Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. janvāris, 2016
Drukāt

Daina Bāra: Mazas partijas nevairo sabiedrības uzticību (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Daina Bāra

Saeima patlaban spriež par bijušā prezidenta Andra Bērziņa savulaik iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri paredz, ka partijām ir jābūt vismaz 500 biedriem pašreizējo 200 biedru vietā un ka vēlēšanās varēs piedalīties tikai tās partijas, kas dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, Politisko partiju likumā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā pieņemti otrajā lasījumā, bet līdz 1. februārim var iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam. Konstitucionālo tiesību jurists un politologs Egils Levits neatbalsta partijas biedru skaita palielināšanu un dibināšanas laika ierobežojumu un piedāvā “Latvijas Avīzes” lasītājiem savu viedokli. Publicējam arī Latvijas Universitātes asociētās profesores Dainas Bāras viedokli, kura kā ekspertu grupas pārstāve bija viena no priekšlikumu autorēm.

 

Politiskās partijas jebkurā valstī ir pamatu pamats demokrātijas tālākai attīstībai. Ja mēs gribam turpināt pilnveidot un konsolidēt demokrātiju, tad jādomā par to, kā attīstīt daudzpartiju sistēmu un kā pilnveidot pašas partijas. Saeima ir dilemmas priekšā, jo jautājums par politiskajām partijām patlaban ir ļoti aktualizējies – politiskās partijas nespēj īstenot tām uzticētās funkcijas. Tas ir pozitīvi vērtējams, ka parlaments izprot šo situāciju un vēlas partijas stiprināt.

Ja mēs runājam par demokrātiskas valsts stiprināšanu, ir jāmēģina izvairīties no politiskās sadrumstalotības. Mēs esam mācījušies no pagātnes kļūdām; viens no tādiem kļūdu labojumiem bija piecu procentu vēlētāju barjeras ieviešana partijām, lai tās varētu iekļūt Saeimā, un minimālais biedru skaits politiskajās partijās.

Demokrātija prasa arī plašu sabiedrības līdzdalību un atbalstu partijām. Ja tās ir sīkas, nelielas, tad līdzdalība ir apšaubāma. Kā zināms, ar naudu, ar uzbrūkošām sabiedrisko attiecību kampaņām var diezgan viegli panākt ievēlēšanu parlamentā. Taču partijas nav nostiprinājušās, nav izveidojušas savu politisko programmu un līdz ar to tās nespēj veikt savas funkcijas. Ne viens vien politikas pētnieks ir secinājis, ka mazs biedru skaits partijās var novest arī pie tā sauktajām projektu jeb kabatas partijām.

Sabiedrībai nav lielas uzticības politiskajām partijām. Tas vairāk vai mazāk ir saistīts ar to, ka mums nav politiskās pieredzes, pietiekamas kompetences. Jāteic, ka politiskajām partijām ir diezgan negatīva pieskaņa no iepriekšējiem periodiem. Valsts prezidenta Andra Bērziņa 2012. gadā izveidotā ekspertu grupa, kuras uzdevums bija izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus Latvijas publiskās varas pilnveidošanai, diskusijās tikās ar dažādiem pētniekiem, politisko partiju veidotājiem, diplomātiem, kas strādājuši citās valstīs. Viņi apgalvoja, ka Latvijas viena no lielākajām problēmām ir zems sabiedrības politiskās izglītības līmenis – cilvēki nezina, ko no partijām prasīt un kā tām jādarbojas. Partiju darbībā personiski iesaistīto Latvijas pilsoņu īpatsvars ir tik mazs, ka saikne starp tām un plašāku sabiedrību faktiski nav nodrošināta. Kaut arī partiju biedru skaits palēnām pieaug, tas joprojām ir tik niecīgs, ka Latvijas politiskajām partijām ir grūti pilnvērtīgi veikt sabiedrības pārstāvēšanas un pilsoņu politiskās socializācijas funkcijas.

Apstākļos, kad daļēja politisko partiju nomaiņa ar jaundibinātām partijām un to apvienībām, kā arī partiju identitātes maiņa ir pastāvīga sistēmas iezīme, netiek pilnvērtīgi realizēta partiju politiskā atbildība un vismaz dažas no tām kļūst par īsa vai vidēja termiņa projektiem bez ilgtermiņa atbildības. Politiskajām partijām ir jāspēj pārstāvēt dažādu sabiedrības grupu intereses un jāspēj uzņemties atbildību.

Lielajām politiskajām partijām, salīdzinot ar mazajām partijām, ir lielāka iespēja ietekmēt politisko procesu un vairot sabiedrības uzticību, meklējot demokrātiskai sabiedrībai pieņemamus risinājumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Jā, nu viena lielā šobrīd viešs dižu uzticību

  2. Nav tādas lielās partijas Atbildēt

    Visas partijas vienādi piedalās izņemot ko tagad vēlas ierobežot likumā bez pamata un to noteiks partijas uz kurām likums neattieksies- tās kuras neaptur 5% otkatu reklāmas PR.
    Starpcitu biedri partijās vispār neko nenosaka un tikai maksā par šo otkatu partiju izmaksām.

