Latvijā
Sabiedrība

Daļa diasporas vīlusies: kādēļ Dziesmu svētku laikā neinformē par reemigrācijas plānu? 16


Dziesmu un deju svētku gājiens Rīgā, 01.07.2018.
Dziesmu un deju svētku gājiens Rīgā, 01.07.2018.
Foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avîze

Papildināts ar video.

Daļa no uz Dziesmu un deju svētkiem atbraukušajiem diasporas pārstāvjiem ir vīlušies, ka svētku norises vietās nav iespējams uzzināt par jauno remigrācijas pilotprojektu. Viņi pauž nožēlu, ka atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izmantojusi svētkus arī kā iespēju, lai viņus aktīvāk informētu par atgriešanās iespējām, ceturtdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Vilšanos par informatīvā stenda neesamību pauž deju kolektīvs “Sakta” no Anglijas pilsētas Birmingemas. Kolektīva pārstāvji bija cerējuši, ka svētku norises vietās starp daudzajām tirdzniecības un ēdināšanās teltīm būs arī vieta informācijai par remigrācijas pilotprojektu. “Kolektīvā iekšienē mēs par to diskutējām, ka no valdības puses nav nekādas iniciatīvas, ka viņi piedāvātu kādu vietu, kur mēs varētu aiziet, painteresēties, pakonsultēties kādā teltī, piemēram, Vērmanes dārzā, kuri ir ļoti liela kustība šobrīd. Zvanījām arī uz ministriju un prasījām, kāpēc nav šādas telts. Viņi mums atbildēja – diemžēl mēs šo palaidām garām,” stāsta Birmingemas deju kolektīva “Sakta” dalībnieks Kristaps Petrovskis.

Remigrācijas pilotprojektu uzraugošā VARAM skaidro, ka remigrantu konsultantu būtība ir katram potenciālajam mājās braucējam sagatavot unikālu informatīvo piedāvājumu par dzīvesvietu, darbu un izglītības iespējām interesējošā reģionā. Šī iemesla dēļ ministrija neesot saredzējusi labumu veidot universālu informatīvo stendu Dziesmu svētku laikā. “Materiāli, ko iedot, īsti nav. Apkalpot vienlaicīgi nevar visus, līdz ar to šo pakalpojumu nevar nodrošināt tādā kvalitātē, kā mēs gribētu redzēt. Tāpēc labāk netaisīt kaut ko, kur pēc tam būtu sūdzības – jā, es gribēju pieiet, bet tur jau viens cilvēks runāja, nebija laika,” saka VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis (VL-TB/LNNK).

Saistītie raksti

Ministrijas skaidrojums neapmierina Eiropas Latviešu apvienību. Tā uzskata, ka remigrantu konsultantiem no reģioniem bija jābrauc uz svētkiem un ar potenciālajiem mājās braucējiem jātiekas klātienē, jo svētki, kuros piedalās ap 2500 ārzemju latvieši no 21 valsts, ir unikāls pasākums un daudz labāks veids nekā saziņa sociālajos tīklos. Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto ir nepatīkami pārsteigta, ka atbildīgā ministrija nebija pacentusies pat svētku pirmajos pasākumos, kas bija veltīti tikai un vienīgi ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, sagatavot pat vienkāršus bukletus par remigrācijas pilotprojektu un kontaktinformāciju. “Ja valsts ir nolēmusi ieguldīt samērā lielus resursus šīs politikas veidošanā, tas ir nolaidīgi neinformēt par to arī mērķauditoriju. Tādā veidā mēs raisām tikai neizpratni gan Latvijā dzīvojošos cilvēkos, kāpēc šie resursi tiek tērēti, gan arī aizbraucējos, kuri neizprot, kā šie pasākumi ir viņiem mērķēti. Tā ir iespēja, ko mēs varam zaudēt. Otro reizi izgāžot šo priekšstatu, ko nozīmē remigrācija, man bail, ka trešo reizi mēs nespēsim par to runāt,” norāda Pinto.

Kopumā gan atbildīgā ministrija ir apmierināta ar remigrācijas pilotprojekta gaitu. Aizvadītājā nedēļā darbības izvērtēšanai uz Rīgu izsaukti visi reģionālie konsultanti. Viņi visi par kvalitatīvu darbu arī turpmāk saņems valsts finansējumu. Kopumā remigrantu konsultantu un remigrantu biznesa ideju atbalstīšanai valsts šogad tērēs 400 000 eiro. Līdz šim konsultanti esot palīdzējuši Latvijā atgriezties 20 ģimeņu 55 cilvēkiem.

LA.lv