Mobilā versija
Brīdinājums +2.1°C
Evelīna, Mētra, Aurēlija
Svētdiena, 26. februāris, 2017
12. jūlijs, 2015
Drukāt

Kā kopt dabiskās pļavas, nepiesējot zālāju (2)

Foto - Valda MadalāneFoto - Valda Madalāne

Kā palielināt dabisko pļavu ražību, nepiesējot zālāju? Pēc cik sezonām vajadzētu pļaut vēlu, lai augsnē nonāktu jau nogatavojušās sēklas? Vēlos arī uzzināt, kāds efekts ir zālāju aerācijai. Pļavas nav meliorētas, un zāle aug gadu desmitiem. ALDIS KRĀSLAVAS NOVADĀ

Kā palielināt sugu dažādību

– Ja zemnieks vēlas saglabāt dabas daudzveidību, zālāja ražību palielināt nevajadzētu. Izmantojot ekstensīvo ganīšanu, ražība ar laiku īpaši nesarūk – tā gan ir zema, bet pastāvīga. Šī arī ir dabiskā zālāja pamatīpašība. Ierīkojot kultivētas ganības, kurās piesēj komerciālās graudzāles, kā arī izmanto minerālmēslus, ražība palielinās, bet sugu dažādība samazinās, – stāsta LU Dabas ģeogrāfijas katedras vadītāja, docente Solvita Rūsiņa.

Dabiskā zālājā, lai kaut nedaudz uzturētu ražību, laiku pa laikam var iestrādāt kūtsmēslus vai citas izcelsmes organiskās vielas. Organiskais mēslojums Latvijā izmantots jau izsenis. Piemēram, Latgalē agrāk palieņu pļavās auglībai rudenī tika klāti nopļautie kartupeļu laksti, jo kūtsmēslu pietika tikai tīrumiem.

Speciāliste neiesaka pļaut vēlu, jo tas ilglaicīgā termiņā palielina zālāja ražību (lielo graudzāļu īpatsvaru) un dažkārt arī suņuburkšķu un citu platlapaino sugu izplatību, tādējādi nomācot visas pārējās zāles. Ja vēlas saglabāt krāšņas pļavu puķes, 5–10% zālāja platības der atstāt dažus kvadrātmetrus, ko nopļauj augusta beigās, kad augu sēklas nogatavojušās. Ja agrovides pasākumos noteiktie ierobežojumi saimniekam nav jāievēro, laukumus ar saglabājamām puķēm var nepļaut vispār.

– Vēlā pļaušana nav saistāma ar zālāja ražību, tā ir labvēlīga atsevišķām putnu sugām, visvairāk griezei. Savukārt tradicionālā pļaušana pēc Jāņiem ir vajadzīga daļai bridējputnu. Augu kompozīcija bioloģiski vērtīgā zālājā veidojas, ganot vai pļaujot sienu, nevis veicot vēlo pļaušanu, – skaidro Latvijas Dabas fonda pārstāvis Andrejs Briedis. – Lai vairotos augu sugas, vajag gatavot sienu. Žāvējot gubās, sēklas izbirst, turpretī, lopbarībai sarūpējot skābsienu, nopļautā zāle tikai nedaudz tiek apvītināta, to ātri vien saruļļo un ietin.

Solvita Rūsiņa piebilst: ja saimniecībā trūkst zāles mājlopu ēdināšanai, labāk ierīkot kaut kur citur intensīvo kultivēto zālāju, kas papildinās barības resursus. Dabiskos zālājus atstāj ekstensīvai ganīšanai. Patlaban noteiktais dzīvnieku blīvums atkarībā no zālāju tipa ir 0,3–0,9 nosacītās liellopu vienības uz vienu atbalstam tiesīgo hektāru. Pļavu ieteicams noganīt pakāpeniski (mājlopus ierobežot mazākā teritorijā) un, protams, nepārganīt, bet ļaut augiem pēc ganīšanas ataugt. Ja iežogo visu teritoriju un liellopiem ļauj visā platībā ēst to, kas garšo, zāles agri vai vēlu iznīkst. To vietā paliek ne tik ļoti garšīgie, bet izturīgākie augi.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Cilvēkam ‘fui’- ja tev nevajag to pļavu un nevēlies to arī apkopt, tad pārdod vai iznomā! Ko tu sēdi uz to, kā suns uz siena kaudzes?! Bardaks ir tikai un vienīgi tavā galvā. Naudas (LAD maksājumu) dēļ skopulīgi turēt nekoptu zemi – kur nu vēl stulbāk!

  2. Kā kopt–kā prot,bet maksā tikai izredzētajiem –kam ir blats ar LAD VAI NU KUJRAM PAVEKSIES,KA NEATNĀK BAUDĪT,KAM NEVAJAG SIENU —TIE IR DISKRIMIN ĒTI—BARDAKS!!!!

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+