Kultūra
Uncategorized

Dancotpriekā atdzīvojas deju raksti 16

Foto-Timurs Subhankulovs

Atjaunotajā Daugavas stadionā otrdien, nelielam lietutiņam smidzinot, beidzot iemēģināti pirmie Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētku deju lieluzveduma “Māras zeme” raksti. “Pirmās mēģinājuma stundas noritējušas veiksmīgi,” pašā mēģinājuma viducī priecājas horeogrāfs Jānis Purviņš, viens no uzveduma mākslinieciskajiem vadītājiem.

Lai arī mazliet saguruši pēc pirmdienas deju koncerta “Vēl simts gadu dejai” “Arēnā Rīga”, pirmie deju kolektīvi Daugavas stadionā katram kolektīvam raksturīgajos mēģinājumu tērpos ierodas agri – jau divas minūtes pēc pulksten septiņiem no rīta. Pirmo gods pienākas Alojas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvam “Sānsolis”.

Lai arī debesis apmākušās un termometra stabiņš mazliet virs desmit grādiem, dejotāji atzīst, ka patiesībā šis dejām brīvdabā ir labākais laiks, un ir spara pilni izdejot “Māras zemes” stāstu – latviešu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos līdz Latvijas simtgadei.

Mirkli pirms jaundarba – dejas “Vanags un irbe” – mēģinājuma tās horeogrāfs un virsvadītājs Jānis Purviņš neslēpj, ka jūt pamatīgu uztraukumu, pirmoreiz vērojot paša radīto rotaļu deju. “Katrā no dejām ir kāds elements, kurā jādomā – izdosies vai ne? Lielākais izaicinājums ir fināls, kad laukumā sanāks visi dejotāji. Vide ir jauna, citādāka nekā iepriekš, un darbs šajā mirklī ir ļoti interesants. Tas, kas tika zīmēts uz papīra, tagad, pateicoties dejotājiem, lēni izplaukst dzīvos rakstos. Šobrīd saprotam, ko nozīmē tas, ka tribīnes ir visapkārt arēnai un dejotājiem ir pavisam cita perspektīva. Citāda sajūta ir arī uz laukuma – agrāk dejotāji iekļāvās tikai futbola laukumā, taču tagad uz skrejceļu rēķina esam palielinājuši dejas laukuma kopējo platību gan uz priekšu, gan uz sāniem. Tas nozīmē, ka pirmoreiz ir vairāk dejotāju un deju raksti ir plašāki. Mūsu vanagiem būs daudz lielāka teritorija, kur ķert savas irbītes,” stāsta J. Purviņš.

“Studentu laikos šeit piedalījos vieglatlētikas sacīkstēs, nu stadions ir pārvērties līdz nepazīšanai – skaists, plašs, redzams, ka esam progresējuši,” priecājas arī Madonas novada Mētrienas tautas nama senioru deju kolektīva dejotājs Jānis.

Lieliskas atmiņas!
Deju mēģinājumā netrūkst arī bērnu un jauniešu deju kolektīvu, daudziem šie ir pirmie lielie deju svētki. Jaunieši atzinīgi novērtē enerģiskākās no kopumā 28 dejām. Ogres novada kultūras centra bērnu deju kolektīva “Pīlādzītis” meitenes pieaugušo Dziesmu un deju svētkos ir pirmoreiz un atzīst, ka nevarot vien sagaidīt savu uznācienu rotaļīgajās dejās “Vanags un irbe rotājās” un “Saimes galds”. “Esam nokļuvušas ļoti labā vietā uz skatuves un patiešām izbaudām šo brīdi,” teic Kate (16).

“Ir pamatīgs saviļņojums, ka esam daļa no kaut kā lielāka un mūsu mazais bariņš veido lielo rakstu. Tās būs lieliskas atmiņas, ko neaizmirsīsim nekad!” piebilst Elīna (16). Sākumā iemesls pievienoties deju kolektīvam bijusi iespēja satikt vienaudžus, taču tagad emocijas, ko var gūt koncerta laikā, rada patīkamu atkarību, atzīst Limbažu bērnu un jauniešu centra deju kolektīva “Varavīksne” dejotājs Mareks (18). “Labākais brīdis ir uzreiz pēc dejas, kad cilvēki aplaudē un saproti, ka viss ir izdevies,” spriež Raivo (16). Tikmēr bērnu deju ansambļa “Teiksmiņa” mazais dejotājs Arnolds (11) atklāj, ka visvairāk tīkot jautrā deja “Īīī hāāā” (“Aug meitas kā liepas, puiši kā ozoli”) Agra Daņiļeviča horeogrāfijā un grupas “Auļi” vienīgās meitenes igaunietes Leannes Barbo apdarē.

