Uncategorized

Kā kopt dabiskās pļavas, nepiesējot zālāju2

Foto – Valda Madalāne

Kā palielināt dabisko pļavu ražību, nepiesējot zālāju? Pēc cik sezonām vajadzētu pļaut vēlu, lai augsnē nonāktu jau nogatavojušās sēklas? Vēlos arī uzzināt, kāds efekts ir zālāju aerācijai. Pļavas nav meliorētas, un zāle aug gadu desmitiem. ALDIS KRĀSLAVAS NOVADĀ

Kā palielināt sugu dažādību

– Ja zemnieks vēlas saglabāt dabas daudzveidību, zālāja ražību palielināt nevajadzētu. Izmantojot ekstensīvo ganīšanu, ražība ar laiku īpaši nesarūk – tā gan ir zema, bet pastāvīga. Šī arī ir dabiskā zālāja pamatīpašība. Ierīkojot kultivētas ganības, kurās piesēj komerciālās graudzāles, kā arī izmanto minerālmēslus, ražība palielinās, bet sugu dažādība samazinās, – stāsta LU Dabas ģeogrāfijas katedras vadītāja, docente Solvita Rūsiņa.

Dabiskā zālājā, lai kaut nedaudz uzturētu ražību, laiku pa laikam var iestrādāt kūtsmēslus vai citas izcelsmes organiskās vielas. Organiskais mēslojums Latvijā izmantots jau izsenis. Piemēram, Latgalē agrāk palieņu pļavās auglībai rudenī tika klāti nopļautie kartupeļu laksti, jo kūtsmēslu pietika tikai tīrumiem.

Speciāliste neiesaka pļaut vēlu, jo tas ilglaicīgā termiņā palielina zālāja ražību (lielo graudzāļu īpatsvaru) un dažkārt arī suņuburkšķu un citu platlapaino sugu izplatību, tādējādi nomācot visas pārējās zāles. Ja vēlas saglabāt krāšņas pļavu puķes, 5–10% zālāja platības der atstāt dažus kvadrātmetrus, ko nopļauj augusta beigās, kad augu sēklas nogatavojušās. Ja agrovides pasākumos noteiktie ierobežojumi saimniekam nav jāievēro, laukumus ar saglabājamām puķēm var nepļaut vispār.

– Vēlā pļaušana nav saistāma ar zālāja ražību, tā ir labvēlīga atsevišķām putnu sugām, visvairāk griezei. Savukārt tradicionālā pļaušana pēc Jāņiem ir vajadzīga daļai bridējputnu. Augu kompozīcija bioloģiski vērtīgā zālājā veidojas, ganot vai pļaujot sienu, nevis veicot vēlo pļaušanu, – skaidro Latvijas Dabas fonda pārstāvis Andrejs Briedis. – Lai vairotos augu sugas, vajag gatavot sienu. Žāvējot gubās, sēklas izbirst, turpretī, lopbarībai sarūpējot skābsienu, nopļautā zāle tikai nedaudz tiek apvītināta, to ātri vien saruļļo un ietin.

Solvita Rūsiņa piebilst: ja saimniecībā trūkst zāles mājlopu ēdināšanai, labāk ierīkot kaut kur citur intensīvo kultivēto zālāju, kas papildinās barības resursus. Dabiskos zālājus atstāj ekstensīvai ganīšanai. Patlaban noteiktais dzīvnieku blīvums atkarībā no zālāju tipa ir 0,3–0,9 nosacītās liellopu vienības uz vienu atbalstam tiesīgo hektāru. Pļavu ieteicams noganīt pakāpeniski (mājlopus ierobežot mazākā teritorijā) un, protams, nepārganīt, bet ļaut augiem pēc ganīšanas ataugt. Ja iežogo visu teritoriju un liellopiem ļauj visā platībā ēst to, kas garšo, zāles agri vai vēlu iznīkst. To vietā paliek ne tik ļoti garšīgie, bet izturīgākie augi.



