Daļu Latvijas sporta naudas dalītāju atzīst par valsts amatpersonām; viņi kategoriski iebilst 4
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atzini, ka Latvijas Sporta federācijas padomes (LSFP) valde Einars Fogelis, Atis Sausnītis, Jānis Naglis, Pēteris Apinis un vairākas citas personas ir atzīstamas par amatpersonām, līdz ar to viņiem būs jādeklarē savi ieņēmumi un uz viņiem attieksies interešu konflikta novēršanas likuma ierobežojumi, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
LSFP līdzās ar Latvijas Olimpisko komiteju sadala valsts sportam atvēlētos līdzekļus, kas mērāmi miljonos. Tā kā dalīta tiek valsts nauda, pastāv viedoklis, ka organizāciju vadītājiem būtu jābūt tādam pašam statusam kā valsts amatpersonām, tomēr ne LOK, ne LSFP to nevēlas, tāpēc budžeta naudas piešķiršanas shēmas izveidotas tā, lai amatpersonas statusu nevarētu piemērot.
Latvijas Sporta federāciju padomes valde par valsts amatpersonām ir atzīta nevis tādēļ, ka saņem un sadala valsts naudu, bet tādēļ, ka izdod administratīvos aktus – lemj par sporta organizāciju atzīšanu.
Tiesības lemt par sporta federācijas atzīšanu Latvijas sporta federāciju padome ieguva 2009.gadā. Līdz tam ar to nodarbojās Izglītības un zinātnes ministrijas sporta pārvalde, tāpēc jau no 2009.gada uz padomes locekļiem būtu jāattiecas interešu konfliktu novēršanas likuma ierobežojumiem, piemēram, par amatu apvienošanu un atskaitīšanos par ienākumiem, tomēr viņiem to neviens neprasīja.
Kopš 2009.gada visi izglītības ministri LSFP vadītājus nebija iekļāvuši amatpersonu sarakstos, tomēr tagad VID atzinis, ka padomes amatpersonas ir atzīstamas par valsts amatpersonām. “Šie konkrētie nodibinājumi atbilst kritērijiem. Līdz ar to viņu pārvaldes struktūra, iepirkumu komisijas un attiecīgas komisijas, kuras pieņem un izdod administratīvos aktus, atbilst valsts amatpersonas kritērijiem,” stāstījis VID pārstāvis.
VID uzdevis Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegt sarakstu ar LSFP amatpersonām, kurām jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas.
LSFP ir sašutusi par šādu lēmumu un uzskata to par darba ierobežojumu. “Es esmu biznesa cilvēks un nodarbojos ne tikai ar Sporta federāciju padomi. Tie ir ierobežojumi. (…) Tādēļ mēs esam sasaukuši ārkārtas valdes sēdi, lai spriestu par šo jautājumu,” sacījis Sausnītis. Viens no rīcības variantiem esot atteikšanās no deleģētajām tiesībām lemt par sporta organizāciju atzīšanu.
“Bažas ir, ka, uzliekot amatpersonu statusu personai, tiek attiecināti dažādi ierobežojumi par komercdarbību, par ģimenes locekļu darbību, par dažādu amatu savienošanu un tamlīdzīgi, un tas, manuprāt, nav pieņemami, tas nepamatoti ierobežo Satversmē noteikto biedrošanās brīvību, jo tiek ierobežots personu loks, no kuru vidus var izvēlēties sabiedrisko organizāciju vadītājus,” piebildis LOK vadītājs Aldons Vrubļevskis.
Olimpiskā komiteja pagaidām no valsts amatpersonas statusa un ierobežojumiem ir pasargāti. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) neredz pamatu mainīt pastāvošos sistēmu, kas jau vairāk nekā desmit gadus LOK un LSFP ļāvusi dalīt valsts naudu, taču izvairīties no valsts amatpersonu ierobežojumiem.
