Latvijā
Izglītība

Daļa darbu zaudēs: kaislības ap RPIVA nerimst 2

Foto-Timurs Subhankulovs

Pašpārvaldes vadītāja aizstāv
Šonedēļ sākusies uzņemšana Latvijas Universitātes (LU) pārņemtajās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) studiju programmās. Bet tikmēr nerimst kaislības par pārņemšanas procesu un RPIVA izmaksātajām milzīgajām prēmijām.

Kā ziņots, neilgi pēc valdības lēmuma reorganizēt RPIVA tās darbinieki naudas balvās un prēmijās saņēmuši 1,4 miljonus eiro. Tika lēsts, ka vidējais vienas prēmijas apmērs ir 10 000 eiro, rektore Daina Voita prēmijā esot saņēmusi aptuveni 25 000 eiro. No valsts budžeta līdzekļi tērēti nav, taču to studiju maksās samaksājuši studenti, tāpēc interesējos, kā šo dāsno prēmiju dalīšanu vērtē viņi.

Daļa studentu, sakot, ka trūkst pilnīgas informācijas, atteicās sniegt “LA” komentāru, vēl citi neizteicās, baidoties par sekām, ko atklāti pausts viedoklis varot atstāt uz viņu turpmākajām studiju gaitām. Kāda RPIVA studente, kas lūdza savu vārdu neizpaust, gan uzskata prāvo prēmiju izmaksu augstskolas darbiniekiem par neētisku un nepieņemamu, jo īpaši tāpēc, ka vairums turpinās savu darbu tikai zem citas augstskolas vārda. Tomēr ir arī augstskolas vadības aizstāvji, kuri nesaskata nekādas problēmas tajā, ka studenti ar savu artavu faktiski ir sametuši tūkstošu prēmijas.

“Ir sajūta, ka mūs cenšas sanaidot ar pasniedzējiem un pašreizējo RPIVA vadību,” uzskata RPIVA Studentu pašpārvaldes vadītāja Lauma Dūmiņa. “Ir taču zināms, ka pagājušajā gadā noslēgts RPIVA un tās arodbiedrības darba koplīgums, kas paredz – ja dibinātājs reorganizē vai likvidē RPIVA, tad augstskolas darbinieki saņem naudas balvas vienas mēnešalgas apjomā par katru nostrādāto gadu. Protams, šī naudas summa bija apjomīga un studentiem neizprotama, bet, ja netiktu izpildīts šis līguma punkts, ko tas būtu mums mācījis kā topošajiem pedagogiem, vadītājiem? Ka darba devējs var neizpildīt līgumā noteikto? Jā, šis līguma punkts varēja būt citādāks un pasniedzēji, lai arī teorētiski turpina darbu, saņēma prēmijas, bet zināma drošība ir tikai līdz 2019. gadam kā studentiem, tā pasniedzējiem, jo tad notiks akreditācija,” aizstāv L. Dūmiņa.

Rasa Valdiņa RPIVA diplomu ieguva šogad, un, viņasprāt, par šo notikumu nevajadzētu celt tādu traci, atsaucoties uz koplīgumu, kurā šāds punkts bijis atrunāts. “Tos, kuri par šādu koplīgumu neko nezina, visticamāk, šis fakts varētu šokēt, taču, to zinot, neko pretlikumīgu nesaskatu,” saka Rasa. Jāpiebilst gan, ka koplīgums par šādu prēmiju izmaksu, ja augstskola tiek likvidēta, pieņemts pagājušā gada beigās gandrīz vienlaikus ar paziņojumiem par RPIVA pievienošanu LU, tātad izskatās, ka šis punkts iekļauts ļoti apzināti. Tomēr R. Valdiņa netic, ka tas noslēgts steigā, jau zinot par tuvojošos likvidāciju. “Tāpat nevar zināt, cik ilgi pārceltie RPIVA darbinieki varēs saglabāt savas darba vietas, jo funkcijas, visticamāk, dublēsies,” uzskata studente.

Tomēr Liene (uzvārdu nevēlējās minēt), kura pērn RPIVA pabeidza, uzskata – viņa visus gadus par studijām maksājusi, tāpēc pieņem, ka arī savā ziņā piedalījusies šo prēmiju finansēšanā. “Ja pasniedzēji arī turpmāk saglabā darbu, bet mainās tikai telpa un iestāde, tad šādu prēmiju izmaksām nebija nekāda pamata. Viņi taču neko nezaudē. Un neko īpašu arī nav paveikuši! Tas nav godīgi. Latvijas Universitātei taču droši vien šis augstskolas pievienošanas process sagādā papildu darbu. Viņiem taču neviens nedeva par to milzu prēmijas?” spriež Liene.

Studenti var parakstīt līgumus ar jaunajām mācību iestādēm

Lielo naudas balvu izmaksa RPIVA darbiniekiem pārsteigums bijis arī Latvijas Universitātes (LU) vadībai. “Mums nav iebildumu, ja naudas balvu vai prēmiju darbiniekam samaksā par labu rezultātu sasniegšanu, to atsevišķi izvērtējot. Samērīga prēmija tādos gadījumos pat ir atbalstāma. Taču likvidācija, kura pēc būtības lielākajai daļai darbinieku nemaz nenozīmē likvidāciju, bet gan jauna statusa iegūšanu, nav pamats, kā dēļ būtu jāmaksā prēmijas,” norāda LU rektora vietnieks studentu un sociālajos jautājumos un arī RPIVA likvidācijas komisijas vadītājs Jānis Stonis.

