Kur ražo priedes šķindeļus (72 x 8 cm), un cik tie maksā (1000 gab.)? ULDIS IECAVAS NOVADĀ

Nosaukumi

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27

Lasīt citas ziņas

Apsveicama ir interese par dabisku vietējo materiālu, kuru latviešu amatnieki vēl pēckara gados prata gan izgatavot, gan uz jumta uzklāt, līdz sākās azbesta šīfera ēra. Tagad tā aiz muguras, bet šķindeļus būvmateriālu lielveikalos aizvien nevar nopirkt gan nelielā pieprasījuma, gan necilā piedāvājuma dēļ. Turklāt vēl jautājums, ko katrs saprot ar šo vārdu, tostarp Uldis Iecavas novadā. Ir pamatotas aizdomas, ka viņš meklē jumta skaidas, kas plēstas no priedes koka, un par to liecina vēlamie izmēri. Šīs skaidas daudzi kurzemnieki ierasti dēvē par šķindeļiem, tāpēc arī manai ausij neierasti skan literāri akceptētais vārds šindelis, ar ko tagad apzīmē koniskus zāģētus jumta dēlīšus, parasti 45 cm garus un līdz 25 cm platus, kuriem viens gals ir 12–14 mm, bet otrs – tikai 2 mm biezs. Lai galīgi sajauktu interesentu prātus, vēl jāpiebilst, ka sortimentā ir arī vienāda 10–15 mm biezuma dēlīši 75 cm garumā un ne vairāk kā 9 cm platumā (lai nesāktu plaisāt!), ko agrāk pat gropēja. Daudzi tos sauc par lubiņām, kamēr citi ar šo vārdu saprot arī skaidas…

Nosaukumam nav principiālas nozīmes. Svarīgi, ka zudis nicīgais teiciens – salmu būda, lubu jumts! –, ar kuru agrāk novērtēts saimnieka trūcīgums. Drīzāk otrādi – tagad šāds jumts jau ir turības apliecinājums gluži kā māla dakstiņi vai pat niedres.

Skaidas

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

Mēģinot apzināt piedāvājumu, rodas iespaids, ka jumta skaidu un šindeļu izgatavošana pagaidām vēl ir mājamatniecības līmenī, toties šādas darbnīcas, kuras saprotamu iemeslu dēļ nemēdz īpaši reklamēties, ir gandrīz novadā. Tā ir labā ziņa, tāpēc laikam visvienkāršāk ir aptaujāt paziņas, lai tiktu pie šīs informācijas. Protams, dažas adreses var atrast arī internetā. Piemēram, SIA “Roof­line” Cēsīs, kur, pat konkurentu ieskatā, plēšot tiešām labas skaidas. Uzņēmuma vadītājs Normunds Vērpelis šajā jomā darbojas jau gadus desmit, tikai uzreiz brīdina, ka pasūtījumi esot līdz vēlam rudenim. Šķiet, gan nelielo ražošanas jaudu, gan korekto cenu dēļ: klasiskās apses skaidas trīs kārtās maksā, sākot no 7 eiro/m2, impregnētās zem spiediena – no 9 eiro/m2, egles skaidas trīs kārtās – arī no 9 eiro/m2. Izvēlies, ko vēlies, un turpat var nolīgt meistarus, kuri pieprot šos darbus, jo pats labākajā gadījumā, ja gadījies līdzās stāvēt, spēj uzsist taisnu rindu, nevis izveidot salaidumus. Ieklāšana maksā, sākot no 6 eiro/m2 atkarībā no jumta konstrukcijas sarežģītības. Tātad finālā saimniekam jārēķinās vismaz ar 15 eiro/m2. Šis cenrādis atklāj arī jaunlaiku tendenci: ciparu par vienību (gabalu) neviens ražotājs vairs neuzrāda – tikai par jumta kvadrātmetru, ar to saprotot trīs skaidu vai šindeļu kārtas. Pasūtītājam tas atvieglo rēķināšanu, ja vien viņš neizlemj skaidas tomēr likt četrās vai pat piecās kārtās, paklausot ekspertu ieteikumiem.