Svētku virsvadītāja Ilze Mažāne pēc spraigā jaundarba “Pielūgsme meitenei” (Jāņa Ērgļa horeogrāfija) mēģinājuma ir sajūsmā un atzīst, ka pārraudzīt skaitliski vislielāko – E – grupu bijis pamatīgs izaicinājums. “Nebija viegli uzlikt uz papīra viņus visus vienā zīmējumā, tāpēc no rīta biju mazliet nobažījusies, kā šie 193 kolektīvi būs to visu mājās kārtīgi apguvuši. Nu varu atviegloti uzelpot, viss ir izdarīts un saprasts – naktīs varēšu gulēt mierīgi. Vēl pāris mēģinājumu, un viss būs lieliski,” teic I. Mažāne. Virsvadītāja uzteic arī mēģinājuma skaņas tehnisko sakārtotību – kādreiz pēc katra teikuma atbalss trīsreiz apskrēja stadionu, bet tagad viss dzirdams skaidri un strādāt ir daudz patīkamāk, ausu aizbāžņi palikuši kabatā.

Deja latviešus tur kopā
Lieluzvedumu “Māras zeme” 6. un 7. jūlijā izdejos vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāju. Viņu vidū – arī tautieši no diasporas un arī citu tautību pārstāvji.

Bergenas (Norvēģija) latviešu tautas deju kolektīva “Pērkoņkalns” dibinātāji un vadītāji Zane un Artis Babri ir pieredzējuši dejotāji un pāris arī dzīvē – abi iepazinušies vēl dzīvojot un dejojot Latvijā, Rīgas Stradiņa universitātes tautas deju ansamblī “Ačkups”. Sākums nav bijis viegls, abi pat nav ticējuši, ka izdosies izveidot kolektīvu – uz pirmo mēģinājumu pirms trim gadiem ieradies bariņš meiteņu un tikai pāris puišu. “Pamazām dejotāji sapulcējās, lai arī lielākā daļa ir tādu, kas, dzīvojot Latvijā, to nebija uzdrošinājušies to darīt,” stāsta Zane. Ansambļa vadītāju statusā šie abiem ir pirmie Dziesmu svētki. “Nevar atslābt ne mirkli, vairs neesam tikai dejotāji,” piebilst Artis.

“Mūsu dalībniekiem ir milzīga motivācija, varbūt brīžiem šķiet, lielāka nekā vietējiem Latvijā. Laikam klāt nāk kaut kāda romantiska aizrautība, sajūta, ka dejošana tur kopā mūsu mazo grupiņu ne tikai kā domubiedrus, bet arī kā latviešus, kas kopā gājuši cauri visādām grūtībām,” priecājas Zane. Nav pārsteigums, ka abiem sirdij tuvākā ir latviešu diasporas kolektīvu dejas kolāža “Saved tos mājās pie Daugavas krastiem” Zigurda Miezīša, Lidijas Āboliņas un Skaidrītes Darius horeogrāfijā.

Saistītie raksti

Baiba un Laionels ir deju partneri Kanādas latviešu latviešu deju kopā “Dižais dancis” (Toronto). “Ir fantastiska sajūta būt jau mūsu otrajos Dziesmu svētkos – šis ir notikums, kad visa tauta jūt spēcīgu kopību. Sajūta ir kā olimpiskajās spēlēs,” saka Baiba. “Šī man ir lieliska pieredze, iespēja ceļot un iepazīt manas sievas dzimto zemi. Galu galā, dejot ir vienkārši jautri, un Dziesmu svētki ir unikāla tradīcija ļoti augstā vizuālā un mākslinieciskā līmenī,” priecājas Laionels, kurš latviešu tautas dejas dejo jau 13 gadu.

Galerijas nosaukums

Deju lieluzvedums “Māras zeme”

Notiks 5. jūlijā plkst. 22 (ģenerālmēģinājums), piektdien, 6. jūlijā, plkst. 22 un sestdien, 7. jūlijā, plkst. 22 Daugavas stadionā; tiešraide: Replay.lv; Visiemltv.lv.

Kopā uzvedumā piedalās 739 deju kolektīvi, 18 174 dalībnieki, 28 dejas.

Programmā iekļautas 28 dejas, mākslinieciskie vadītāji – Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, režisors – Elmārs Seņkovs, scenogrāfs – Reinis Suhanovs.

Virsvadītāji: Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Ilze Mažāne, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, debitantes – Dagmāra Bārbale, Selga Apse (Kanāda).

Goda virsvadītāji: Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Skaidrīte Darius (Austrālija), Elga Drulle, Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva un Uldis Šteins.

LA.lv