Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
22. jūnijs, 2015
Drukāt

Dabiskās pļavas – retums. Kā tās nosargāt? Saruna ar botāniķi Valdu Baroniņu (10)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Botāniķe Valda Baroniņa: – Ja gribi to krāšņo puķu pļaviņu atpakaļ, jāgaida varbūt pat pusgadsimts. Arī, pļavu pametot, tā aizaug ar krūmiem, kokiem un to zaudējam ļoti ātri, kādos piecos gados. Var vēl atjaunot, izcērtot krūmus un atsākot pļaušanu vai ganīšanu, bet, ilgstoši neapsaimniekojot, pļava zūd pavisam.

Devos uz Latvijas dabas fondu jautāt botāniķiem par pļavām, kur aug trejdeviņi ziedi Jāņu vainagam. Un ierados gandrīz par vēlu, jo dabiskās pļavas, kas ir augu sugām visbagātākās, aizņem vairs tikai 0,7% Latvijas teritorijas. Ak, vai!

Botāniķe Valda Baroniņa skaidro, ka būtībā ir jārunā par zālājiem, jo ar zālājiem saprotam gan pļavas, ko pļauj, gan ganības, ko gana. Šodien Latvijā lielākoties ir sētie zālāji. Tajos dominē dažas sugas, piemēram, kamolzāle, timotiņš vai kāda cita graudzāle, un no tām košs Jāņu vainags nesanāks. Vērtīgāki ir dabiskie zālāji, bet to palicis pavisam maz, un ir jāveic viss, lai tos saglabātu. Tas nenozīmē, ka tur neko nevar darīt, gluži pretēji – tie ir jāpļauj, jāgana, taču tos nevajadzētu uzart.

– Ir ļoti viegli vienu dienu uzart un iestādīt kartupeļus. Bet, ja gribi to krāšņo puķu pļaviņu atpakaļ, jāgaida varbūt pat pusgadsimts. Arī, pļavu pametot, tā aizaug ar krūmiem, kokiem un to zaudējam ļoti ātri, kādos piecos gados. Var vēl atjaunot, izcērtot krūmus un atsākot pļaušanu vai ganīšanu, bet, ilgstoši neapsaimniekojot, pļava zūd pavisam, – stāsta botāniķe un atklāj faktu, ka starpkaru Latvijā dabiskās pļavas aizņēmušas turpat 30% teritorijas, no kurām atlicis nepilns 1%. Tas saistīts gan ar lauksaimniecisku darbību un meliorāciju, gan tieši otrādi – nekā nedarīšanu – pļavu pamešanu un neapsaimniekošanu. Lai gan var saņemt maksājumu par bioloģiski vērtīgu zālāju uzturēšanu, tomēr daudzi zemes īpašnieki šo iespēju neizmanto. Dabiskās pļavas ir retums visā Eiropā, ne velti tās kā aizsargājami biotopi iekļautas gan Eiropas direktīvās, gan Latvijas likumdošanas sarakstos un tiek sargātas.

