Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. decembris, 2015
Drukāt

Dalītais īpašums iestrēgst Saeimas durvīs (8)

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nezina, ko iesākt ar Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu.

Kaut arī Saeimas Juridiskās komisijas un Mājokļu jautājumu apakškomisijas deputāti atbalsta šī likumprojekta skatīšanu pirmajā lasījumā, vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs (“Vienotība”) pat ierosināja nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai vai nosūtīt atpakaļ Tieslietu ministrijai. Galu galā deputāti vienojās vien par to, ka likumprojektu vēl pilnīgi “nenoraks”, bet kopā ar Juridiskās komisijas deputātiem izveidos kārtējo darba grupu, kura turpinās pētīt likumprojektā piedāvāto atrisinājumu dalītā īpašuma problēmai.

Šis likumprojekts, kuru Tieslietu ministrijā slīpē un pucē jau piekto gadu pēc kārtas, piedāvā izbeigt šos dalītos īpašumus, no 2020. gada dzīvokļu īpašniekiem ļaujot izpirkt zemi zem namiem par zemes kadastrālās vērtības reizinājumu ar koeficientu 1,18. Lēmums par zemes izpirkšanu būtu pieņemts un zemes īpašnieks nevarētu neko iebilst, ja par to nobalsotu vairāk nekā puse nama iedzīvotāju. Pārējiem iespējas izpirkt zemi saglabātos vēl desmit gadus. Reizē apķīlātu dzīvokli, kura īpašnieks nebūs samaksājis savu daļu, par labu zemes īpašniekam kā nodrošinājumu prasījumam.

Vakar komisijas sēdē tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) atzina deputātiem, ka ideāla atrisinājuma šai problēmai neesot, iespējams vienīgi kompromiss starp zemes un dzīvokļu īpašniekiem, komercbankām, pašvaldībām un valsti.

“Vai dzīvokļu īpašniekiem būs nauda, par ko izpirkt zemi?” bažas tieslietu ministram pauda deputāts Māris Kučinskis (ZZS). “Jau pašlaik liela daļa iedzīvotāju nespēj piedalīties savu namu atjaunošanā, kaut arī daļa izdevumu viņiem tiek segta par ERAF un valsts naudu. Vai šajos apstākļos var cerēt, ka viņi atsauksies zemes izpirkšanai?”

Dzintars Rasnačs atzīst, ka iedzīvotāju vājā līdzdalība namu atjaunošanā liecina, ka naudas trūkums daudziem patiešām varētu būt šķērslis, lai izpirktu zemi. Taču valstij nekad nebūšot to aptuveni 200 miljonu eiro, kas būtu nepieciešami zemes izpirkšanai. Bet reizē gan piebilst, ka bez valsts un vietējo pašvaldību atbalsta iedzīvotājiem pašiem šāda zemes izpirkšana nebūšot pa spēkam. Tieslietu ministrijā pašlaik prognozē, ka zemi, visticamāk, spētu izpirkt 35% to dzīvokļu īpašnieku, kuru nami uzcelti uz citiem īpašniekiem piederošas zemes.

 

Uzziņa

Latvijā pavisam ir 285 849 ēkas un būvjes, kas atrodas uz 94 254 citiem īpašniekiem piederošas zemes gabaliem.

Uz 7354 citiem īpašniekiem piederošas zemes gabaliem uzcelti 3677 daudzdzīvokļu nami ar 110 970 dzīvokļiem, aptuveni trešdaļa – Rīgā.

Pēc Valsts zemes dienesta datiem, 7354 citiem īpašniekiem piederošas zemes īpašumu kadastrālā vērtība pašlaik ir no 130 līdz 180 miljoniem eiro, savukārt tirgus vērtība – no 173 līdz 240 miljoniem eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Prieks’likuma’ viss salikts viena’ maisa’ t’i’ dadzdzi’vokl’u nami un atsevis’ki dzi’voja

    ma’s ma’jas, bu’ves. Pilni’gi piekri’tu Imantam. Jaapvieno ri’ci’bas spe’ki!

  2. Cien .Imant !ŠĀ gad 11dec es TM atgādināju par saviem piekšlikumiem.Unautori ,MK not lidz2006 g. ir Sudraba [FM} un pēc 2006g, Kūtris TM. UnLatvijai sagaidāms PTO LĒMUMS par brīvā tidzniecibas līguma pārkāpumu.Un būs kā Krievijai nek.ip aš. vērtētāji un inventarizatori dažu menešu laikā jāatbrīvo ,lai NEIZSLĒGTU noPTO

  3. Cien. Imant,izlasiet manu priekšlikumu.

    • Tev Ilmār, pilnīga taisnība, bet nekad, nekur nedabūsi valsts varā atbalstu šī noziedzīgā pret tautu zemes reformas pilsētās risinājuma atcelšanai. Pirmkārt, likums par zemes reformu pilsetās noteica zemi reformēt pašvaldību amatpersonām ” brīvas rokas” rīkoties pēc kukuļu lieluma, ņemt kukuļus plašos apmēros: atdot zemi, izmaksāt kompensāciju vai ierādīt citā vietā un nenoteica, kā kurā reizē izmantot vienu vai otru iespēju. Neviens korumpants nav nosaukts. Tomer darīt kaut ko varetu, ja neturpinatos korupcijas un naudas ietekme – būtu jāapazina visas mājas, kurām bija zemes īpašnieki un zemi tomēr atdeva mājām (kādēļ tā?) un kādi iemesli bija citu maju diskriminācijai. Tikai pēc šādu daudzu piemēru konstatēšanas vajadzētu risināt jautājumu par diskrimināciju kā noziedzīgu un izmantojot Satversmes 116.pantu: “Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu” – izdot atsevišku likumu par šīs diskriminācijas novēršanu vai pēc tava ieteikuma būtu javeic zemes zem dzīvojamām majām un būvēm nacionalizācija, kas pie dažādiem apstakļiem nebūs realizējama.

