Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants
Foto – LETA

Māris Antonevičs: Dāmokla zobens virs Dimanta, kurš nav ticis tālāk par “monitoringu” 17

Tēlaino apzīmējumu, kas nācis no seno romiešu folkloras, reiz savā runā izmantoja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: “Jau pašlaik pār dažām galvām karājas Dāmokla zobens. Tas karājas mata galā, un vēl mēs nezinām, kur un kad tas kritīs.”

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Dāmokla zobens jau sen karājies arī virs Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un tās vadītāja Aināra Dimanta galvas. Ja kādam būtu vēlēšanās NEPLP atlaist, tad uzskaitīt iemeslus nebūtu grūti, ko daļēji arī izdarījusi Reģionu apvienības frakcija ar deputātu Artusu Kaimiņu priekšgalā. Šo opozīcijas iesniegumu negaidīti atbalstījuši arī vairāki ievērojami koalīcijas pārstāvji (Solvita Āboltiņa un Augusts Brigmanis), bet pats interesantākais, ka Dimantam pat tā īsti nav aizstāvju. Varbūt kāds vēl izsaka aizdomas par politiskajām intrigām, kas aiz tā visa stāv, taču neviens nav gatavs apgalvot, ka NEPLP savu darbu darījusi labi. Bet padomes vadītāja solījums iesniegt rakstiskus atspēkojumus visiem apvainojumiem vairāk atgādina birokrāta pieeju. Kā slavenajā Ilfa un Petrova literārajā darbā sauca aizvainotais šahists: “Piedodiet, biedri, man visi gājieni pierakstīti!” Nevienam, izņemot viņu pašu, šis saraksts gan īpaši neinteresēja. Arī par NEPLP sabiedrību vairāk interesē rezultāts, nevis process.

Asākos pārmetumus NEPLP pelnījusi par savu mazspēju informatīvajā karā, ko izvērsusi Krievija. Pēdējā laikā ne mazums diskutēts par to, ka pie rutīnas pieradušie “miera laika” politiķi nav piemēroti krīzes situācijām, kad nepieciešama daudz lielāka izlēmība, iniciatīva un spēja reaģēt uz izaicinājumiem. Tieši tas pats sakāms arī par mediju uzraugiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas amatpersonas nepārtraukti atkārto – ja Latvijā uzradīsies “zaļie cilvēciņi”, viņus nekavējoties likvidēs, tikmēr Kremļa propagandas “zaļie cilvēciņi” bradā pa Latvijas informatīvo telpu šurpu turpu, bet NEPLP tālāk par t. s. “monitoringu” jeb “gājienu pierakstīšanu” netiek. Daži mēģinājumi pretoties kara un neiecietības propagandai gan pērn bija, kad NEPLP uz laiku aizliedza translēt atsevišķus Krievijas televīzijas kanālus, bet, tā kā kabeļoperatori izrādījās viltīgāki, tam drīz vien atmeta ar roku.

Ērtāk izrādījās sapņot par jaunu sabiedriskās televīzijas kanālu krievu valodā, kurā varētu ieguldīt miljonus un gaidīt, kad līdzšinējo Krievijas TV kanālu auditorija steigs skatīties jauno “produktu”. Pat nevērtējot politisko un ideoloģisko pusi (Latvijas pilsoņi referendumā noraida divvalodības ideju, bet valsts to turpina kopt?), tā tomēr šķita ļoti šaubīga arī paredzamā izpildījuma ziņā, nemaz nerunājot par to, ka rezultātus labākajā gadījumā varētu pārbaudīt pēc desmit vai vairāk gadiem. Starp citu, Krieviju šāda krievvalodīga kanāla veidošana Latvijā diez vai īpaši uztrauc, kamēr vien tā ar saviem propagandas instrumentiem te var brīvi rīkoties. To pierāda arī mediju holdinga “Baltic Media Alliance” (plašāk pazīstams kā Pirmā Baltijas kanāla īpašnieks) valdes priekšsēdētāja Oļega Solodova intervija avīzei “Diena”, kurā viņš paziņo, ka ir “ar abām rokām par” krievvalodīgu LTV kanālu. “Nu palaidīs to krievu kanālu. Mums vairs nepiesiesies, jo nu ir no kā prasīt – kāpēc nav pietiekamas ietekmes, kāpēc slikta programma, kāpēc direktors ne tāds… Visi jautājumi plūstu uz turieni.” Skaidrs mājiens, ka Dimanta un Beltes ieceres netiek uztvertas kā kaut kāds nopietns traucēklis. Tieši pretēji – tas var palīdzēt Latvijas krieviskošanai. Un vēl tas pats Solodovs piebilst, ka Krievijai ir tiesības uz “pozīciju” Donbasā, jo tur esot daudz krievvalodīgo. “Krievijai ir tiesības izlemt, kam palīdzēt, kam ne,” tā PBK šefs.

Tāpēc vēlme pēc stingrāka mediju uzrauga ir pamatota. Bet paliek jautājums – vai pēc Dimanta atcelšanas tāds arī tiks meklēts?