– Veicot aerāciju, nekas slikts dabas daudzveidībai nenotiks, drīzāk pretēji: tā nedaudz uzlabos dabisko graudzāļu augšanu, mazāk būs sūnas, nedaudz palielināsies ražība. Aerāciju parasti veic pavasarī ar ecēšām, vienlaikus izlīdzinot kurmju rakumus un mēslu plankumus. Izmantot agresīvākas metodes ar moderniem, dārgiem agregātiem, kas paredzēti zālieniem, neatmaksājas, – spriež Latvijas Dabas fonda eksperts lauku attīstības politikas jautājumos.

Dabisks zālājs

• Liela savvaļas ziedaugu sugu daudzveidība (30 un vairāk sugu 1 m2). Parasti nav izteikti dominējošu sugu. Labi izveidota velēna, to veido graudzāļu sakņu pinums.

• Latvijā XX gs. pirmajā pusē bija izplatīta tradicionālā apsaimniekošana: pļavas un ganības nemēsloja, graudzāles nepiesēja, teritoriju nemainīgi apsaimniekoja vairākus gadu desmitus, to neuzara un zemi citādi neielaboja.

• Pazīstamākās indikatorsugas: gaiļbiksīte, dzirkstelīte, parastais vizulis, Eiropas saulpurene, spradzene, vidējā ceļteka.

Kultivēts zālājs

• Sugu daudzveidība neliela (1–20 sugu 1 m2). Izteikti dominē 1–3 sugas (sētās graudzāles), citu zāļu segums ir niecīgs, velēna – skraja.

• Raksturīga intensīvā apsaimniekošana: zālāju regulāri mēslo galvenokārt ar minerālmēsliem, graudzāles piesēj vai pilnīgi atjauno, uzarot un sējot zāļu maisījumu (atjauno vidēji vienu reizi 4–6 gados).

• Zālāja vecums ir mazāks par 10 gadiem.



Nepiemēroti apsaimniekošanas pasākumi

Dabiskie zālāji (pļavas un ganības) ir biotopi, kuros augu segu veido daudzgadīgi lakstaugi un kuru pastāvēšanas nosacījums ir pļaušana vai ganīšana. Uz šādiem zālājiem attiecināmi galvenokārt divi pasākumi.

Saistītie raksti

• Mēslošana. To darot, ļoti daudzas sugas iznīkst, jo tās izkonkurē barības vielām prasīgākas sugas (galvenokārt graudzāles), kas spēj labāk uzņemt augsnē esošās barības vielas. Regulāri pļaujot un nemēslojot, tiek pakāpeniski noplicināta augsne, tomēr pļavu un ganību veģetācija pielāgojas un šo procesu padara samērā lēnu.

• Neapsaimniekošana. Dabiskajos zālājos, pārtraucot pļaut un ganīt, uzkrājas kūla – iepriekšējo gadu augu atmirušās virszemes daļas, kas nav sadalījušās. Process notiek ļoti strauji, un jau pēc septiņiem gadiem kūla var sasniegt 70% no kopējās augu virszemes dzīvo un atmirušo daļu masas. Tādējādi samazinās iztvaikošana (augsne kļūst pārāk mitra), sēklas sliktāk dīgst, neatjaunojas augu sugas.

LA.lv
LE
LETA
Uncategorized
Mihaela Šūmahera “Ferrari” pārdots izsolē par rekordcenu
17. novembris, 2017
LE
LETA
Uncategorized
Stalone noliedz apsūdzības seksuālā uzbrukumā kā “smieklīgas”
17. novembris, 2017
LE
LETA
Uncategorized
Berluskoni nebūs jāuztur bijušā sieva, škiroties no 1,4 miljoniem eiro mēnesī
16. novembris, 2017

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Rokasspiediens “Baltijas ceļam”. Kā svarīgās liecības tiek glabātas un nodotas nākamajām paaudzēm
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās notiesātais Milušs no Latvijas esot aizmucis kravas auto slēpnī
1 stunda
VB
Vija Beinerte
Kultūra
Veiksmes vējš nelaimes kuģa burās. Saruna ar rakstnieku Aivaru Kļavi
4 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Raidījums: ECB un “PNB bankas” aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Pirmdien karstums pieņemsies spēkā
3 stundas