  4. LA, nedzēsiet risinājuma apskatu.
    Risinajums ir elementāri vienkāršs, bet alkatība un vēlme iedzīvoties uz tautas rēķina ir pratam neaptverama, tādēļ nav drosmes atteikt alkatībai un dāvanam no tās. Likumu gan jau taisīja tie paši – zemes haizzivis un piedāvaja Tm, kura likumu pasniedza ka savu.
    Lūk, risinājums (arī turpat Roberts Hartvigs piedāvā kaut ko līdzīgu):
    PAR PIESPIEDU NOMAS ZEMES KADASTRĀLO VĒRTĪBU
    Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
    10’000
    PARAKSTĪT
    1’639
    JAU PARAKSTĪJUŠI 1’639PALĪDZI SAVĀKT VĒL 8’361
    Piespiedu nomas zemei zem daudzdzīvokļu mājām un neražojošām būvēm vēlamies mainīt kadastrālās vērtēšanas principus un novērst likuma anomālijas, jo pašreizējā vērtēšana ir fiktīva, juridiski netaisnīga un neloģiska. Zemei zem daudzdzīvokļu mājām un neražojošām būvēm vērtība nosakāma atkarībā no ēkas, būves vērtības, uz kuras tā atrodas. Šīs zemes vērtība ir nemainīga, tā nerada pievienoto vērtību un peļņu. Ar šo iniciatīvu vēlamies grozīt likumu un noteikt vēsturiski taisnīgu un pamatotu kadastrālo vērtību.

    Saeimai prasām pieņemt šādu likumprojektu: Papildināt likumu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” ar 71.1 pantu šādā redakcijā: 71.1 pants.(1) Kadastrālo vērtību zemei zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām un būvēm aprēķina, ņemot vērā šādus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus: 1) dzīvojamās mājas, būves kadastrālo vērtību; 2) dzīvojamās māja, būves raksturojošos datus; 3) zemes zem dzīvojamās māja lietošanas mērķus; 4) zemes zem dzīvojamās mājas, būves apgrūtinājumus. (2) Līdz laikam, kad dzīvojamā māja, būve un dzīvojamai mājai būvei funkcionāli nepieciešamā zemes platība tiks apvienota vienā nekustamā īpašumā, zemes zem dzīvojamās mājas, būves novērtējums kadastrā, ja tā netiek izmantota peļņas gūšanai, ir 1,5 % no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašuma un citu mājai, būvei piesaistīto saimniecisko ēku kopējās kadastrālās vērtības summas.

    Ar piespiedu nomas zemes taisnīgu kadastrālās vērtības noregulējumu sabiedrības vairākums pirmkārt, iegūs samērīgu nomas maksu, daļēju izlīgumu starp dzīvokļu īpašniekiem (Rīgā ap 200 000), un zemes īpašniekiem (Rīgā ap 1700), mājas, būves īpašniekiem radīs iespēju izpirkt zemi par pieņemamu cenu, daļēji novērsīs Civillikuma 968.panta izņēmumu absurdus, kad mājas un zemi zem tām sadalīja divos atsevišķos īpašumos, kaut likums paredzēja īpašniekiem zemi ierādīt citā vietā vai izmaksāt kompensāciju. Pievienots dokuments 1389689205lUQMTI.pdf 66 KB (atvērt)

  5. Cik reizes var atgādināt ,ka privatizējot dzīvokļus mēs ar SERTIFIKĀTIEM samaksājām par zemi . Vienīgais variants ,kamer ir brīvas pašvaldibu zemes PIEMĒĒROT to pašu likumu kāLAUKOS.

  6. Tur vispār nav, ko apspriest, jo tas nav ne finansiāli izdevīgi (maksa par sadalīto vienību vienmēr būs augstāka kā par kopumu), ne atrisina arī privātīpašuma jautājumu (zemi zem sava dzīvokļa tāpat nevienam nepārdosi). Finansiāli izdevīgāk dzīvokļu īpašniekiem ir maksāt zemes īpašniekam.

  7. Kāpēc vēl tagad jācieš no kompartijas bijušo biedru noziegumiem.Visas privatizācijas iestādījumi gandrīz 100% sastāveja no okupantu brīvprātīgajiem aktīvistiem un viņu darbība izvērtas par noziegumu pret tautu,kuru,ņemot vērā viņu ietekmi arī šodien,joprojam nav iespējams izvērtet un sekas novērst.To iespējams novērst ar deokupācijas procesu.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+