Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
22. novembris, 2012
Drukāt

Dalmācija – pērle pie Adrijas jūras

Foto - Dace KokarevičaFoto - Dace Kokareviča

Koši zilā Adrijas jūra, dabas parki, 3. gadsimtā celtā Romas imperatora Diokletiāna pils – tas viss Horvātijas ceļojumā priecē kā acis, tā prātu.

 

Ja vēl pieskaita dažas gastronomiskas baudas, piemēram, vīģu vīnu, sauļošanos pludmalē un siltas jūras peldes vēl septembra beigās, šķiet, šo Balkānu valsti ar patiku atceras ikviens tūrists. Varenie ūdenskritumi Krkas dabas parkā un Plitvices ezeru parkā atgādina Norvēģiju, bet piekrastes pilsētās jūtama Venēcijas un Romas ietekme. Liels pluss ir tas, ka Horvātijas ceļojums tūristam izmaksā lētāk nekā došanās uz Norvēģiju vai Itāliju. Pērkot kā pēdējā brīža piedāvājumu astoņu dienu autobusa tūres ceļazīmi uz Horvātiju, ir jāiztērē 143 lati, kas ir puscena no sākotnēji tūrisma firmas prasītās summas – 285 latiem. Bet uzņēmīgas ģimenes dodas uz Horvātiju pašas ar savu auto un apmešanās vietu atrod vai nu viesnīcās, vai pēc uzrakstiem pie privātmājām “izīrē istabas”.

Visvairāk apmeklētais novads Horvātijā ir Dalmācija, jo tas plešas gar Adrijas jūru. Tūrisms Horvātijai dod trešo daļu no kopējiem valsts ienākumiem, un piejūras pilsētiņu iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir pakalpojumu sniegšana, izīrējot daļu mājas atpūtniekiem, tirgojot suvenīrus, augļus un pašdarinātu vīnu, vizinot ar laivām un kuģīšiem, vārot kafiju un cepot pankūkas krodziņos u. tml. Gids stāsta, ka vienīgais, ko horvāti nedara tūristu labā, – viņi nepārdod savu zemi citvalstniekiem atšķirībā no kaimiņos esošās citas Balkānu valsts – Melnkalnes, kurā jau daudzas skaistākās vietas iegādājušies citzemju bagātnieki, tostarp no Krievijas.

Horvātijas ceļojumu nedaudz aptumšo tikai viena lieta. Tās ir atmiņas par Balkānu karu, kas notika laikā, kad sadalījās bijusī Dienvidslāvija – tepat Eiropā, tikai nedaudz vairāk kā divdesmit gadus nesenā pagātnē. Daļa no toreiz izmantotās kara tehnikas atrodas ceļmalā kā apskates objekts tūristiem.

 

Dabas parki 
horvatija5_DK_11

Bāli violetrozīgo ciklamenu jeb Alpu vijolīšu paklājs Krkas dabas parkā mazliet atgādina Latvijas pavasari, kad zied vizbulītes. Kopējā parka teritorija aizņem 142 kvadrātkilometrus, un ik pa brīdim paveras gleznains skats uz kādu Krkas upes veidoto ūdenskritumu. Visiespaidīgākie ir divi – 25 metrus augstais Roškislapa un 45 metrus augstais Skradinskibuka ūdenskritums. Daudziem vislielāko sajūsmu izraisa peldēšanās ūdenskrituma tuvumā. Suvenīrs, ko der iegādāties Krkas parkā, ir zemnieču tirgotais mājās darītais vīģu vīns – sarkanais no sarkanajām vīģēm, gaišais – no dzeltenajām, ļoti salds, diezgan stiprs. Cena – seši eiro par vienu pudeli vai desmit eiro par divām. Horvātu naudas vienība ir kuna (10 kunas ir aptuveni viens lats), taču nākamgad jūlijā Horvātija cer kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, un vietējie jau sāk iekrāt eiro.

Cits tūristus vilinošs nacionālais dabas parks ir Plitvices ezeri (horvātu valodā – Nacionalni park Plitvička jezera). Parka teritorija plešas 300 kvadrātkilometru platībā, un galvenie apskates objekti ir 16 ezeri, gar kuriem doties pa īpaši izveidotām takām vai braukt ar laivu, kā arī ūdenskritumi, kas dārdot gāžas lejup no klintīm. Parks dibināts 1949. gadā un kopš 1979. gada ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

 

Jūras eži un zivju zupa

Tiem, kas vēlas peldēties Adrijas jūrā, ceļojuma izdevumos jāparedz 
peldčību iegāde, kas maksā ap 50 – 60 kunām. Jūras eži ir dzīvnieki, kuriem jāsargās uzkāpt, jo to adatas var iedurties pamatīgi ādā, tās grūti izvilkt, ir stipras sāpes, kāja pamatīgi pietūkst, un vienīgais, kas mazliet palīdz, ir tās mērcēšana ļoti karstā ūdenī. Kaut ne visās pludmalēs eži sastopami, piemēram, gids drošina, ka Omišas piekrastē to neesot, tomēr ar biezas gumijas pazoļu čībām kājās peldēšanās šķiet drošāka.

