Mobilā versija
Brīdinājums +13.2°C
Dzidra, Dzidris, Gunita, Loreta
Sestdiena, 27. maijs, 2017
2. marts, 2017
Drukāt

Dace Judina: Latviešiem sava asinslīnija jāpieskata!

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Dace Judina

Dace Judina-Nīmane ir viens no latviešu literatūras fenomeniem – viņai iznāk vismaz pa vienam romānam ik gadu, turklāt rakstīšanas laikā Dace kopā ar dzīvesbiedru Arturu Nīmani apmeklē bibliotēkas, uzstājoties ar īpaši sagatavotām programmām, kurās skan gan dziesmas, gan dzejas un prozas lasījumi.

Nupat Dacei klajā nākusi desmitā grāmata – detektīvromāns “Ceturtais kauliņš”, kura lasītājiem ir lieliska iespēja kopā ar Annu Elizabeti izmeklēt dzimtas noslēpumus Austrijā un pētīt varas tīklus tepat Latvijā. Arī pati Dace pētījusi savas dzimtas saknes.

– Kas uzkurina interesi par dzimtas vēsturi?
– Ja nezini vakardienu, kāda var būt rītdiena? Vai var būt puķe bez saknēm? Ieliec vāzē, tā nozied, un cauri. Ir vajadzīga piederības sajūta. Mēs ironizējam par vācu un britu, cacismu, – kā viņi pēta, no kuras dzimtas tu esi. Tāpat amerikāņiem – ASV iedzīvotāju sastāvs taču veidojās no četrām plūsmām, un tad nu katrs šķetina savu dzimtas līniju atpakaļ līdz senčiem, kuri no Maijpuķītes nokāpuši (kuģis “Mayflower”, ar kuru 1620. gadā 102 angļu separātisti aizceļoja uz Ameriku – L.K.) vai līdz Viljama Iekarotāja laikiem, bet visi pārējie ir fui. Negribu teikt, ka mums vajadzētu iet šo ceļu, bet tomēr – savu asinslīniju vajadzētu pieskatīt. Agrāk un vēl starpkaru Latvijas laikā valdīja stingri patriarhālie likumi: vecākais dēls mantoja zemi, vidējais gāja amatu mācīties, jaunākajam nekas cits neatlika kā ieprecēties dzimtā, kur bija meitas. Kopumā es tajā neredzu neko sliktu – dzimtas bija stipras un tālaika cilvēkos bija stingrs kodols.

Latvijas laikā mūsu mājas bija labākās apkaimē. Tur saimniekoja vectēva brālis, viņš kopā ar citiem progresīviem saimniekiem nodibināja arī pienotavu. Saimniecības grāmatās redzams, ka viņš ņēmis ļoti lielus vekseļus no bankas un pusgada laikā naudu atmaksājis, saimniecība bija gudri nostādīta – viņš ne tikai labi pelnīja, bet varēja savu peļņu plānot. Un neba nu kalpu pulki bija nodarbināti – pašu ģimene, puisis, meita, un viss. Bet, protams, 1940. gadā viņš dabūja brīvbiļeti pareizajā virzienā. Ko tās mājas pēc tam pārdzīvojušas…

Pilno sarunu ar Daci Judinu lasiet 2.-8. marta žurnālā “Mājas Viesis” vai e-izdeumā. Tad uzzināsiet arī, no kuras puses nāk rakstnieces dzimta un kādēļ viņa uzskata – skandināvu detektīvromāni ir noziedznieku rokasgrāmata.

"Melānijas hronikas" pirmizrāde Krievijā - pārpildītā zālē (4)Pilnā skatītāju zālē pirmizrādi Krievijā vakar piedzīvojusi režisora Viestura Kairiša filma "Melānijas hronika", ar kuru tika atklāts Baltijas valstu kinofestivāls Sanktpēterburgā.
Draugiem Facebook Twitter Google+