Foto – Valda Madalāne

Kā kopt dabiskās pļavas, nepiesējot zālāju 2

Kā palielināt dabisko pļavu ražību, nepiesējot zālāju? Pēc cik sezonām vajadzētu pļaut vēlu, lai augsnē nonāktu jau nogatavojušās sēklas? Vēlos arī uzzināt, kāds efekts ir zālāju aerācijai. Pļavas nav meliorētas, un zāle aug gadu desmitiem. ALDIS KRĀSLAVAS NOVADĀ

Reklāma
Reklāma

Kā palielināt sugu dažādību

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

– Ja zemnieks vēlas saglabāt dabas daudzveidību, zālāja ražību palielināt nevajadzētu. Izmantojot ekstensīvo ganīšanu, ražība ar laiku īpaši nesarūk – tā gan ir zema, bet pastāvīga. Šī arī ir dabiskā zālāja pamatīpašība. Ierīkojot kultivētas ganības, kurās piesēj komerciālās graudzāles, kā arī izmanto minerālmēslus, ražība palielinās, bet sugu dažādība samazinās, – stāsta LU Dabas ģeogrāfijas katedras vadītāja, docente Solvita Rūsiņa.

Dabiskā zālājā, lai kaut nedaudz uzturētu ražību, laiku pa laikam var iestrādāt kūtsmēslus vai citas izcelsmes organiskās vielas. Organiskais mēslojums Latvijā izmantots jau izsenis. Piemēram, Latgalē agrāk palieņu pļavās auglībai rudenī tika klāti nopļautie kartupeļu laksti, jo kūtsmēslu pietika tikai tīrumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Speciāliste neiesaka pļaut vēlu, jo tas ilglaicīgā termiņā palielina zālāja ražību (lielo graudzāļu īpatsvaru) un dažkārt arī suņuburkšķu un citu platlapaino sugu izplatību, tādējādi nomācot visas pārējās zāles. Ja vēlas saglabāt krāšņas pļavu puķes, 5–10% zālāja platības der atstāt dažus kvadrātmetrus, ko nopļauj augusta beigās, kad augu sēklas nogatavojušās. Ja agrovides pasākumos noteiktie ierobežojumi saimniekam nav jāievēro, laukumus ar saglabājamām puķēm var nepļaut vispār.

– Vēlā pļaušana nav saistāma ar zālāja ražību, tā ir labvēlīga atsevišķām putnu sugām, visvairāk griezei. Savukārt tradicionālā pļaušana pēc Jāņiem ir vajadzīga daļai bridējputnu. Augu kompozīcija bioloģiski vērtīgā zālājā veidojas, ganot vai pļaujot sienu, nevis veicot vēlo pļaušanu, – skaidro Latvijas Dabas fonda pārstāvis Andrejs Briedis. – Lai vairotos augu sugas, vajag gatavot sienu. Žāvējot gubās, sēklas izbirst, turpretī, lopbarībai sarūpējot skābsienu, nopļautā zāle tikai nedaudz tiek apvītināta, to ātri vien saruļļo un ietin.

Solvita Rūsiņa piebilst: ja saimniecībā trūkst zāles mājlopu ēdināšanai, labāk ierīkot kaut kur citur intensīvo kultivēto zālāju, kas papildinās barības resursus. Dabiskos zālājus atstāj ekstensīvai ganīšanai. Patlaban noteiktais dzīvnieku blīvums atkarībā no zālāju tipa ir 0,3–0,9 nosacītās liellopu vienības uz vienu atbalstam tiesīgo hektāru. Pļavu ieteicams noganīt pakāpeniski (mājlopus ierobežot mazākā teritorijā) un, protams, nepārganīt, bet ļaut augiem pēc ganīšanas ataugt. Ja iežogo visu teritoriju un liellopiem ļauj visā platībā ēst to, kas garšo, zāles agri vai vēlu iznīkst. To vietā paliek ne tik ļoti garšīgie, bet izturīgākie augi.