Mobilā versija
+6.1°C
Kazimirs, Izidors
Piektdiena, 24. marts, 2017
4. maijs, 2016
Drukāt

Kā tautieši ārvalstīs svinēs 4. maija svētkus? “LA” aptauja (1)

Foto: LETAFoto: LETA
UZZIŅA

* Atsaucoties Latvijas simtgades biroja aicinājumam, Latvijas Institūts aicina ikvienu iedzīvotāju un Latvijai piederīgo visā plašajā pasaulē 4. maijā – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā – kopā ar saviem tuvajiem svinēt Baltā gald­auta svētkus.

* Svētku ideja ir vienkārša: ģimene, draugi un kaimiņi sanāk kopā pie viena galda, ietur vieglu, kopīgi sarūpētu maltīti, kā arī izmanto iespēju pārrunāt ieceres sava pagalma, apkaimes, pilsētas, novada un valsts nākotnei.

* Svinētāji aicināti iemūžināt svētku brīdi fotogrāfijās un dalīties ar tām sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi #BaltaisGaldauts.

Anda Vārna Ālborgā, Dānijā: “Šī diena manā ģimenē vienmēr turēta godā. Ja ne lielas svinības ar grezni klātiem galdiem, tad ģimenes sanākšana un kopīgu darbu veikšana ir daļa no tradīcijām. Dzīvojot ārzemēs, tas ne vienmēr izdodas, taču tas nenozīmē, ka tiek aizmirsts par valsts svētkiem. Arī šogad 4. maiju pavadīšu sarunās ar ģimeni, apspriežot paveikto un kaļot kopīgus nākotnes plānus. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena ir daļa no mūsu vēstures – tātad daļa no mums. Baltā gald­auta svētki ir izcila ideja – manuprāt, valsts mēroga svētkos galvenais ir justies vienotiem, dalīties atmiņās un vairot prieku.”

Santa Kazakeviča Oslo, Norvēģijā: “Norvēģijā ar ģimeni dzīvojam jau piecus gadus un pieņemam šīs valsts tradīcijas. 4. maijs nav mums aktuāla diena. Lielākoties svinam Līgo – gan braucam uz Latviju pie radiem, gan sapulcējamies latviešu bariņā Oslo, kur cepam šašlikus, ēdam sieru, dejojam un dziedam Jāņu dziesmas.”

Kristiāna Arāja Parīzē, Francijā: “Nenoliedzami 4. maijs ir viena no zīmīgākajām dienām Latvijas vēsturē. To nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst, par to ir jāstāsta jaunajai paaudzei, lai arī viņos rastos patriotisma dzirksts. 1991. gadā vēl biju pārāk maza, taču pēcāk ģimene stāstīja, ka šajā dienā ļaužu pūļi ar nepacietību gaidīja atbildi – visu ausis esot bijušas kā pielīmētas radio aparātiem, kad atskaņota tiešraide no Saeimas nama. Kad tika paziņots par deklarācijas pieņemšanu, visa Latvija līksmoja. Šajā dienā noteikti sarūpēšu svētku pusdienas vai vakariņas, kam sekos āra aktivitātes.”

Iveta Klavdeva Pēterhēdā, Skotijā: “Baltā galdauta svētku ideja ir skaista, taču to vieglāk īstenot Latvijā. Agrāk mūsu pilsētiņā bija kultūras organizācija, kas, lai gan darbojās tikai sestdienās, tomēr uzturēja latvisko garu. Kopīgi svinējām Jāņus, 18. novembrī braucām uz Latvijas vēstniecību Edinburgā. Diemžēl tagad tā vairs nepastāv.”

Valdis Mucenieks Londonā, Lielbritānijā: “Tolaik – 90. gadu sākumā – šī diena nelikās tik nozīmīga kā, piemēram, barikāžu laiks vai 1991. gada 21. augusts. Taču tagad, atskatoties uz 4. maiju pēc vairāk nekā divdesmit gadiem, saprotu, ka šī diena bija izšķiroša, virzot Latviju tuvāk neatkarības atgūšanai. Prieks, ka arī mani bērni, lai gan nedzīvo Latvijā, tomēr labprāt apgūst mūsu valsts vēsturi. Katru gadu 4. maijā vairākas ģimenes sapulcējamies pie vakariņu galda – dalāmies pārdomās, izbaudām kopā būšanu un iespēju runāt dzimtajā valodā.”

