltumnīcas efekts ietekmē. Sedā, kad vēl milzīgais purvs nebija nosusināts, lietus lija, kā pienākas – nāca no purvāja mākoņi. Tagad tukšs un sauss.

– Laikam reti kad bijis tik daudz vētru kā šoziem. Jūs arī tās paredzējāt?

– Manas prognozes piepildījās, kad vēroju, cik dīvaini rudenī bira kokiem lapas. Man pie mājas ir jasmīni, ceriņi. Tiem lapas zemē sakritušas – ar apakšpusi uz augšu. It kā kāds būtu speciāli apgriezis. Sapratu, ka to var izdarīt tikai vējš, un tas nozīmē, ka pūtīs daudz un stipri. Tā arī bija. Vējš vispār no koku saknēm lapas – sakņu sildītājas – aizdzenāja projām, un, lūk, cik silts un garš bija rudens.

– Lauksaimniekiem tas nepatika.

– Nav jau kam patikt. Ziemājiem vajag salu, sniegu. Skaidrs, ka nekāda labā raža nav gaidāma. Ziemas saulgriežos decembrī kokos nebija arī sarmas – vismaz Ziemeļvidzemē, tādēļ vasarā kopumā viss paaugs ne pārāk labi. Ziemassvētkos, Jaungada naktī pie debesīm nebija daudz zvaigžņu – arī tas neliecina par bagātu ražu.

 

Pavasaris tāds īsti silts būs vēlu, kaut gan sāksies aprīļa beigās. Par to liecina bērzu pumpuri – to zaros ir ļoti daudz. Arī lapeglei vēl turas skujas, tātad pietiks laika jaunu pumpuru veidošanai.

 

– Bet kā prognozēt laiku tādā zīmīgā datumā kā 2. februāris?

– Teikšu tā, ka viena no gada spēcīgākajām un prognozējamākajām dienām ir Sveču diena – 2. februāris. Tā ir arī viena no Māras dienām. Ja tajā spīd saule, gaidāms gan labs siena laiks, gan laba vasara vispār. Kaut gan ko tagad par sienu runāt, neviens jau vairs tādu sausu nekaltē. Visu satin ruļļos, un tad vienalga, kādi laika apstākļi.

– Vai esat kādreiz mēģinājusi dabas spēkiem lūgt?

– Vienu reizi mūžā. Es neapgalvoju, ka tā notika manis dēļ, iespējams, tā bija apstākļu sakritība. Mans vīrs agrāk strādāja Sedas purvā. Bija ļoti svelmaina vasaras diena, un purvā izcēlās ugunsgrēks. Tās ir neaprakstāmas šausmas. Mēs, sievas, raudam, skatāmies uz purvu un saprotam, ka mūsu mīļajiem atkāpšanās ceļu uguns ir nogriezusi. Un tad es izlēmu mēģināt – iegāju istabā, nometos ceļos un skaitīju pātarus, un it kā izjutu caur sevi kādu spēku. Ticiet vai ne, vēja virziens mainījās, pēc kāda brīža nez no kurienes savēlās lieli mākoņi un purvā sāka līt. Pilsētā nelija, bet purvā, tajā vietā, kur cēlās ugunsgrēka dūmi, bija pilnīgs lietus aizkars. Vakarā mēs visas sagaidījām savus vīrus no darba…

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+