Ekonomika
Nauda

Dainis Gašpuitis: Vai briest krīze un kad tā būs? Versija nr. X0

Foto: Fotolia

Autors: Dainis Gašpuitis, “SEB bankas” makroekonomikas eksperts

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos.

Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Pastāv iemesls bažām

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas.

Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu.

Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu.

Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli – 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

Recesiju vēl neparedz, tomēr…

Lai arī neizbēgams, recesijas stāvoklis nav ekonomikai raksturīgs. Tādēļ pamatā prognozes šādu iespēju neparedz. Tā vietā normāls ekonomikas stāvoklis ir izaugsme.

ASV pēdējo 100 gadu laikā ir piedzīvojusi 18 recesijas, un ekonomika ir bijusi lejupslīdes posmā mazāk par 20% no šī perioda.

Pēdējās desmitgadēs recesijas ir bijušas retāk. Pēdējā pusgadsimta laikā ASV ir piedzīvojusi tikai septiņas lejupslīdes, kas kopumā aizņēmis 14% perioda.

Tā kā vēsturiskais modelis ir bijis tāds, ka ASV ekonomika ir globālā ekonomikas cikla lokomotīve, tās lejupslīdes risks rada lielu interesi finanšu tirgos visā pasaulē.

ASV rādītāji ir spēcīgi

Tāpat kā ekonomikā kopumā, arī akciju tirgiem normāls stāvoklis ir to cenu pieaugums. Kopš 1928. gada ik gadu S&P500 akciju indeksa pieaugums (izņemot dividenžu ienesīgumu) vidēji ir bijis nedaudz zem 6%. Izņēmums ir ekonomiskās lejupslīdes periodi.

Kopš 1930. gadu Lielās depresijas līdz mūsdienām S&P 500 ir samazinājies ne mazāk kā 10 no 14 periodiem. Jāpiezīmē, ka akciju tirgi var turpināt darboties salīdzinoši veiksmīgi arī vājākas izaugsmes posmos.

Viena lieta, kas var likties dīvaini, ir tā, ka ASV ekonomiskie rādītāji šobrīd ir ļoti spēcīgi. Lai gan Piegādes vadības institūta (ISM) iepirkumu vadītāju indekss ir sācis kristies, tas joprojām ir krietni virs līmeņa (nedaudz virs 40), kad parasti aizsākas lejupslīde.

ASV darba tirgus ir spēcīgs, ar gandrīz rekordzemu bezdarbu un labu jaunu darbavietu pieaugumu. Izaugsme labā tempā turpinās, tādēļ loģisks jautājums ir – kā šo situāciju tulkot?

Darba tirgus vēsturiski ir uzrādījis pienācīgu darba vietu skaita pieaugumu un relatīvi zemu bezdarba līmeni laikā, kad līkne ir kļuvusi apgriezta. Tas pats par sevi nav dīvaini, jo darbs tirgus ir atpaliekošs rādītājs, kas uz ekonomikā notiekošo parasti reaģē novēloti.

Spēcīgs darba tirgus nav pretrunā ar iespējamo recesijas tuvošanos, jo piedāvājuma puses ierobežojumi kļūst arvien labāk saskatāmi, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk atrast darbiniekus. Līdzīgi ir arī ar noskaņojuma rādītājiem.

Pirms pēdējām piecām recesijām, izņemot 1981. gadā, dienā, kad ienesīguma līkne bija apgriezta, ISM indekss faktiski bija spēcīgāks nekā tas ir šodien. Patērētāju noskaņojums arī bija relatīvi augsts.

Vai “šoreiz viss ir citādi”?

Kopumā ir grūti atrast pārliecinošu argumentu tam, ka ekonomiskie rādītāji patlaban ir tik atšķirīgi, lai apgalvotu, ka „šoreiz viss ir citādi”. Tādējādi ir grūti ignorēt pienākošo signālu no fiksēto ienākumu tirgus, ka tuvojas iespējama lejupslīde.

Kad tieši sāksies nākamā lejupslīde? Pēdējo piecu recesiju dati rāda, ka tā sākas 10 – 23 mēnešu laikā no dienas, kad ienesīguma līkne kļuvusi negatīva. Ja izvēlamies vērtēt pēc vidējā (16 mēneši), tad iespējamā ekonomikas lejupslīde ASV sagaida 2020. gada vasarā.

Šis scenārijs paredz, ka ienesīguma līkne turpina saplakt un drīzumā kļūst negatīva. Taču tam vēl jānotiek. Kad akciju tirgus sasniegs maksimumu? Vēsture rāda, ka S&P 500 indekss maksimumu sasniedz 2 – 21 mēneša laikā pēc tam, kad līkne kļūst apgriezta.

Pēdējo piecu recesiju laikā tas vidēji noticis 12 mēnešu laikā. Īpaši interesanti ir tas, ka līdz šim, vismaz pēdējo piecu recesiju laikā, akciju tirgus nekad nav bijis maksimālā vērtībā pirms ienesīguma līkne kļūst negatīva.

Ja šis pieņēmums ir spēkā, akciju tirgus maksimums, pirms to sagaida nepatikšanas, ir vēl priekšā.

Precīzu laiku paredzēt nevar

Pašreizējos signālus nevajadzētu arī dramatizēt, jo precīzi paredzēt krīzes sākumu, iemeslus un tās mērogu precīzi tomēr nav iespējams.

Izaugsmes palēnināšanās un vēlīnā cikla fāze padara ekonomiskos procesus jūtīgākus arī pret esošajiem ģeopolitiskajiem riskiem, kas palielina recesijas iespējamību.

Latvijas iespēja ir ņemt vērā signālus, tas ir, nepieļaut pārmērības budžeta tēriņos un uzturēt investīcijas konkurētspējas stiprināšanā. Ja vēsturiskās norādes izradīsies pareizas un ASV ieslīdēs recesijā, to sajutīs arī Eiropa.

Cik lielā mērā, vēl rādīs laiks, un bažīties, ka pasauli un Latviju sagaida krīze kā pirms 10 gadiem, nav nekāda pamata.

Latvijas ekonomika ir nesalīdzināmi labākā situācijā, lai šo iespējamo sarežģījumu periodu pārvarētu salīdzinoši veiksmīgi un arī spētu to izmantot savā labā.

Saistītie raksti

Tas, ar ko būtu jārēķinās, ka izaugsmes nosacījumi vājināsies, īpaši eksportā. Pirms piedzīvosim lejupslīdi, kā signāls būs tālāka globālās, reģiona izaugsmes perspektīvu pasliktināšanās.

Piezīmei, pētījums liecina, ka no 153 recesijām Starptautiskais Valūtas fonds gadu pirms to sākuma ir noprognozējis vien 5 gadījumos.

LA.lv