Foto – Shutterstock

Daļa no bērnu nopelnītā – pensionāriem? 37

Demogrāfisko lietu padomes sēdē labklājības ministrs Jānis Reirs nesen ierosināja vienu procentu no strādājošo bērnu samaksātajiem nodokļiem novirzīt viņu vecākiem pensionāriem, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Šāda sistēma veicinās gan nodokļu maksāšanu, gan paaudžu solidaritāti. Ko par to domā paši pensionāri?

Reklāma
Reklāma

Ieguvēji – nodokļu maksātāju vecāki

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Ministra priekšlikums paredz: 1% no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas tiek novirzītas pensiju apdrošināšanai, tiks samaksāts katra nodokļu maksātāja vecākiem kā papildinājums jau esošajai pensijai. Piemēram, ja algas apmērs ir 500 vai 1000 eiro, tad vecākiem novirzītais 1% būtu 5 vai 10 eiro mēnesī. Ja šo summu saņems abi vecāki, tad tā tiks sadalīta uz pusēm. Šādu atbalstu saviem vecākiem sniegs tikai tie nodokļu maksātāji, kuri tos maksā vispārējā režīmā ar likmi 34,09%. Turklāt, jo vairāk ir bērnu, kas maksā nodokļus Latvijā, jo lielāku pensijas piemaksu saņems vecāki. Ieguvēji būs visi tie seniori, kuriem ir vairāki pieauguši bērni, ar nosacījumu, ja tie strādā algotu darbu Latvijā un godīgi maksā nodokļus. Neko neiegūs seniori, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav bērnu, piemēram, tie jau ir miruši, kā arī, ja pēcnācēji ir bezdarbnieki vai strādā ārzemēs. Šā priekšlikuma īstenošanai Labklājības ministrija veido darba grupu, kas darbu sāks jau šogad un priekšlikumus izstrādās līdz 2018. gada jūlijam.

“Būtu ļoti jauki, ja labklājības ministrs izprastu sociālās apdrošināšanas sistēmas dziļāko filozofiju,” vērtē “DNB” bankas (“Luminor”) ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. “Tās ideja – cilvēki ekonomiski aktīvajā dzīves posmā veic apdrošināšanas iemaksas un proporcionāli tām saņem maksājumus no šīs sistēmas, sasniedzot noteiktu vecumu, zaudējot darbu, kļūstot par vecākiem un citos līdzīgos gadījumos. Šī sistēma noteikti nav domāta tam, lai valsts vecumdienās pateiktos cilvēkiem par to, ka viņi ir izaudzinājuši bērnus. Piebildīšu, ka sociālās apdrošināšanas sistēmā nav tādas resursu pārpilnības, lai izdalītu šādas dāvanas. Šādi politiķu “ātro ideju” radītie papildu izdevumi samazinātu resursus, no kuriem var maksāt pensijas citiem.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Eksperts uzsver, ka sociālās apdrošināšanas sistēmas darbībai jābūt pēc iespējas nemainīgai. Resursi, ar kuru palīdzību politiķi var censties sasniegt jebkādus mērķus, kas viņiem tajā brīdī šķiet atbalstāmi, pēc viņa domām, meklējami valsts pamatbudžetā, ko finansē no nodokļu ieņēmumiem.

“Lai arī sociālās apdrošināšanas iemaksas mēdz dēvēt par sociālo nodokli, būtībā tas nav nodoklis,” saka P. Strautiņš.

Kaut mazs, tomēr ieguvums

“Pensionāru materiālais stāvoklis uzlabosies tad, kad pensiju indeksācija būs lielāka par nodokļu paaugstināšanos, kad valstī necelsies cenas pārtikai, zālēm, pakalpojumiem, kad būs godīgi politiķi. Ja valsts domās par ražošanas attīstību, tad bērniem būs darbs un viņi atbalstīs savus vecākus. Es būtu laimīgs, ja, ieslēdzis televizoru, varētu dzirdēt, ka atvērta jauna ražotne ar simt darba vietām, jaunām tehnoloģijām,” domā izdienas pensionārs Jāzeps Janiševs no Ogres. Labklājības ministra priekšlikumu un darba grupas veidošanu, lai izsvērtu tā tiesiskos, ekonomiskos un sociālos aspektus, viņš vērtē skeptiski. Plānu iesaistīt šā priekšlikuma apspriešanai pēc iespējas plašāku sabiedrības pārstāvniecību seniors sauc par uzmanības pievēršanu pirms vēlēšanām.

J. Janiševs atgādina, ka pensionāru priekšlikumi katru gadu tiek iesniegti labklājības ministram, taču dzirdīgas ausis rod tikai retais ierosinājums. Viens no tādiem piemēriem – palielināt piemaksas par darba stāžu pensionāriem, kas ir pensionējušies līdz 1996. gadam. Par šādām izmaiņām pensionāru organizācijas cīnījušās daudzu gadu garumā.

Reklāma
Reklāma

“Priekšlikums ir vērtīgs, labs un par to vērts padomāt. Kaut arī neliels, tomēr pensionāriem tas būs ieguvums,” saka Rīgas senioru kluba “Rudens” vadītāja Regīna Velviča, kura priecājas par katru pensijas pieaugumu, arī tad, ja tie būtu vien daži eiro no bērnu nomaksātajiem nodokļiem. Viņa spriež, ka nākotnes pensionāriem būs daudz grūtāk, īpaši tiem, par kuriem darba devēji savulaik nav maksājuši visus nodokļus. Tad bērniem var nākties uzturēt savus vecākus, un tas būs smagi, it īpaši, ja nebūs darba vai algas būs tikpat mazas kā tagad.

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš rezumē: “Katra priekšlikuma realizācija, kas dod rezultātu pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanai, ir atbalstāma. Arī mūsu federācijas pārstāvis darbosies darba grupā par bērnu maksāto nodokļu daļas novirzīšanu saviem vecākiem.

Kopumā, neskatoties uz to, ka panākta vesela rinda uzlabojumu pensionāru materiālā stāvokļa stabilizēšanai, nopietnu satraukumu rada tas, ka joprojām pieaug nabadzības risks pensionāru vidū, jo mazo pensiju saņēmējiem pensiju pieaugums indeksācijas un citu pasākumu dēļ nespēj tikt līdzi dzīves dārdzības un algu pieaugumam tautsaimniecībā.”

Otrdien, 31. oktobrī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā izskatīja LPF priekšlikumus pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanā un nabadzības riska mazināšanā, tostarp ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz minimālās algas līmenim, piemaksu pie pensijām neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu noteikta lieluma vienīgajam mājoklim un citus.