Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. septembris, 2014
Drukāt

Dailes teātrī debitē krievu scenārists Ostrovskis (3)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Dailes teātra Mazās zāles šosezon pirmā pirmizrāde – neparasta. Izrāde “Divi kapteiņi” ir krievu scenārista Genādija Ostrovska pirmais solis teātra režijā un debija Latvijas skatuves mākslā. Režisors teātra skatītājiem piedāvās grotesku Jaungada komēdiju.

Genādijs Ostrovskis (1960) ir krievu scenārists, kino režisors un producents. Viņa filmu scenāriji saņēmuši virkni kino balvu, un pēc tiem savas filmas veidojuši vairāki režisori: Pāvels Lungins, Valērijs Todorovskis, Filips Jankovskis. Arī izrādes “Divi kapteiņi” scenāriju sarakstījis pats režisors, turklāt tas jau iepriekš tapis arī paša autora veidotā kino versijā.

Izrādes darbība norisinās Jaunā gada priekšvakarā 31. decembrī, Maskavā, kur notiek visneiedomājamākās lietas un satiekas cilvēki, kuri citādi nekad nesatiktos. “Te ir neveiksmīgs zaglis, neveiksmīgs pašnāvnieks, neveiksmīgi mīlētāji un pat apšaubāma izskata pingvīni un Baltais lācis,” vēsta izrādes pieteikums.

“Esmu ļoti pateicīgs Dailes teātrim par iespēju veidot savu pirmo teātra izrādi šeit,” saka režisors Genādijs Ostrovskis. “Varu teikt, ka kino un teātra veidošanas pieredzes ir it kā līdzīgas, tomēr reizē – pilnīgi atšķirīgas. Tas, ko veidoju, no vienas puses, ir dēvējams par Jaungada komēdiju, no otras – tā tomēr nav tipiska komēdija. Tā nav arī melodramatiska, drīzāk – groteska komēdija. Dailes teātrī ir lieliski aktieri. Esmu laimīgs, ka man ir izdevība strādāt ar Lauri Subatnieku, viņš ir pasaules līmeņa aktieris, tāpat arī pārējie izrādes aktieri ir spēcīgas personības. Man ļoti iepatikās Agnese Zeltiņa – gan kā skaista sieviete, gan kā interesanta personība. Turklāt viņa lieliski atbilda lugas personāža tipāžam.”

Dailes teātra galvenais režisors Dž. Dž. Džilindžers norāda – krievu režisora veidotā izrāde ir viens no soļiem, ko teātris sper starptautiskas aprites virzienā. “Šobrīd mūsu metode ir aicināt dažādus viesrežisorus. Katram no viņiem ir sava, atšķirīga darba metode. Strādājot ar viņiem, aktieri kļūst daudz elastīgāki, mobilāki. Varu teikt, ka šobrīd mūsu trupa ir pilnbriedā, ļoti jaudīga – vairākus gadus arī esam bijuši spiesti ļoti intensīvi strādāt, jo valsts dotācija bijusi nepietiekama. Tāpat mums vajadzīgi jauni izaicinājumi. Pavasarī piecas dienas uz Dailes teātri aicināsim starptautiskus teātra ekspertus. Protams, mūsu pamata adresāts ir un paliek latviešu skatītājs. Tāpēc arī aicinām ārzemju režisorus uz šejieni, lai ir interesanti gan aktieriem, gan skatītājiem.”

“Par Genādiju man ieminējās fotogrāfs Oļegs Zernovs, Genādijs atbrauca uz Rīgu, iepazināmies. Pēc pāris viņa filmu noskatīšanās un personiskas tikšanās sapratu, ka viņš ir ļoti erudīts cilvēks. Viņš izteica vēlmi pirmoreiz kaut ko pamēģināt teātrī. Sākumā bija filmas scenārijs, pēc kura viņš vēlāk veido lugu. Varam lepoties, ka mūsu teātrī savu darbu iestudē pats režisors. Šobrīd viņam ir pilnīga brīvība, veidojot iestudējumu – viņa radošajā darbā nejaucos.”

Varbūt noder

Režisors – Genādijs Ostrovskis.

Scenogrāfs – Kristians Brekte.

Kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone.

Lomās: Ģirts Ķesteris, Lauris Subatnieks, Lauris Dzelzītis, Dārta Danēviča, Intars Rešetins, Agnese Zeltiņa, Inita Dzelme, Aminata Diarra, Hugo Lejiņš, Edgars Baburs, Krišjānis Upmalis, Sarmīte Rubule, Ivars Auziņš, Mārtiņš Poš, Aldis Siliņš, Dainis Gaidelis.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Izcila izraade! Tik smiekliiga, un reizee dzilja! Agnese Zeltinja vienkaarshi bomba otrajaa ceelienaa! Visiem iesaku redzeet!

  2. Krievijas kultūras propogandas ekspansija Latvijā. Viens ir skadrs, ka tas ir apzinats Krievijas ekspanisjas process pirms vispārējas Latvijas teritorjias okupācijas. Mani izbrīnī tendence, latviešiem izrādīt krievijas kultūras darbus, kuriem nav un nevar būt nekāda saistība ar latviešu mentalitāti Latvijā. Varbūt tas tiek gatavots tai situācijai, kad Latviju pārņems atkal krievu barbaris. Tas kas ir krievu mentalitātei piedienīgs, nu nevar būt latvietim. No ta nav ko mācīties, kā vienīgi iekarot citas teriotijas un iznīdēt citas tautas. Teātrāli vai tiešām jums nav vairs citu ideju, humānu, cilvēcīgu!

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+