Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
27. novembris, 2012
Drukāt

Dambis: Kultūras mantojumu apdraud ne tikai naudas trūkums

Foto - LETAFoto - LETA

Kultūras mantojumu apdraud ne tikai naudas trūkums un savlaicīga uzmanības nepievēršana tā stāvoklim, bet arī iedzīvotāju nesaudzējošā attieksme, nekvalitatīvi veikti energoefektivitātes pasākumi un citas mūsdienās īstenotas darbības.

Tā šodien Eiropas Ekonomikas zonas (EZZ) finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” atklāšanas pasākumā norādīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.

Viņš minēja, ka liela nauda kultūras pieminekļu īpašnieku rokās parasti raisa vēlmi kultūras pieminekli pārveidot un modernizēt, kas ir pretrunā ar kultūras mantojuma saglabāšanas filozofiju.

Kultūras mantojums sastāv no uzkrātu resursu kopuma, kas saņemti mantojumā no pagātnes un kas, neatkarīgi no piederības, indivīdu un sabiedrības uztverē tiek uzskatīti par vērtību, pārliecības, zināšanu, tradīciju atspoguļotājiem un paudējiem un ietver vidi, kas izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā, laikam ejot.

No Dambja teiktā izriet, ka kultūras mantojums ir ne tikai personīgās un kolektīvās atmiņas veidotājs, bet arī starptautiskas konkurences un atpazīstamības simbols. Tajā pašā laikā kultūras mantojums ir arī ekonomisko attīstību veicinošs faktors, tādēļ var uzskatīt, ka kultūras mantojums ir nozīmīgs faktors cilvēka dzīves kvalitātes veidošanā.

Patlaban Latvijā aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir 8648 pieminekļi. No tiem 29% jeb 2494 objekti ir arheoloģijas pieminekļi, 40% jeb 3411 objekti ir arhitektūras mantojuma pieminekļi, 0,5% jeb 46 objekti ir pilsētbūvniecības pieminekļi, 29% jeb 2554 ir mākslas pieminekļi, 1,5% jeb 132 objekti ir vēstures pieminekļi, savukārt 0,2% jeb 11 objekti ir industriālie pieminekļi.

Kā ziņots, pateicoties EZZ finanšu instrumenta līdzfinansētajai programmai “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana”, būs iespēja grūt finansiālu atbalstu projektiem, kas vērsti uz Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī kultūras un mākslas daudzveidības veicināšanu valstī.

Sagaidāms, ka programmas īstenošanas laikā tiks atjaunoti vai saglabāti vismaz astoņi objekti ar kultūras mantojuma vērtību. Pateicoties veiktajiem darbiem, sabiedrībai no jauna būs pieejamas vismaz divas kultūras mantojuma ēkas un tiks digitalizētas vismaz 1000 kultūras mantojuma vērtības.

Kopējais programmas finansējums ir 10,6 miljoni eiro (7,5 miljoni latu), un no tā EEZ finanšu instrumenta finansējums būs nedaudz vairāk par deviņiem miljoniem eiro (6,3 miljoni latu), bet valsts budžeta līdzfinansējums būs 1,6 miljoni eiro (1,1 miljons latu).

Finansējums plānots aktivitātēm laika posmā līdz 2016.gada aprīlim. Programmas finansējumu veido EEZ finanšu instrumenta finansējums 85% apmērā, bet pārējie 15% ir Latvijas valsts līdzfinansējums.

2011.gadā tika parakstīts saprašanās memorands starp Latviju un Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju, kas nosaka, ka būtiska atbalsta finansējuma daļa paredzēta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” īstenošanai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+