Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. janvāris, 2012
Drukāt

Dailes teātra laukuma nākotne joprojām neskaidra


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Laukums pie Dailes teātra aizvien vairāk cieš no laikazoba un kļūst neglītāks, bet tā sakārtošanas darbi, kas “sākti” pirms sešiem gadiem, uz priekšu nevirzās ne par mata tiesu. Šoceturtdien paredzēta Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēde, kurā turpināsies diskusija par pazemes autonovietnes virszemes daļas apbūvi.


Zemes gabals pie Dailes teātra jau 2006. gada vasarā tika iznomāts SIA “Šarlotes centrs”, kuram līdz šim gadam tur bija jau jāizbūvē pazemes autostāvvieta. Diemžēl nekādi darbi netika sākti, jo, kā skaidro uzņēmēji, laikus nav bijis noslēgts līgums par valstij piederoša zemesgabala iznomāšanu, kas arī nepieciešams autostāvvietas būvniecībai. “Ļoti ceru, ka šīs nedēļas arhitekta kolēģijas sēdē izdosies panākt vienošanos, kas ļautu beidzot virzīties uz priekšu, tad arī plašāk varēšu komentēt to, kāds laukums varētu izskatīties,” skaidro SIA “Šarlotes centrs” direktors un līdzīpašnieks Voldemārs Freivalds.

Zemesgabals 1860 kvadrātmetru platībā iznomāts uz 12 gadiem ar nosacījumu, ka SIA “Šarlotes centrs” par saviem līdzekļiem un bez atlīdzības ierīkos un sakārtos virszemes laukumu 3629 kvadrātmetru platībā Brīvības un Šarlotes ielas stūrī. 2010. gada vasarā tika saņemts priekšlikums par grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. “Šarlotes centrs” lūdza izmainīt neapbūvējamās publiskās ārtelpas robežas starp Bruņinieku, Brīvības un Šarlotes ielu, mainot zonējumu uz centra apbūvi, kas dotu iespēju veikt daudzfunkcionālas ēkas būvniecību pašvaldībai piederošā zemesgabala daļā.

Andris Ameriks, RD vicemērs: “Rīgas domes prioritāte šajā gadījumā ir iespēja ar pazemes autostāvvietu palīdzību risināt joprojām problemātisko autostāvvietu jautājumu Rīgas pilsētas centra teritorijā. Savukārt jautājums par jaunu apbūvi Rīgas vēsturiskajā centrā vēl ļoti rūpīgi jāvērtē, analizējot, kā un vai tā iederēsies pilsētvidē.

 

Jebkurā gadījumā esam ieinteresēti, lai teritorija blakus Dailes teātrim, kur atrodas arī tautā iemīlētā latviešu mākslinieka Irbītes piemineklis, būtu sakopta, iekļautos pilsētas ainavā un radītu gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem tikai pozitīvas emocijas.”

 

Arī paši Dailes teātra iemītnieki – aktieri un pārējais personāls – ar nepacietību gaida, kad laukums iegūs sakoptus un pievilcīgus vaibstus. “Jau desmit gadus par laukuma sakārtošanu pie Dailes teātra ir dzirdētas tikai runas, bet nav notikušas nekādas darbības, lai tas taptu acij tīkamāks. Tāpēc Dailes teātra primārā vēlme būtu redzēt šo laukumu sakārtotu un teātra seju neapkaunojošu – ideālā variantā tādu, kādu to bija iecerējusi ēkas arhitekte Marta Staņa,” norāda Dailes teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Jakovļeva.

Atgādināsim, ka arhitekte Marta Staņa (1913 – 1972), uzvarēdama projektu konkursā, 1959. gadā radīja Dailes teātra ēku, kas ir sešdesmito gadu internacionālā funkcionālisma arhitektūras paraugs. Arī laukums ieturēts šajā stilā.

 

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -2.2
Alūksne -7.6
Daugavpils -5.7
Saldus -2.7
Liepāja -1.8
Jelgava -3.6
Ventspils -1.8
Limbaži -5
Madona -5.7
Rēzekne -7.6
Draugiem Facebook Twitter Google+