– Sugām daudzveidīgu pļavu ir maz. Ja sāk dominēt kāda viena suga (kā tas ir arī sētajā zālājā), tā nomāc pārējās. Lielākie, stiprākie augi pārmāc un noēno mazākos. Bet varbūt tieši tās mazās puķītes bija skaistākās un kukaiņiem vērtīgākās? Bet tās nespēja cīnīties, un uzvar stiprākais. Pļavu vērtība ir augu daudzveidībā. Tās ir vajadzīgas arī daudzām dzīvām radībām – putniem, bitēm un neskaitāmiem citiem kukaiņiem, augsnes bezmugurkaulniekiem, arī lielajiem dzīvniekiem – stirnām, aļņiem patīk paganīties. Meža cūkas labprāt pļavas izrakņā… Visiem patīk pļavas. Tieši dabiskajos zālājos varam atrast daudz ārstniecības augu sugu, kā arī aizsargājamos augus. Pēdējos gados cilvēki ir sapratuši, ka par naktsvijolēm jāpriecājas pļavā. Bet arī citas puķes, ko uzskatām par parastām, nevajadzētu plūkt pār mēru. Man patīk savvaļas gladiola – tā gan nav Jāņu vainagā pinama, bet ļoti cēls un lepns augs, sastopama tikai auglīgās, sugām bagātās pļavās. Atrast tās var pat Rīgas robežās un tās tuvākās apkārtnes brīnišķajās pļavās. Un tā ir tāda bagātība! – priecājas Valda Baroniņa.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Tieši tāpēc tā pļava man pieder, ka apzinos tās milzu vērtību un negrasos to nedz pārdot, nedz atdāvināt. Tas, ko es vēlējos pateikt – ka visa šī BVZ lieta turas tikai uz entuziasmu un īpašnieku zaudējumiem – nauda, lai šo prieku atļautos, ir jānopelna kaut kur citur. Stāstīt par kaut kādu valsts atbalstu un aizsardzību ir netaisni.

  2. Tas, kurš te vaimanā par naudu, varētu atdāvināt vai par taisnīgu samaksu pārdot man to savu pļavu. Es par brīvu tajā uzturēšu bioloģiski vērtīgu zālāju.

  3. Angažēts raksts !
    Ja tev pieder zem 10 ha īpašumā – neko nemaksā ! Naudas izpumpēšana !
    —————————————-
    Pseido zinātniece !!!
    Viņai pašai kaut kvadrātmetrs zemes pieder ?

  4. Vai kāds ir padomājis, ka prasība nopļaut zāli lai netiktu dedzināta kūla, arī iznīcina dabiskās pļavas.Kādreiz Ikšķilē bija iespēja ievākt ārstniecības augus, taču tagad, lai saņemtu Eiropas naudu par savām zemes platībām, nopļauj ārstniecības augiem bagātās pļavas.

  5. Man pieder bioloģiski vērtīgi zālāji Vidzemes augstienē. Esmu to fans un aizstāvēšu līdz beidzamam. Tomēr pilnīgi pievienojos komentētājiem – vietvaras un valsts tikai noplāta rokas, kad jautāju, ko lai iesāku ar drausmīgajiem mežacūku rakumiem, kuras piebaro netālā privātā medību pils. No šī gada zāle ir arī jāaizvāc no lauka. Kad prasu – kur lai to lieku – man nav saimniecības – visa zeme ir BVZ visā platībā – atbilde nulle. Šogad nesaprotu, kā es nopļaušu, jo viss ir izrakāts; cūkas uzrok lielos akmeņus, kas lauž pļāvēju. Bet jāpļauj obligāti, jo LAD uzliek 5 gadu saistību. Maksājums par BVZ knapi nosedz algu un attālumu, kas jāveic darbiniekam, par pārējo jāpiemaksā no savas kabatas. Tas tā – realitātei – kā iet tiem īpašniekiem. Tomēr darīsim, jo labi apzināmies šo pļavu vērtību nākamajām paaudzēm, tikai nevajag trallināt, ka kāds dikti mūs šajā misijā atbalsta.

  6. ja pļavu regulāri pļauj un nogana, tad tur savairojas naktsvijoles, ka pat ābolam nav kur nokrist. Protams, par jebkuru pļavu daudz labāk izskatās ziedošs rapša lauks. Gribētos no cien. zinātnieces dzirdēt, kapēc krūmi Latvijai ir tik kaitīgi.

  7. Dabiskaas pljavas paliidz arii biteem. Monokultuuras bites izniicina, izplata bishu slimiibas.

  8. vai kāds botāniķis varētu patāstīt kā kopt bedrainās mežacūku sapostītas skaisto pļavu zemes un kas to varētu apmaksāt?

Draugiem Facebook Twitter Google+