Dārzeņu audzētāji atkarīgi no pircēju patriotisma. Ciemos ZS “Galiņi” Ogres novadā 6
“Rīt jau šie dārzeņi atradīsies veikalu plauktos, un uz tiem būs norādīts, ka audzēti kooperatīvā “Mūsmāju dārzeņi”, klāt vēl pievienojot arī zemnieku saimniecības nosaukumu,” vadājot mūs pa siltumnīcām, stāsta Ogres novada Madlienas pagasta zemnieku saimniecības “Galiņi” saimniece un kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa. Viņa ar vīru Juri ir lielākie dārzeņu audzētāji Latvijā. Apsaimnieko 400 hektārus zemes un, lai apstādītu savus laukus, audzē trīs miljonus stādu. Siltumnīcu ciematiņš izveidots līdzās mājām “Galiņi”.
“Tas ir mājas vēsturiskais nosaukums. Šī nav manu sentēvu zeme. Īpašumu kopā ar tēvu iegādājāmies 1989. gadā, pirms tam dzīvojām Ikšķilē. “Galiņi” bija pamesta mežstrādnieku māja, un laikam tāpēc, ka atradusies pašā galā, dots arī tāds nosaukums. Kad atnācām dzīvot uz Madlienu, es studēju Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultātē. Mans tēvs arī bija agronoms, un nevaru noliegt viņa ietekmi profesijas izvēlē. Kad pabeidzu mācības, sāku kopā ar vecākiem strādāt saimniecībā. Sākumā mums bija tikai septiņi hektāri zemes, un saimniekošanas pamatus veidojām ar zemeņu audzēšanu,” stāsta Juris.
Saimniekošanā darbi sadalīti visiem
Edīte ar Juri iepazinās studiju laikā, viņi bija kursabiedri. “Es pati nāku no Mālpils. Man vienmēr interesējusi dārzeņkopība. Savu diplomdarbu rakstīju par burkānu šķirnēm, ko pati audzēju. Tolaik gan nevarēju iedomāties, ka man būs tik liela dārzeņu saimniecība,” atzīst Edīte.
Saimniecībā darbi sadalīti tā, ka Edīte risina ar tirdzniecību saistītos jautājumus un darbojas kooperatīvā, bet Jura pārziņā ir ražošana, ikdienas darbu organizēšana. Saimniekošanā palīdz arī Jura vecāki Astra un Kārlis. Patlaban arī vecākais dēls, divdesmitgadīgais Kristaps strādā saimniecībā. Šis viņam ir tāds pārdomu brīdis, lai apjaustu, ko tālāk dzīvē vēlētos darīt. Pārējie bērni – astoņpadsmitgadīgais Raitis, septiņpadsmitgadīgā Elīna un piecpadsmitgadīgais Mārtiņš vēl mācās skolā.
“Mēs vadāmies pēc tā, ko varam pārdot, un to arī audzējam. Vislielāko platību – 80 hektārus – atvēlam kartupeļiem. Kāposti, tāpat kā burkāni, aizņem 50 hektārus, sīpoli un bietes – 30 hektārus, kāļi – 20 hektārus, ziedkāposti un puravi – 6 hektārus, tādās pašās platībās arī zaļumi,” uzskaita Juris.
Jādomā par dārzeņu pārstrādi
Par saimniecības nākotni runājot, Edīte teic, ka nav plānots paplašināt apjomus, drīzāk jādomā par dārzeņu pārstrādi, lai arī burkāni ar līkiem galiem vai kādu skrambiņu rastu pielietojumu. Lielajā siltumnīcā, kas aizņem 1500 kvadrātmetrus zem vienlaidus jumta, valda rosība. Strādnieki griež lociņus, bet sīpoli, kas jau sevi atražojuši, ar visu augsni tiek izmesti laukā. Edīte skaidro, ka pēc lociņiem ir pieprasījums visu gadu, bet salāti un redīsi ir pavasara dārzeņi. Saimniece izrauj no dobes spirgti sārtus redīsus un teic, ka tas ir pavasarī labākais produkts, kas attīra organismu no ziemā uzkrātajām sliktajām vielām.
