Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
18. jūlijs, 2012
Drukāt

Daļa augstskolu vērtējumu atklāt nevēlas

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Studentiem iesaka pašiem vērsties augstskolās pēc informācijas par apdraudētajām studiju programmām, taču ne visur viņi var cerēt to sagaidīt. Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenota un Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansēta projekta gaitā vairāk nekā divsimt ārvalstu un vietējie eksperti izvērtējuši 854 no visām 954 Latvijas augstskolu studiju programmām.

 

Izvērtēšanas rezultāti augstskolām jau ir zināmi, tomēr AIP, pat neraugoties uz izglītības ministra Roberta Ķīļa aicinājumu tos publiskot, ir atteikusies to darīt līdz septembrim, kad būs pilnībā pabeigts gan vērtēšanas process, gan studentu uzņemšana augstskolās. Tostarp plašsaziņas līdzekļos jau izskanējis, ka apšaubīta 55 programmu ilgtspēja un kvalitāte 23 augstskolās, iesakot tās pat slēgt. Kā apdraudēto studiju programmu publiskošana iespaido uzņemšanas procesu un vai augstskolas ir gatavas ziņas par izvērtējumu pašas sniegt tiem topošajiem studentiem, kuri tās vēlētos uzzināt, ‒ to “LA” vaicāja vairāku sarakstā iekļuvušo augstākās izglītības iestāžu pārstāvjiem.

Arnis Mugurēvičs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību prorektors: “Trīs mūsu studiju programmas, ko eksperti atzinuši par slēdzamām, kritizētas galvenokārt nevis par saturu, bet studentu skaita nepietiekamību. Jau pirms AIP atzinuma plānojām tās slēgt, tāpēc šogad jaunus studentus tajās vairs neuzņemam. Taču tie, kuri šajās programmās jau studē, universitāti noteikti absolvēs. Visas šīs programmas joprojām ir akreditētas un to slēgšanas iemesls ir tikai finansiālais neizdevīgums augstskolai.

 

Universitātei par sliktu nācis tas, ka medijos minēti veseli studiju virzieni kā, piemēram, zemes ierīcība, kaut arī slēdzama tajā ir tikai viena pirmā līmeņa izglītības programma, kuru savulaik izveidojām Latvijas Zemes dienesta darbinieku izglītošanai.

 

Tā kā atzinums pilnībā tiks pabeigts tikai septembrī, līdz tam sīkāku informāciju par tā saturu studentiem neatklājam.”

 

Ilmārs Lešinskis, Latvijas Jūras akadēmijas prorektors: “Šaubos, vai AIP vērtējums būs iemesls mūsu kuģošanas un ostu vadības studiju programmas slēgšanai. Tā ir vienīgā šāda programma Latvijā, un studentu interese par to ir liela. Eksperti programmu vērtēja galvenokārt pēc akadēmiskiem kritērijiem. Mēs pasniedzam profesionālus priekšmetus, gatavojot speciālistus jūrniecības nozarei, tāpēc daudz būtiskāks mums ir nozares speciālistu un Satiksmes ministrijas vērtējums. Turklāt jau pašā AIP atzinumā un citur pausts viedoklis, ka Latvijas ekonomikai nepieciešams gatavot šauras specialitātes vadītājus, nevis vadītājus vispār. Ekspertu aizrādījumus gan ņemsim vērā un to pilnveidosim, taču par krasām izmaiņām studentiem nav jāuztraucas. Uz studentu jautājumiem atklāti atbildam, neslēpjot vērtējuma detaļas.”

 

Irēna Kaminska, Daugavpils Universitātes mācību prorektore: “Visās akreditētajās studiju programmās turpināsim studentu uzņemšanu un mācību darbu, kā plānots. Vadoties pēc ekspertu vērtējumiem, veiksim tikai atsevišķus uzlabojumus. Studiju programmu atvēršana un aizvēršana augstskolā ir process, kas norit nepārtraukti un nav atkarīgs no kādu projektu atzinumiem. To būtiski ietekmēs vienīgi akreditācijas komisijas lēmumi.

 

Programmas, kuras jau iepriekš gatavojāmies aizvērt, izvērtēšanai nemaz neiesniedzām. Tāpēc nākamajiem studentiem nav iemesla uztraukties. Ja viņi vērsīsies pēc informācijas, atklāšu tik daudz, cik drīkstu – atļaušu iepazīties ar projekta ekspertu ziņojumiem bez gala slēdziena.

 

Tie ir manā un programmu vadītāju rīcībā nodrukāti vienā eksemplārā, un mēs tos nedrīkstam ne kopēt, ne arī citādi izplatīt tālāk vai publiskot. Taču izlasīt tos viņiem ļausim.”

 

Uldis Sukovskis, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) mācību prorektors: “Pati ideja par ESF projektu studiju programmu analizēšanai ir ļoti laba, taču diemžēl starptautisko ekspertu darbā bijušas nepilnības. Vērtēšanā dažbrīd nav ņemti vērā konkrēti apstākļi, kas pamato programmas vai tajās iekļauto mācību priekšmetu nepieciešamību. Turklāt dalība projektā bija brīvprātīga, un tas nostāda augstskolas nevienlīdzīgās situācijās. Lai arī RTU nenostājas pret rezultātu publiskošanu, neuzskatām, ka ir korekti to darīt tagad, reflektantu dokumentu pieņemšanas laikā, jo, piesakoties projektam, visas iesaistītās augstskolas apņēmās rezultātus publiskot tikai septembrī.

 

Nesen medijos tika izplatīta nepatiesa informācija par slikti novērtētajām programmām ‒ to vidū ‒ arī divām RTU programmām, radot neizpratni gan dažos esošajos, gan topošajos studentos. RTU joprojām pilda savu solījumu un nepublisko projekta rezultātus pat esošajiem studentiem un reflektantiem.”

 

Jānis Gardovskis, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors: “Mūsu psiholoģijas studiju programmai eksperti ieteica veikt divus uzlabojumus, lai paaugstinātu tās ilgtspējību ‒ izveidot arī maģistra, doktora līmeņa studiju programmas un palielināt pasniedzēju skaitu ar psihologa grādu. Abus uzlabojumus universitāte jau ir veikusi. Pēc ekspertu starpziņojuma saņemšanas RSU lūdza arī veikt obligāto psiholoģijas programmas akreditāciju un tās eksperti norādījuši, ka šī programma ir akreditējama uz sešiem gadiem ‒ ilgāko iespējamo periodu. Pagaidām RSU Studentu serviss, kas pamatā saņem visus esošo un potenciālo studējošo jautājumu, nav saņēmis nevienu jautājumu, kas skartu studiju programmu izvērtējumu. Tomēr, RSU pati ir informējusi potenciālos studentus par programmu vērtēšanas rezultātiem, gan mājas lapā norādot uz vērtējuma rezultātiem, gan, psiholoģijas programmas gadījumā, nosūtot informāciju uz pieteikumos norādītajiem e-pastiem.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+