Foto: Senderskūvas muzejs

Dānijā pagājušonedēļ izraktas septiņas rokassprādzes – līdz šim valstī lielākais vikingu laika zelta rotaslietu atradums, ceturtdien paziņoja Dānijas Nacionālais muzejs Kopenhāgenā.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 15

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27

Lasīt citas ziņas

Sešas rokassprādzes veidotas no zelta, bet viena no sudraba. Tiek uzskatīts, ka tās radītas ap 900.gadu.

Trīs arheoloģijas entuziasti rokassprādzes atrada Vejenā, Dānijai piederošajā Jitlandes pussalā. Viņi bija uzturējušies meklējumu vietā tikai aptuveni desmit minūtes, kad metālmeklētājs iepīkstējās pirmoreiz. Pēc pirmo triju rokassprādžu atrašanas amatieri aicināja palīgā profesionāļus no Senderskūvas muzeja. Viena no trim dārgumu atradējiem atzina, ka sajūta esot bijusi kā “atrast zelta podu varavīksnes galā”.

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

Zelta rokassprādžu kopējais svars ir apmēram 900 grami, kamēr sudraba rotaslieta sver aptuveni 100 gramus, norāda muzejs.

Vēsturnieks Pēters Pencs atklājumu nodēvēja par “unikālu”, jo lielākā daļa atrasto vikingu laika dārgmetālu rotaslietu esot darinātas no sudraba.

Rokassprādzes, visticamāk, izmantoja vikingu sabiedrības elite. Iespējams, ka vadonis tās pasniedzis uzticamākajiem vīriem, teica Pencs.

Dānijas nacionālais muzejs paziņojis, ka turpināšot rokassprādžu atrašanas vietas tālāku izpēti, lai iegūtu par tām vairāk informācijas.