Likvidācijas komisija šo apstākli gan nekādā gadījumā neņemšot vērā, lemjot par darbinieku pārcelšanu. “Mūsu skatījumā, tā nav darbinieku atbildība, drīzāk vadības,” uzsver komisijas vadītājs un informē, ka studenti izteikuši vēlmi, kur un kā vēlas turpināt studijas, un jau var parakstīt sagatavotos līgumus ar jaunajām mācību iestādēm – LU vai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA), lai no 1. septembra sāktu tajās studēt. Līdz ar jūliju likvidācijas komisija sākusi nodarboties arī ar darbinieku pārcelšanu, taču tikai daļa RPIVA darbinieku turpinās darbu LU vai JVLMA. “Abām augstskolām ir pienākums pārņemt visu ievēlēto akadēmisko personālu, kas ir iesaistīts studiju procesā. Esam to izanalizējuši un sadalījuši pēc tā, kurās no attiecīgajām studiju programmām viņi strādājuši. 48 vai 49 no tiem turpinās darbu LU, bet 26 – JVLMA,” skaidro Stonis. Patlaban izskatīšanā esot vispārējais personāls, no kura noteikti visi netiks pārņemti, jo daļa funkciju dublējoties, daļa atkrītot. Darbinieku saraksts vēl tikšot izskatīts, un gala lēmums varētu tapt gatavs uz jūlija vidu vai otru pusi.

Vēl aptuveni 140 personu RPIVA strādāja kā piesaistītie speciālisti, par kuru nākotni komisija lems vien pēc jaunā mācību gada sākuma. “Visticamāk, piesaistīto speciālistu skaits ļoti samazināsies, jo abām augstskolām šīs kompetences ir pašām,” pauž 
J. Stonis.

Veic resorisko pārbaudi

Gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan Ģenerālprokuratūra pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lūguma saistībā ar RPIVA darbiniekiem izmaksātajām naudas balvām patlaban atbilstoši savai kompetencei veic resorisko pārbaudi.

Ministrija informē, ka nav bijusi informēta par pērn veiktajiem grozījumiem RPIVA darba koplīgumā. “Juridiski augstskolai nav pienākums par to informēt ministriju, tas ir augstskolas iekšējās pārvaldības jautājums un rektoru atbildība. Taču IZM sagaida, ka augstskolas ar darbiniekiem slēdz racionālus un likumdošanai atbilstošus līgumus vai koplīgumus,” skaidro IZM pārstāve Inta Bērziņa.

Vēl janvārī sarunā RPIVA rektore Daina Voita medijiem izteica pieņēmumu, ka akadēmijas reorganizācija saistīta arī ar interesi pārņemt tās finanšu uzkrājumus. Voita toreiz norādīja, ka pagājušā gada nogalē RPIVA uzkrājumi investīcijām sasniedza četrus miljonus eiro, kas, pievienojoties LU, līdzās citām saistībām nonāktu LU īpašumā. Pēcāk Voita kategoriski atteikusies komentēt informāciju par RPIVA darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, kamēr notiks likvidācijas process.

Rektors atbildīgs

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā ir gan valsts apmaksātās studijas, gan maksas studijas, līdz ar to augstskolas budžets veidojas gan no valsts, gan pašu finansējuma. 2017. gadā RPIVA izdevumu pozīciju savā budžetā bija plānojusi 6 713 468 eiro apmērā. Tātad pašu nopelnītā naudas daļa ir liela, jo, kā liecina IZM informācija, piemēram, 2016. gadā valsts budžeta dotācija RPIVA studijām bija 1 335 591 eiro, zinātniskajai darbībai – 
140 045 eiro. Vai un kā valsts kontrolē naudas izlietojumu? “Piešķirtais finansējums augstskolai jāizlieto atbilstoši tā piešķiršanas mērķim, taču augstskolas pašas nosaka tā sadali 
iestādes iekšienē. Augstskolu likums nosaka, ka rektors nodrošina augstskolai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu un personiski atbild par augstskolas finansiālo darbību,” lakoniski skaidro IZM pārstāve.

Saistītie raksti

Par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu augstskola ministrijai atskaites iesniedz ik mēnesi – tajās nekādi pārkāpumi neesot konstatēti. Taču ikgadējais izglītības iestādes budžeta pārskats ar visām – arī ar valsts budžetu tieši nesaistītām ieņēmumu un izdevumu – pozīcijām ministrijai jāiesniedz reizi gadā (janvārī par iepriekšējo gadu).

Tā kā Augstskolu likums nosaka, ka finanšu līdzekļi, kurus iegūst no studiju maksas, cita starpā izmantojami arī akadēmiskā un vispārējā augstskolas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai, kā arī personāla darba samaksai, tad, visticamāk, nauda prēmijām tik tiešām ņemta no studentu veiktajiem maksājumiem. Ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš aģentūrai LETA paudis: “Lai arī naudas balvu izmaksām nav izlietoti valsts budžeta līdzekļi, tomēr augstskola ieņēmumus guvusi, izmantojot valsts deleģētās tiesības un resursus.”

LA.lv