Elīna Meldere Freilasingā, Vācijā: “Ģimenē šo dienu nekad neesam svinējuši. Taču jebkuri svētki ir jauki un, ja vien sapulcējas domubiedri, kāpēc gan nesarīkot kopīgu pasēdēšanu. Gan šeit Freilasingā, gan līdzās esošajā Zalcburgā (Austrijā) pazīstu dažus latviešus, taču neesmu dzirdējusi, ka tuvākajā apkārtnē būtu kāda latviešu kopiena, kas organizētu kultūras pasākumus.”

Ineta Beinaroviča Dublinā, Īrijā: “Atminos, kad bērnībā ar vecākiem izkārām pie mājas Latvijas karogu, ikreiz pārņēma patīkamas emocijas un saviļņojums. Taču ārzemēs vismaz manu tuvāko draugu un paziņu lokā 4. maijā netiek rīkoti nekādi pasākumi. Manuprāt, būtiskāk par svinēšanu ir atcerēties un apzināties šīs dienas nozīmi. Tāpat latviešu ģimenēs, kurās aug bērni, jāstāsta gan par 18. novembri, gan par 4. maiju. Lai arī dzīvoju ārzemēs, ir prieks braukt uz Latviju kā brīvu, neatkarīgu zemi.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nekā nesvinēs! Kas man būtu jāsvin? Par ko man priecāties? Un būt Laimīgam! Par visu šito neizdarīto, nesasniegto, nomuļļāto, novazāto! Tik vien ir kā Nato un EU. Latu pazaudējām! Latvieši 25 gados nav piedzimuši vairāk, bet paliekam ar vien mazāk un mazāk! Krievu paliek Latvijā, vairāk un vairāk! Nemainiet? Lai nebūtu jāiegāžas Ubaga statusā, lai nebūtu jāskatās uz Norijušajiemsja krieviem un Mēs būtu maksāt spējīgi! Bija jāmeklē labāka darba samaksa ārzemēs! Lai neiestājas Pilnīgā maksāt nespēja! Pārvākties dzīvot kautkādā Krusčovkas pažobelē! Āgenskalna tirgus, Bolderāja, maskačka, Sarkandaugava, vai blakus Rīgas centram! 18 novembris protams! Iekšā sevī sajūta ir, kautkas īpašs! Barikāžu laiks, protams! Tur ar draugiem bijām, dažus vakarus, naktis. Bet kad pēc 25 gadiem tik slikti būsim attīstījušies, nodzīvojušies! To neviens nevarēja iedomāties! Politiķi, Ekonomisti, Juristi Nav izdarījuši savus Galvenos pienākumus! Pret, priekš Neatkarību atguvušās republikas! Priekš Latviešu tautas!

Māris Zanders: Interesanti, bet riskantiPiedāvājot "valsts izdevumu finansēšanu uz valsts ārējā parāda pieauguma rēķina", "Vienotība" nonāk pretrunā.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Jāparunā ar deputātiem…

Saeima lems par cirka dzīvniekiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas deputāti otrdienas sēdē neatbalstīja aizliegumu izmantot savvaļas dzīvniekus atrakcijās un cirka izrādēs, ziņo lsm.lv. Par to gan vēl būs jālemj Saeimas plenārsēdē. Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka stāstījis, ka deputātu vairākumu pārliecinājusi vēlme neliegt bērniem prieku, ko dod dzīvnieku triki cirkā. Tāpat esot bažas par to, vai cirks spēs pastāvēt bez dzīvniekiem. Līdaka pats gan atbalsta savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu, norādot, ka cirka izrādes dod nepareizu priekšstatu par dzīvniekiem.

Kas vairotu jūsu laimes sajūtu?
Atis Klimovičs: Ne viss tika pateikts 16. martā (83)Pietrūka Latvijas valdības oficiāla paziņojuma par Otrā pasaules kara izraisītājiem.
Māris Antonevičs: Šāviens garām, Mežvieta kungs! (42)Ja represīvas iestādes vadītājs pārmet sabiedrībai un medijiem aizraušanos ar kritiku, tas ir skandalozi
Draugiem Facebook Twitter Google+