“Šī siltumnīca ir pašu taisīta. Dārzeņkopība nav tik pelnoša nozare, lai varētu pasūtīt jau gatavu. Augiem ir svarīgs mikroklimats, tāpēc arī siltumnīca veidota ar augstiem griestiem. Tai ir siltās grīdas gluži kā vannasistabā, un tāpēc var strādāt ar plikām kājām,” stāsta Edīte.
Gurķu mājā viņa mūs pacienā ar tikko noplūktiem kārdinoši smaržīgiem gurķiem. Katram stādam ir pievienota sava caurulīte, pa kuru plūst barības šķīdums un ūdens. Edīte teic, ka gurķus audzē dabiskā augsnē, lai tiem būtu dabiska garša un smarža. Pirmā gurķu raža novākta jau 22. aprīlī.
Vaicājam saimniecei, vai “Galiņu” dārzeņi cenas ziņā var sacensties ar ievestajiem dienvidzemju “ārzemniekiem”? “Cik patriotiski ir pircēji, tik arī varam sacensties. Taču, pateicoties pircēju vēlmēm iegādāties Latvijā audzētos dārzeņus, daudzi veikali pieprasa mūsu produkciju. Ar cenu gan mums grūti sacensties, jo Spānijā, kur cauru gadu no lauka novāc ražu, produkcija iznāk daudz lētāka. Taču vismaz sezonas sākumā veikalu tīkli saviem audzētājiem maksā vairāk.”
Stādu mājā spēkā pieņemas kāposti un puravi. Saimniece skaidro, ka puravi aug visilgāk. Tie jau iesēti februāra beigās, bet uz lauka varēs stādīt maija beigās. “Mēs gribējām iegādāties automātisko sējmašīnu, taču strādnieces protestēja, jo saņem samaksu par iesēto daudzumu. Viņas jau ir ietrenējušās, darbs veicas ātri. Un, lai sējmašīna sevi atpelnītu, būtu jāpaiet ilgam laikam,” teic Edīte.
Saimniecībā nodarbināti piecdesmit strādnieki. Edīte saka, ka ar darbinieku atrašanu nav problēmu, tagad pat varot izvēlēties, kurus ļaudis ņemt palīgos. Tiem, kuri pauda neapmierinātību un čīkstēja, saimnieki pateica – ar varu nevienu nespiež strādāt, labāk, lai met mieru un nebojā citiem noskaņojumu.
Kooperējoties ir vieglāk
Domas par to, ka dārzeņu audzētājiem jāveido savs kooperatīvs, nāca no “Galiņu” saimniecības. Patlaban tajā apvienojušās desmit zemnieku saimniecības. Kooperējoties ir vieglāk un ērtāk izpildīt lielveikalu tīklu pasūtījumus.
Vaicājot, kuri tad ir “Galiņu” saimniecības pirktākie dārzeņi, Edīte parāda “Latvijas zaļās” karotītes izsniegto balvu, kas saņemta par audzētajiem burkāniem. Edīte aizved mūs uz lauka, kur tiek sēti burkāni un stādīti kāposti. Agrās kāpostu šķirnes jau briest zem agroplēves. Saimniece uzsver, ka stādāmajai tehnikai jābūt kvalitatīvai un precīzai, jo svarīgi, kā stādiņš tiek ieguldīts augsnē, kā to piespiež, cik vienmērīgi līdzena ir vadziņa, jo lielveikalu tīkls pieprasa vienāda izmēra kāpostus un burkānus, lai tie skaisti izskatītos plauktos.
Raidījums par Ogres novada Madlienas pagasta “Galiņu” saimniekiem Edīti un Juri Strazdiņiem skanēs Latvijas radio 1. programmā 10. maijā plkst. 16.05.
