Dabasmīļus aicina uz pārgājienu pa Ķemeru parka mitrājiem 0
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas izglītības centrs “Meža māja” sestdien, 4. februārī, atzīmējot Pasaules mitrāju dienu, aicina ikvienu interesentu doties tematiskā, izzinošā pārgājienā pa Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) mitrājiem. Šogad Pasaules mitrāju dienas temats ir “Mitrāji – dabas katastrofu riska samazinātāji”, un arī šajā pārgājienā ikviens varēs uzzināt vairāk par mitrāju lomu kopējā vides aizsardzības kontekstā.
Pārgājiena sākums un noslēgums plānots dabas izglītības centrā “Meža māja”, Ķemeros. Pulcēšanās pārgājienam – plkst. 11, savukārt plānotā atgriešanās – ap plkst. 14. Maršruta garums – aptuveni 7 km, piemērots arī nūjotājiem. Dalība pārgājienā – bez maksas, taču lūgums iepriekš pieteikties pia Aijas Balandiņai pa tālruni 29149365.
“Pārgājiens ir lieliska iespēja tematu par mitrāju aizsardzību aktualizēt, ļaujot ikvienam interesentam dabā izpētīt un uzzināt vairāk par mitrājos dzīvojošo sugu daudzveidību un to lomu kopējās ekosistēmas saglabāšanā. Maršruts vedīs cauri mitrajiem mežiem, kas piedāvā piemērotus apstākļus daudzām retām augu un dzīvnieku sugām. Aplūkosim arī purvus dažādās attīstības stadijās, kas ir būtiska dabas sastāvdaļa, kā arī piestāsim upes krastā, kas arī ir nozīmīgs mitrājs dažādu ekosistēmu līdzās pastāvēšanai,” pauž pasākuma galvenā organizatore, dabas izglītības centra “Meža māja” dabas izglītības darba speciāliste Aija Balandiņa.
Pārgājiena dalībnieki varēs arī uzzināt, kādēļ mitrāji uzskatāmi par nozīmīgiem dabas katastrofu riska samazinātājiem. Piemēram, purvi un upes, pastāvīgi vai periodiski uzkrāj ūdeni, tādēļ tiem ir ļoti svarīga loma ūdens attīrīšanā, barības vielu uzkrāšanā un pārtikas ieguvē, bet kas vēl būtiskāk – pateicoties savai spējai uzkrāt ūdeni, tie spējīgi novērst tādas dabas katastrofas kā plūdi. “Diemžēl visā pasaulē pamazām šādas ekosistēmas tiek iznīcinātas, apdraudot ikviena zemes iemītnieka eksistenci. Gribam pārgājiena dalībniekiem uzsvērt, ka dabā viss ir savstarpēji saistīts, un pat iznīcinot tādu it kā niecīgu dabas vienību kā puķi vai kukaini, mēs varam izjaukt dabisko ciklu, ekosistēma var aiziet bojā un nepildīt savas funkcijas,” skaidro A. Balandiņa.
11. februārī līdzīgs pārgājiens plānots dabas liegumā “Niedrāju-Pilkas purvs”, kad kopā ar DAP pārstāvjiem būs iespēja izspēlēt izzinošo spēli “Purva laipas atklājējs”, kā arī doties dabā pa Niedrāju-Pilkas purva taku.
Paralēli šiem pārgājieniem visu februāri jaunieši vecumā no 18-25 gadiem var piedalīties starptautiskā foto konkursā, kurā aicināti sevis bildētās mitrāju fotogrāfijas augšupielādēt oficiālajā Pasaules mitrāju dienas interneta vietnē www.worldwetlandsday.com.
Ramsāres jeb Mitrāju konvencija ir parakstīta 1971. gadā Irānas pilsētā Ramsārē. Tas ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai. Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas, jeb Ramsāres vietas: Kaņiera ezers. Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss.
Nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido – vairāk nekā 12 400 upes un 2256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7% no Latvijas teritorijas. Nosacīti neskarti purvi aizņem 4,9%, bet kūdras atradnes (tās veido purvi un daži slapjo mežu veidi uz kūdras augsnēm) aizņem 10,4% no Latvijas teritorijas. Mazākās platībās Latvijā sastopami citi mitrāju veidi – piekrastes pļavas, palieņu pļavas un citi dabiski un cilvēka veidoti mitrāji.
Mitrāji ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības – dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, tajā skaitā jūras akvatorijas, kuru dziļums bēguma laikā nepārsniedz 6 metrus.