  3. Lielo partiju monopols- bīstams Atbildēt

    Lielās partijas nedod vispār nekādu uzticību. Jo mazāk viedokļu partijas, jo sliktāks rezultāts. Jo vairāk galvu un vairāk viedokļu jo vairāk redzējumu un risinājumu.
    Priekš kam nepārstāvēt 5% cilvēku balsis? Tad varbūt uzreiz Staļinu ielikt? Totalitārisms sanāk ja netiek visi pārstāvēti un tikai monopols un vēl pat partiju skaitu vēlas samazināt lai nebūtu konkurence monopolistiem- otkatu lielpartijām? Starp citu vienīgais iemesls kāpēc kāda partija tiek ir tikai liela reklāmas kampaņa un nevis debates par partiju plānu TV. TV neaicina visas partijas vienādi bet tikai tās kurām ir reklāmas otkati no firmām kurām pēc tam jādod iepirkumi un arī pašas šīs partijas nav publicējušas ka viņām būtu reali biedri un paši biedri aiziet prom.

  4. Man zināms, ka Bāra savu “vērtīgo” izglītību ieguvusi okupācijas gados (1973.-1983.) un tieši tāpēc nekompetenti spriež par partijām, partiju lielumu, biedru skaitliskumu un sabiedrības uzticību. Iespējams, okupācijas gados Bāra labi ir iekalusi, ka valstī jābūt vienai lielai (komunistu partijai), kurai uzticas visa sabiedrībā. Sīkās partijas ir paliekas no fašistiski buržuāziskās Latvijas un ir ļaunums – arī šo droši vien okupācijas gados Bārai mācīja augstskolā?
    No Bāras CV – “1986.- 1997. Lektore Latvijas Universitātē Politikas zinātnes katedrā”. Interesanti, ko Bāra studentiem mācīja 1986.gadā? Laikam norēja kapitālismu un ASV, bet jau 1991.gadā slavēja gan kapitālismu, gan Rietumus?

    • arī tā šķiet,ka kāda kundze joprojām dzīvo PSKP vēstures,Marksisma-Ļeņinisma un tml.lekciju saturā.Visu cieņu,bet uz vecumu gan vajadzēja tapt dzīvesgudrākai…

  5. Kas spēj radīt lielas partijas? Lielas partijas spēj radīt liela nauda.
    Kam ir liela nauda? Nepilnam 1% no valsts iedzīvotājiem.
    Tātad 99% valsts iedzīvotāju šīm partijām uzticēties nevar, jo šīs lielās partijas aizstāv nepilna viena procenta valsts iedzīvotāju intereses un vajadzības (uz pārējo 99% rēķina, protams.)
    Un šito muldējumu vispār nav vērts lasīt.

  6. Lielie savtīgo interešu grupējumi [t.s. partijas] jau sen nevieš ne uzticību, ne cerības. Nospiež ar kvantumu – kas nav un nekad nebūs kvalitātes rādītājs. Jāmaina vēlēšanu sistēma. Un musdienām neatbilstošā Satversme.

  7. Vai lielas partijas vairo tautas uzticību? D. Bāras apgalvojumi ir izfantazēti. Partiju veidošanas un darbošanās ierobežojumi ir bīstami valsts pastāvēšanai.

  8. Brīnums nenotiks. Patreizējās partijas balstās uz neoliberālisma filozofiju tās galēji labējā variantā. Tas noved pie mafiozām izdarībām praktiskā politikā. Piemēram, ministriju dalīšana starp partijām. Kādas gan tiesības var būt uzmesties par “jumtu” ministrijai? Kamēr valdīs šī filozofija mēs būsim klibi uz visām četrām kājām, vai arī vadzis lūzīs un sāksies nepārskatāmas kolīzijas.

  9. A ka tad ir ar tam lielajam zaglu partijam nepudere smadzenes.

  10. Partijās cilvēki apvienojās pēc savām interesēm un neatkarīgi no partijas lieluma tās iestāsies tikai par to, kas pašus interesē. Jo vairāk partiju parlamentā, jo plašāk pārstāvēta sabiedrība. Ar procentu barjērām un lielajām partijām sabiedrība tikai attālinās no valsts, jo mazāka sabiedrības daļa tur pārstāvētā. Svešu interešu partijā var iestāties cilvēks karjēras dēļ, bet ne lai iestātos par to, ko pats grib. Pāris partijas nevar paust visu intereses, jo tas saskaņojas tikai daudzo partiju parlamenta darbā. Nav jēgas sadzīt visus pāris partijās, ja iekļūstot parlamentā, tās vienalga sāk škelties.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+