Glezni gliemežvāki ir suvenīrs, ko vest mājās no Horvātijas. Taču ne Omišā, ne Vodicē pašai tos neizdodas atrast, un par desmit kunām (1latu) nopērku suvenīru pārdotavā padsmit iesaiņotus gliemežvākus.

Zivju tirgū pārdod jūras veltes, un zivju kilograms maksā no 20 līdz 60 kunām (2 – 6 latiem). Apartamentos, kur dzīvojam, ir virtuve un elektriskā plīts, lai varētu arī pašas cept un vārīt. Taču izvēlamies labāk baudīt brīvdienas uz pilnu klapi un pusdienot krodziņā, kur zivju zupa maksā 20 vai 25 kunas. Ceļabiedre Rita priekšroku dod pankūkām horvātu gaumē un nolemj, ka šo gardo ēdienu mājās pagatavos arī viesiem jubilejas reizē. Uz šķīvja ir trīs lielās pankūkas; katra pildīta ar saldējumu un pārlieta ar karstu ķiršu mērci; tāda porcija maksā 35 kunas (trīsarpus latus).

Tirgū var labi atšķirt, kuras vīnogas ir daudz miglotas un kuras ir pašu patēriņam audzētas – ap beidzamajām lapsenes spieto bariem, bet pirmajām pat netuvojas… Vīnogas maksā no astoņām (80 santīmiem) līdz 20 kunām kg; kilograms mājās žāvētu vīģu – 15 kunas.

 

Izklaides

Mūzikas un mākslas festivāli, ražas svētki un citi pasākumi arī palīdz pulcēt tūristus. Omišā redzam, kā piektdienas vakarā pilsētiņā uz salidojumu sarodas daudzi motobraucēji, un vietējais dalmācietis stāsta, ka tiek sagaidīta pavisam trīs tūkstošu motociklistu ierašanās.

Piekrastes krodziņos ik vakaru dejo un izklaidējas atpūtnieki. Vodicē manām apartamentu kaimiņienēm, četrām enerģiskām dāmām, gadās neplānots piedzīvojums. Viņas dodas naksnīgā pastaigā uz ostmalu. Vēlāk naktī pamodusies dzirdu, ka viņas skaļi atgriežas un steigšus slēdz ciet durvis. Taču, tā kā gids ir sacījis, ka Horvātijā ir droši, zagļu neesot, mēs ar Ritu vakarā neesam aizslēgušas otras, tas ir, lodžijas durvis. Un nu viens no horvātiem, kas vakarā krodziņā esot meitenēm izmaksājis vīnu, dancinājis un solījis nākamajā dienā izvizināt ar jahtu, nebijis ar mieru, ka viņas piepeši aizmūk, tāpēc sekojis un pa šīm otrajām durvīm iekļuvis mājā. Tagad nu Zoja, kas labprāt dzērusi izmaksāto vīnu, kliedz, ka saukšot policiju. Bet vīrietis prasa, lai iedodot viņam “one drink” (angliski – vienu dzērienu), tad iešot prom. Pēc minūtēm desmit aiziet ar… Četras tūristes vēlreiz pārbauda, vai visas durvis un logi ciet, vāra tēju un spriež, ka laikam esot uzvedušās pārāk draiski. Taču, tā kā viss beidzies mierīgi, viņas nolemj, ka mazi piedzīvojumi arī krāšņo dzīvi.

 

Fakti

horvatija4_DK_11Horvātu nauda ir kuna, 10 kunas ir apmēram viens lats.

Naktsmītnes varēs atrast vai nu pēc izkārtnēm “izīrē istabas”, vai vēršoties tūrisma informācijas centrā.

Ieejas maksa dabas parkos ir 90 – 100 kunas, studentiem ar ISIC karti – puscena.

Vasarā gaisa temperatūra mēdz pārsniegt +40 grādus, tāpēc, ja nepatīk karstums, uz Horvātiju der doties pavasarī vai rudenī.

 

 

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+