Šindeļi

Šindeļu ražotāju valstī ir krietni mazāk, cits citu puslīdz pazīst un pat konkurentu preci slavē vismaz uz skaidu fona. Protams, šie koniskie dēlīši kalpo ilgāk, jo lielākoties visur tos izgatavo mūsdienīgi – zāģē tikai pa šķiedrai, serdītes izņem un ievēro vēl citas tehnoloģiskās nianses. Iespējams, žurnāla lasītājam intereses labad vien vērts uzmeklēt, piemēram, tā saukto pasaku mājiņu Vārpas ciemā Baldones pievārtē, lai praksē novērtētu “Latwoodeco” šindeļus. Tos darina Aucē, lielākoties izmanto priedi, ko izmērcē arī antiseptiķī, lai koksne nesāk zilēt, bet tālākā apstrāde, pirmām kārtām jau eļļošana, notiek uz gatava jumta. Uzņēmuma vadītājs Mareks Paļivoda stāsta, ka mēnesī viņi spējot izgatavot līdz pat 1000 m2 trīs kārtu seguma, ja vienlaikus saskrien pasūtījumi 3–4 mājām, par kvadrātmetru prasot 14 eiro, par uzlikšanu vēl 7–10 eiro. Praksē tas nozīmē, ka šāds jumts maksā aptuveni 25 eiro/m2, naglas ieskaitot, plus vēl pēcapstrāde, kas arī skaidām nepieciešama ilgmūžības dēļ.

Skuju koku šindeļus ražo arī citur, piemēram, SIA “Ozols LG” Cesvainē, cenas visiem līdzīgas, taču jūtami atšķiras atkarībā no izmantotās koksnes. Priekulē Mārtiņš Ceriņš, kurš šīs gudrības praksē kādreiz smēlies Amerikā, priekšroku dod ozolam un šādam jumtam sola pat 75 mūža gadus. Arī Kurzemes baroni savām muižām likuši ozolkoka jumtus, kalpu mājām atvēlot priedi, viņš piemin vēsturiskās paralēles.

SIA “Kurzemes šindelis” jauda nav īpaši liela – 10 m2 jumta dienā, un cena, saprotams, daudz augstāka. Izvēloties šo ekskluzīvo preci, jārēķinās ar 25 eiro, kopā ar uzlikšanu – vidēji 35 eiro/m2, taču klienti vienalga stāvot rindā, pašlaik arī līdz rudenim būtu jāgaida.

Apsvērumi

Dabiskos materiālus izvēlas tie, kas citus principiāli neatzīst savas zaļās pārliecības dēļ. Tagad tā ir modē, jo visi vēlamies dzīvot veselīgā vidē ilgi un laimīgi. Ja vēl šo viedokli stiprina pietiekami ienākumi, nudien vērts atbalstīt vietējos ražotājus, vairot viņu un visas valsts labklājību. Aiz šiem teorētiskajiem spriedumiem slēpjas arī daži praktiski apsvērumi.

Diemžēl jebkura jumta seguma īstās izmaksas saimnieks uzzina tikai tad, kad tas ir uzklāts. Pieejamo materiālu veidu ir daudz, bet tiem uzrādītā cena par kvadrātmetru – visai nosacīta. Nav pat vērts skrupulozi salīdzināt, jo aiz kadra paliek vismaz divi jautājumi – kas vēl vajadzīgs, un kāda jumta konstrukcija tad ir nepieciešama? Iedziļinoties šajās niansēs, pēkšņi atklājas, ka palīgmateriāli izmaksā gandrīz tikpat kā viss segums vai ieklāšanas darbietilpība apēd uz materiālu rēķina teorētiski ietaupīto, ļaujot amatniekiem krietni nopelnīt.

Riskanta ir vēlme iegādāties lētāko preci pat viena veida materiālu sortimentā. Pirmajā mirklī šķiet – metāls taču ir izturīgāks nekā koks, tātad īstā ir somu “Ruukki” jeb “Rannila”, kas jau kļuvusi par sugasvārdu skārda profilu apzīmējumam. Entuziasms noplok, kad izskaitļo summas, taču ir daudz lētākas alternatīvas, starp citu, ne tikai tālajā Ķīnā, bet arī tepat kaut kur kaktu apstākļos ar nolietotām iekārtām štancētas! Metāla biezums, pārklājuma veids, krāsas noturība kļūst aktuāla pēc dažiem gadiem, kad segums sāk rūsēt…

Pēc šiem aspektiem gan skaidu, gan šindeļu piedāvājums ir krietni godīgāks – ne tur svara dēļ stiprākas spāres vajadzīgas, ne papildu plēves, pat bēniņus siltinot, tik vien kā naglas. Viss maksā tik, cik nosaukts, un nav pamata domāt, ka ražotāju ieteiktie jumiķi neprot salaidumus pareizi ieklāt, kores nosegt vai logus iestrādāt. Pēc tam jumta kopšana un uzturēšana turpmākos gadu desmitus ir tikai saimnieka kompetence, bet mūžīgs jau nav neviens segums.