Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. jūnijs, 2015
Drukāt

Dambis: Jautājums par “Nākotnes nama” būvēšanu jau sen izlemts

Foto: LETAFoto: LETA

VKPAI vadītājs Juris Dambis

Jautājums par Latvijas Okupācijas muzeja piebūves “Nākotnes nams” būvēšanu jau sen ir izlemts, aģentūrai LETA pauda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis.

Viņš norādīja, ka arī kultūras pieminekļa statusa piešķiršana ēkai nenozīmētu apturēt muzeja piebūves būvniecību. Statuss uzliek pienākumu vairāk rūpēties par ēku, bet tai var veikt pārveidojumus, kas nepieciešami funkciju veikšanai. Dambis piemetināja, ka arī pašlaik piebūves īstenotājiem uzdots saglabāt ievērojamāko ēkas vērtību – tās vēsturisko kapara kasešu apšuvi. Inspekcija nav ļāvusi arī siltināt ēku, lai nemainītos tās gabarīti.
Dambis kā piemēru minēja Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, kura ir kultūras piemineklis, bet drīz piedzīvos rekonstrukciju.

Kā norādīja VKPAI Juridiskās daļas vadītāja Līga Ābele, iesniegums no arhitektu-pilsētbūvnieku grupas, kuri vēlas, lai Okupācijas muzeja ēkai tiktu noteikts kultūras pieminekļa statuss, vēl nav saņemts. Viņa skaidroja, ka šādi iesniegumi inspekcijā nonāk bieži, un tās pienākums ir iesniegumus izvērtēt. Šis process gan atšķiroties no ēkas kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas, kas ēkai veikta jau 2001. gadā, jo tas nozīmētu izdot administratīvo aktu.

Iepriekš veiktajā novērtējumā ēka tika atzīta par vērtīgu un saglabājumu, kaut arī 2000. gadā bija izskanējusi vēlme to nojaukt. Par pieminekļa statusa piešķiršanu Okupācijas muzeja ēkai netika runāts, jo to piešķir tikai objektiem, kuri novērtēti kā unikāli un ļoti vērtīgi, norādīja Ābele. Viņa skaidroja, ka normatīvajos aktos ir noteikts, kādi objekti var kļūt par kultūras pieminekļiem, tomēr, pat ja objekts kvalificējas statusam, ir iespējams vērtēt, vai statusa piešķiršana atbilst valsts un starptautiskajām interesēm.

VKPAI vadītājs stāstīja, ka muzeja kultūrvēsturisko vērtību 2001. gadā noteica viņš pats, kā arī tādi eksperti kā Jānis Krastiņš, Jānis Lejnieks, Pēteris Blūms un Andrejs Holcmanis, kurš tagad jau aizgājis mūžībā, bet bijis viens no zinošākajiem speciālistiem Rīgā saistībā ar pieminekļu aizsardzību. Saistībā ar Rīgas pilsētas būvvaldes aicinājumu novērtējumu esot iespējams veikt vēlreiz. “Šobrīd ir sajūta, ka sāk darboties politika, nevis profesionālisms. Droši vien kādam tā tēma ir nevēlama tajā vietā,” norādīja Dambis. Viņš piemetināja, ka arhitektes Zaigas Gailes un viņas domubiedru protests ir novēlots, jo diskusijas par projektu notika jau 2005. gadā. Tad iebildumu pret piebūvi nebija un tā tika iekļauta Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā. Kā norādīja Dambis, Gaile jau tad bija informēta par piebūvi, jo piedalījās sēdē, kurā notika piebūves iekļaušana plānojumā. VKPAI vadītājs nevēlējās vērtēt piebūves projekta kvalitāti, bet norādīja, ka tiesiskus pārkāpumus inspekcijas projekta vērtēšanas komisijā nav saskatījis.

Jau ziņots, ka arhitektu-pilsētbūvnieku grupa lūgusi kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) pieņemt rīkojumu par izcilā latviešu arhitekta un paaudzēm nozīmīgā kultūras pieminekļu aizsardzības entuziasta Gunāra Lūša-Grīnberga darba “Latviešu strēlnieku muzejs” (Okupācijas muzejs), Latviešu strēlnieku laukumā 1, laukuma un pieminekļa atzīšanu par aizsargājamu valsts nozīmes arhitektūras un kultūras pieminekli. Lūgumu izdot administratīvo aktu par būtisko modernisma ansambli iesnieguši Latvijas pilsētu celtniecības projektēšanas institūta “Pilsētprojekts” arhitekti, kuri strādājuši kopā ar pilsētbūvnieku Lūsi-Grīnbergu, – Aina Tītmane, Aldona Berķe, Silvis Grīnbergs, Vitālijs Fjodorovs un Daila Šēnberga.

Iesniegumā norādīts, ka Lūsis-Grīnbergs 2015. gadā apliecinājis, ka nav devis atļauju sava radošā darba pārveidošanai. Gan tiesiski, gan cilvēciski autoram ir tiesības atļaut izdarīt pārveidojumus darbā un nosaukumā, tāpēc arhitekti uzskata par ētisku pienākumu aizstāvēt darbabiedra Lūša-Grīnberga piemiņu.

Melbārde jau iepriekš norādījusi, ka Okupācijas muzeja vērtību nosaka tā saturs, nevis forma, bet Okupācijas muzeja biedrība atzinusi, ka ēkai piešķirt kultūras pieminekļa statusu pašlaik nav pamata, vienīgi, lai traucētu muzeja piebūves tapšanai. Valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) apliecinājusi, ka lēmumu par muzeja rekonstrukciju nemainīs – tas turpināsies pēc vajadzīgo dokumentu iesniegšanas Rīgas pilsētas būvvaldē, kura pašlaik ir atlikusi projekta izskatīšanu, pieprasot jaunus dokumentus. Plānots, ka prasītie dokumenti būvvaldē nonāks jau nākamajā mēnesī.

Kā ziņots, iepriekš pret Strēlnieku laukumā esošās ēkas piebūvi protestēja 20 arhitekti, vēstulē aicinot rekonstrukcijas projektu neveikt. Šo arhitektu vidū ir tādi profesionāļi kā Gaile, Aldis Sīlis, Uldis Lukševics un citi. Arhitekti vēlas Sarkano strēlnieku muzeja ēku atstāt kā modernisma arhitektūras pieminekli. Tajā pašā laikā Okupācijas muzeja biedrība iebilst, norādot, ka rekonstrukcijas projekta apturēšana varētu apdraudēt muzeja darbību. Muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+